-Nē!
Pie auto durvīm viņš izrādīja pretesdbu un tika rupju iegrūsts busiņā. Speitss paklupa, pagriezās un sāka lūgties.
- Lūdzu, uzklausiet mani! - vīrietis sāka skaļi elsot un šņukstēt. - Jums jāiet pie Krolija!
- Mister Speits, - ierunājās atbildīgais aģents, atbalstījies pret durvīm, - nedzisiniet velti muti. Jums būs papilnam laika visu izstāstīt. Skaidrs?
Automašīnā iekāpa divi aģenti, apsēdās katrs savā pusē, ar varu apsēdināja Speitsu un pieslēdza rokudzelžus pie sdeņa, pēc tam piesprādzējot mācītāja drošības jostu.
Durvis aizcirtās, un ļembasts noklusa. Speitss skaļi, aizžņaugd noelsās un sēkdams ievilka gaisu.
- Jūs pieļaujat šausmīgu kļūdu! - viņš gaudoja, kad busiņš izbrauca uz ielas. - Jums bija jāapcietina Krolijs!
93
FORDS RAUDZĪJĀS REVOLVERA stobrā, mirdzošajā tērauda acī. Pār lūpām neviļus pārspruka grēksūdzes vārdi. Viņš pārmeta krustus un čukstus atkārtoja:
- Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā…
- Lai slavēts Dievs! - klusumu pāršķēla ducīga balss.
Visi pagriezās. No tumsas iznira navahu indiānis briežādas kreklā, ap galvu viņam bija apsiets lakatiņš. Viņš veda vairākus zirgus un otrā rokā virs galvas vēzēja pistoli.
- Lai slavēts Dievs un Jēzus!
Indiānis sāka spiesties cauri pūlim, kas pašķīra viņam ceļu.
Fords pazina Villiju Besend.
Edijs vēl arvien turēja pistoli, pavērsis to pret Fordu.
- Lai slavēts Dievs un Jēzus! - Besenti atkal sauca, vezdams zirgus deši abiem klāt un piespiezdams dievlūdzējus, kas bija nometušies ceļos, pavirzīties sāņus. - Lai slavēts labais Kungs! Āmen, brāl!
- Lai slavēts Dievs! - pūlī stāvošie nedomādami atsaucās. - Lai slavēts Jēzus!
- Mans draugs iekš Kristus! - ierunājās Douks, celdamies kājās. - Kas tu būtu?
- Lai slavēts Jēzus! - Villijs atkārtoja. - Mēs esam brāļi iekš Kristus. Nākam jums piebiedroties.
Uzbudinātie zirgi, acis bolīdami, slējās pakaļkājās, cilvēki satrūkās un atvirzījās nostāk. Aiz pēdējā zirga iesārtajā gaisā pavīdēja vēl viens indiānis. Tas jāja uz zirga un dzina lopiņus no muguras. Fords ieraudzīja, ka tas ir šamanis Nelsons Bigejs.
Besend apstādināja nemierīgos zirgus deši pie zinātnieku grupiņas. Dzīvnieki stumdīja cits citu, bolīja acis, mētāja galvas un gandrīz nebija valdāmi.
Pūlis nervozi atkāpās.
- Kāpēc jūs atvedāt šurp zirgus? - Edijs aizkaitināts uzsauca.
- Mēs gribam jums piebiedrodes! - Besend pavērtu muti muļķīgi paglūnēja uz mācītāju un tad it kā nejauši izmeta no rokām pavadu. Zirgs, kurš gāja priekšgalā, mēģināja kāpties atpakaļ, bet Besenti to apturēja, strauji uzkāpdams uz pavadas.
- Ak tu kuņasbēr's! - indiānis iebrēcās un pieliecās, lai paceltu pavadu. Tajā mirklī indiānis klusi, gandrīz nedzirdami uzrunāja zinātniekus:
- Kad došu zīmi, Ieciet zirgos, un tinam prom!
Laukumiņā pie Edija un Forda iznāca Douks.
- Tā, vecīt, fiksi pastāsti, kas tu esi un ko tu nupat teici gūstekņiem.
- Tu tak dzirdēji, draugs! - Besenti spalgā balstiņā iekaucās. - Es esmu draugs iekš Kristus. Iedomājos, ka jums varbūt savaja- gas zirgus.
- Stulbeni, tu traucē mūsu svarīgās darīšanas. Ved prom zirgus!
- Labi jau, labi, piedošanu. Es tik gribēju palīdzēt. - Besend pagriezās. - Rāmāk, zirdziņi! - viņš sauca, mežonīgi vicinādamies ar rokām. - Nomierinās! Ei! Mieru!
Viņa klaigāšana zirgus drīzāk satracināja vēl vairāk. Besend saķēra tos aiz apaušiem un mēģināja vest ārā no apļa, taču izrādījās, ka viņš gandrīz vai neprot apieties ar dzīvniekiem. Zirgi nepaklausīja, indiānis tiem par biedinājumu savicināja laso rituli, un dzīvnieki pēkšņi strauji pagriezās, atspiežot Douku un Ediju atpakaļ un nogriežot abus no zinātnieku pulciņa. Kāds zirgs saslējās pakaļkājās.
- Ved zirgus prom! - Douks iekliedzās, pūloties izspraukties gar dzīvniekiem.
- Lai slavēts Jēzus un svētie! - Besenti atkal pavēzēja pistoli virs galvas un sauca: - Aiziet!
Fords paķēra Keitu un uzsvieda to kādam salnam zirgam mugurā, Besenti uzmeta Čenu uz plankumaina indiāņu ponija un uzvilka Cečīni sev aiz muguras, nosēdinādams uz brieža ādas. Korkorana un Sentvinsents uzrāpās uz vēl viena zirga. Iness uzkāpa uz sarķa, un nebija pagājušas ne desmit sekundes, kad visi zinātnieki jau bija kāda zirga vai ponija mugurā.
- Apturēt! - pūloties izspraukties cauri ņudzošajam pūlim, Douks kliedza. Viņš sataustīja šauteni, kas karājās viņam uz muguras, un izrāva to no maksts.
Edijs jau bija pacēlis revolveri un notēmējis uz Fordu.
- Lai slavēts Dievs! - auroja Besenti, apgrieza zirgu un, pakaviem metot smiltis, triecās virsū Edijam. Tas atstreipuļoja atpakaļ, lode aizskrēja debesīs, un mācītājs nogāzās uz muguras. Indiānis iecirta papēžus zirgam sānos un trieca to virsū Doukam. Tas nosvieda šauteni un metās sāņus. Besend pacēla laso rituli un, griezdams to ap galvu, spalgi ieķērcās.
Jau tā satracinātos zirgus otrreiz pamudināt nevajadzēja. Tie brāzās cauri pūlim, kas pašķīda uz visām pusēm. Kad visi bija ārā no apļa, Besenti pagriezās uz labo pusi un pilnos aulekšos ieveda grupiņu smilšainajā ieplakā. Sākās šaudīšanās, tumsā atskanēja saraustītas zalves, taču bēgļi jau atradās aizsegā, un lodes spindzēdamas aiztraucās pāri galvām.
Besenti ieķērcās vēlreiz.
Zirgi, ko kājas nes, metās uz smilšaino upes gultnes ieplaku, pieveikdami līkumus citu aiz cita, līdz šāvienu blīkšķi pārvērtās klusos paukšķos un pūļa kliedzieni un saucieni vairs tikpat kā nebija dzirdami. Zirgu karavāna pārgāja ātrā riksī.
Bet tad Fords tālumā izdzirda motocikla motora rūkoņu.
- Dzirdi, Villij? - sauca Bigejs, kurš bija palicis iepakaļ. - Šurp dzenas krosa mocis.
- Jods rāvis! - Besend izgrūda. - Nāksies no tā ķēma tikt vaļā. Saturās!
Viņš pagriezās un uzjāja augšup pa slidenās klints nogāzi, zirga pakaviem klabot uz smilšakmens virsmas. Uztrausušies ieplakas krastā, viņi brāzās pāri smilšu klajumam uz dziļu izžuvušas upes gultni pretējā pusē.
Atskanēja grāviens, sadrebinot visu galdkalnu. Naksnīgajās debesis uzšāvās tumši putekļu mākoņi. Pārsimts jardu attālumā labajā pusē no zemes izverda liesmas. Krakšķēdama iekvēlojās priede, pēc brīža vēl viena. Aiz muguras galdkalna austrumu pusē nodārdēja pērkonīgs sprādziens, tam drīz sekoja otrs.
Krosa motocikla motors ierēcās krietni tuvāk. Tas strauji tuvojās.
Besenti atkal skaļi pamudināja zirgus un pirmais metās lejup pa nogāzi upes gultnē.
Fords viņam sekoja, stingri piespiedis kājas saļņa sāniem. Keita cieši turējās.
94
FORDA ZIRGS ar pakaviem cirtās mīkstajā nogāzē, šļūkdams, lēkšodams līdz ar smiltīm, kas gūzmām bira lejup.
Krosa motocikla rēkoņa jau skanēja tepat pie gultnes malas. Noblikšķēja šāvieni, un Fordam tuvumā no klints džinkstēdama atsitās lode. Visi bija nonākuši upes dibenā un aulekšoja pa gultni. Motocikls, skaļi rēkdams, traucās gar sausās upes krastmalu.
Besenti savilka grožus, likdams zirgam apstāties.
- Viņš nogriež mums ceļu! Apkārt!
Motocikls spēji apstājās uzbēruma malā, nogrūzdams ieplakā lēveni smilšu. Douks nolaida kājas uz zemes, izņēma no maksts šauteni un nomērķēja.