- Apsēdieties, - viņš norūca, nometa uz galda papīru žūksnī- ti un pats ieņēma vietu. Divas stundas nosnaudies, viņš bija vēl nelāgākā omā kā iepriekš.
- Vai esam gatavi? - prezidents prašņāja. Viņš nospieda podziņu pie krēsla, un monitorā parādījās gludi skūtā FIB direktora attēls. Iesirmie mad bija nevainojami pieglausd, uzvalks ideālā kārtībā.
- Džek, lūdzu, jaunākās ziņas.
- Tūlīt, prezidenta kungs. Situācija tiek kontrolēta.
Prezidents neticīgi saknieba lūpas.
- Cilvēki no galdkalna ir evakuēti. Ievainotos pašlaik nogādā uz tuvākajām slimnīcām. Diemžēl izskatās, ka visa mūsu ķīlnieku glābšanas vienība gājusi bojā notikuma vietā.
- Un zinātnieki? - prezidents tincināja.
- Zinātnieku vienība ir pazudusi.
Prezidents atbalstīja galvu uz rokām.
- Zinātnieki nav atrasti?
- Izgaisuši bez pēdām. Iespējams, daži uzbrukuma laikā ir izbēguši cauri vecajām ogļraktuvēm, taču tur viņi, visticamāk, dabūjuši galu sprādzienos, uguni un gruvešos. Izmeklētāji ir vienisprātis, ka zinātnieki diez vai ir starp dzīvajiem.
Prezidents joprojām sēdēja, noliecis galvu.
- Mums vēl aizvien nav ziņu par to, kas noticis un kālab pārtrūka sakari ar "Izabellu". Iespējams, tam ir kāda saistība ar uzbrukumu - mēs nudien nezinām. Galdkalnā savācām simdem mirušo un ķermeņu daļu, daudzi apdeguši līdz nepazīšanai. Turpinām meklēt Raselu Ediju, jukušo sludinātāju, kurš interne- tā sakūdīja cilvēkus traukties uz galdkalnu. Paies nedēļas, varbūt pat mēneši, līdz atradīsim un identificēsim visus bojāgājušos. Pilnīgi pieļauju, ka dažus neatradīsim nekad.
- Un Speitss? - prezidents prašņāja.
- Mēs viņu aizturējām un patlaban nopratinām. Man ziņots, ka viņš ir itin runātīgs. Pie reizes esam aizturējuši ari Bukeru Kroliju no Keistrltas firmas Crawley and Stratham.
- Lobistu? - prezidents pacēla acis. - Kāda ir viņa saistība?
- Viņš slepus samaksāja Speitsam, lai tas nolasītu sprediķi pret "Izabellu", un pats tikām varētu izspiest vēl lielākas summas no sava klienta - Navahu nācijas padomes.
Prezidents pašūpoja galvu. Viņš bija apstulbis un izbrīnīts.
Prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Geldons sagrozījās krēslā ar visu savu brango augumu. Zilais uzvalks liecināja, ka tā īpašnieks tajā pārlaidis nakti, un kaklasaite izskatījās tā, it kā ar to būtu novaskots viņa Buick. Arī rugāji bija sakuplojuši. Patiesi atbaidošs radījums, nodomāja Lokvuds. Geldons dzīrās runāt, un visi klātesošie pievērsās viņam kā orākulam.
- Prezidenta kungs, - Geldons bilda. - Mums jāsāk pieslīpēt runas tekstu. Jau šajā pašā brīdī dūmu stabs, kas paceļas virs tuksneša, ir skatāms visos Amerikas televizoru ekrānos, un tauta gaida atbildes. Par laimi, Sarkanais galdkalns ir nomaļā vietā, mēs paguvām norobežot gaisa teritoriju un aizšķērsot pieeju vairākumam žurnālistu. Tādējādi visnepatīkamākie sīkumi nav nonākuši preses nagos. Mēs vēl arvien varam pārvērst šo sagrāvi vēlētājiem tīkamā runā, kas varētu nodrošināt mums sabiedrības piedošanu.
- Kā? - prezidents taujāja.
- Kādam jākrīt uz zobena, - Lokvuds vienkārši noteica.
Geldons iecietīgi uzsmaidīja Lokvudam.
- Šim stāstam nepieciešams ļaundaris, tas ir tiesa. Taču mums jau divi ir - Speitss un Krolijs. Abi ideāli, kā no bildes. Viens ir liekulīgs, izvirtis TV evaņģēlists, otrs - pieglaimīgs lobists un intrigu pinējs. Par jukušo Ediju pat nerunājot. Nē, mums šim stāstam vēl trūkst varoņa.
- Un kurš tad būs varonis? - prezidents jautāja.
- Jūs tas nevarat būt, prezidenta kungs. Sabiedrība tam nenoticēs. Arī FIB direktors tas nevar būt - visa viņa vienība gājusi bojā. Neder arī Enerģētikas departaments, jo deši šie cilvēki salaida grīstē "Izabellu". Ari zinātnieki šim nolūkam neder, jo, pēc visa spriežot, viņi gājuši bojā. No politiskajiem funkcionāriem, tādiem kā es vai Rodžers Mortons, ari nav jēgas. Tam neviens neticēs.
Geldona klīstošais skatiens apstājās pie Lokvuda.
- Viens cilvēks agrāk par visiem saskatīja gaidāmo nelaimi. Lokvud, tas bijāt jūs. Ārkārtīgi tālredzīgs, gudrs cilvēks, kurš rīkojās apņēmīgi un izlēmīgi, pūlēdamies vērst par labu to, ko dkai viņš un prezidents bija pamanījuši. Visi pārējie bija kā aizmiguši - Kongress, FIB, Enerģētikas departaments, es, Rodžers. Visi. Notikumiem attīstoties, viņš bija klāt pie ikviena pavērsiena. Mocekļu nāvē bojāgājušo zinātnieku uzticības persona, gudrs un zinošs, jūs šīs situācijas atrisinājumā bijāt neaizvietojams.
- Gordon! - prezidents iesaucās manāmi neticīgā balsī. - Mēs taču uzlaidām gaisā veselu kalnu!
- Toties jūs spīdoši tikāt galā ar sekām! - Geldons iebilda. - Kungi, nelaime ar "Izabellu" nebija viesuļvētras Katrīna sekas, kas vilkās pakaļ nedēļām ilgi. Prezidenta kungs, jūs ar Lokvudu vienas nakts laikā panācāt, ka ļaundarus novāc vai iesloga un katastrofas sekas dek novērstas! Nacionālā gvarde ieņēmusi galdkalnu…
- Ieņēmusi? - prezidents pārtrauca kampaņas vadītāju. - Galdkalns izskatās kā Mēness otrā puse…
- Ieņēmusi, - Geldons pārkliedza prezidenta balsi. - Un par to jāpateicas jūsu nelokāmajai, stingrajai vadībai, prezidenta kungs, un atbalstam, ko sniedzis jūsu nenovērtējamais, ārkārtīgi svarīgais, paša izraudzītais, uzticamais padomdevējs zinātnes jautājumos - doktors Stentons Lokvuds.
Geldona acis ieurbās Lokvudā.
- Tāds, kungi, ir mūsu stāsdjums. Liksim to aiz auss. Viņš piešķieba galvu - tuklajā kaklā parādījās agrāk neredzētas krokas - un turpināja skatīdes uz Lokvudu.
- Sten, vai šāds uzdevums tev būs pa spēkam?
Lokvuds aptvēra, ka beidzot ir sasniedzis mērķi. Viņš tagad bija savējais.
- Bez šaubām! - viņš attrauca un pasmaidīja.
97
PUSDIENLAIKĀ FORDS AR PĀRĒJIEM izjāja no kadiķu birzs un šķērsoja nomaļās ganības, kas piederēja kādai nelielai navahu fermai. Pēc desmit stundu jājiena Fordam viss augums smel- dza un bija vienos zilumos, lauztās ribas sāpēja un galva dunēja, it kā pa to dauzītu ar veseri. Viena acs bija aiztūkusi, daži priekšējie zobi nošķelti.
Bigeja māsas saimniecība bija miera un rāmuma iemiesojums. Gleznaina guļbaļķu būdiņa ar sarkaniem aizkariem bija uzcelta blakus resnu papeļu audzei, un gar to plūda Lagūnas upīte. Aiz mājiņas, novietots uz klučiem, atradās vecs Airstream treileris ar vēja, saules un smilšu izvagotiem alumīnija sāniem. Aizgaldā mudžēja un blēja aitu bars, aplokā klidzināja un sprausloja zirgs. Divus apūdeņotus kukurūzas laukus apjoza dzeloņstiepļu žogs. Vējdzirnavas, spēcīgajā vējā jautri čīkstēdamas, sūknēja ūdeni tvertnē. Nošķiebd koka pakāpieni veda augšup gar tvertnes malu pie apbružāta tramplīna dēļa. Ēnā bija novietoti divi pikapi. Pa mājiņas logiem plūda radio raidītas kantri melodijas.
Pilnīgi izmocīti, viņi klusējot nokāpa no zirgiem un sāka dzīvniekus sukāt.
No treilera iznāca džinsos ģērbusies slaida sieviete ar gariem, melniem matiem un apskāva Bigeju.
- Tā ir mana māsa Regīna, - viņš iepazīstināja.
Sieviete nāca talkā apkopt zirgus.
- Jums visiem vajadzētu noskalodes, - viņa aizrādīja. - Mazgāsimies rezervuārā. Vispirms dāmas, tad kungi. Kad Nelsons piezvanīja, es sarūpēju jums visiem kādas vecas drēbes. Izklāju tās treileri. Ja nederēs, varat nemaz negausties. Dzirdēju, ka ceļu policijas postenis pie Kauspringsas jau ir novākts, tāpēc, kolīdz saule norietēs, mēs ar Nelsonu aizvedīsim jūs visus uz Flagstafu.