- Oho, gaļa! jauneklis sajūsmināts iesaucās, paķēra gabaliņu un ātri apēda. Puiša sejā iegūlās apmierināta izteiksme.
- Nepārēdies! Veronika smējās. Enerģija būs nepieciešama, taču ja tev kādā atbildīgā brīdī sāks sāpēt vēders…
- Neuztraucies, esmu izturīgs, Rens atsaucās, izzvejojot no zaļas bļodas kraukšķīgu gurķi.
Novērsos. Par spīti tam, ka gaisotne telpā šķita draudzīga, jutu spriedzi kā novilktu diegu pāri aizai, pa kuru jātiek otrā pusē. Saprotot, ka nespēšu to izturēt, pateicos par brokastīm un devos laukā.
Nonākusi līdz savai istabai, es veltīju īsu mirkli durvīm tieši pretī. Aiz tām dzīvoja Amēlija. Cerēju, ka meitene jūtas labāk.
Iegājusi istabā, tūlīt iekritu gultā. Pavēros griestos, pārskatīdama nu jau tik pazīstamās plaisas. Nebiju pamanījusi, cik ļoti esmu paguvusi pierast pie šīs vietas. Vairs nebrīnījos, ka apkārtējie to sauca par mājām, par spīti putekļiem, gružiem un noplukušajam izskatam. Ne jau āriene šo vietu padarīja mājīgu, bet gan cilvēcisks siltums, kuru apkārtējie deva cits citam, kuru Rens sniedza man.
Vai pēc šodienas es jaunekli vēl redzēšu? Atcerējos: Haneuls sacīja, ka tad, kad kods tiks atrasts, mani nogādās viņa namā, no kurienes varēs sākt tēva meklējumus. Jutos neizmērojami pateicīga šim vīrietim, kā ari lepna par to, ka tēvam ir tik labs draugs. Viņš gan komandas, gan manā labā bija izdarījis tik ļoti daudz.
Vai pēc tēva atrašanas mēs varēsim atgriezties pilsētā? Ja sistēma tiks iznīcināta, kas notiks? Tās izveidotāji padosies, un Nironā varēs dzīvot mierīgi, nebaidoties par to, ka tevi kāds kontrolē? Vai arī tieši otrādi mēģinājums iedragāt vadītāju varu tiks uzskatīts par dumpi un visi, kas tajā bija iesaistīti, tiks notverti, un iemesti cietumā? Strauji ievilku elpu, iztēlojoties visai baisu skatu ar rūpnīcu rajona cilvēku sodīšanu.
"Labāk par tik nelāgu nākotni nedomā, Airī!"
Vajadzēja koncentrēties uz pozitīvo. Vizualizēju to, kā satiekos ar tēvu. Kā viņš mani apkampj un es jūtos drošībā. Kā viņš saka: nu viss ir labi un briesmas palikušas aiz muguras. Pasmaidīju un pieslējos sēdus. Vajadzēja iet atpakaļ. Es nespētu nosēdēt savā istabā visu dienu, neko nedarot. Zināju, ka kādam noteikti būs nepieciešama mana palīdzība. Varbūt es beidzot varētu pieteikties dažās telpās izslaucīt grīdu, kurās tā, kā šķita, nebija tīrīta vēl no aizpagājušajiem Ziemassvētkiem?
Nironas vakari mēdz būt drēgni. Izgāju no ēkas un palūkojos uz priekšu, kur mani gaidīja smalks melnas krāsas auto. Nodrebinājos, jūtot vēso vēju.
No mašīnas izkāpa reiz jau satiktais Šou Minakami. Vīrietis draudzīgi pamāja un pienāca klāt, lai sasveicinātos ar Renu. Puisis bija iznācis mani pavadīt. Sarokojies ar Šou, viņš pārmija dažus vārdus par gaidāmo vakaru un pagriezās pret mani. Lai arī cik ļoti es nevēlējos atvadīties no Rena, man nebija citas izvēles kā atgriezties Haneula namā. Vajadzēja sākt tēva meklējumus, kā jau premjerministres padomnieks bija solījis.
- Prieks, ka satiku tevi, Airī san, jauneklis paklanījās. Es klusi iesmējos.
- Gan jau vēl tiksimies! cerīgi atbildēju un iesēdos mašīnā.
- Pagaidi! Rens atbalstījās pret durvīm.
- Vecīt, mums nav daudz laika. Airī nav īstais cilvēks, kas varētu pārāk bieži rādīties laukā, viņa vēl joprojām ir meklēšanā, ja neesi aizmirsis, Šou neapmierināti burkšķēja.
- Zinu, Rens atsaucās un pieliecās man klāt. Saņēmis mani aiz rokas, viņš plaukstā iespieda kaut ko mazu un četrstūrainu. Neizpratnē palūkojos uz jaunekli. Tas ir mazākais digitālais komunikators, kādu Daniels ir spējis sameklēt. Ja tev ir nepieciešama palīdzība vai vienkārši vēlies ar mani sazināties, aktivizē ierīci. Nepazaudē to, labi? Es noteikti vēlēšos ar tevi aprunāties, kad viss būs galā. Nevar zināt, kas tālāk notiks un… kad mēs atkal tiksimies.
Pamāju un ieliku ierīci kabatā. Jauneklis aizcirta auto durvis, un Šou uzsāka pacelšanos.
Lidojot pāri Nironai, vēroju namu jumtus, pūloties aizmirst par nelabumu. Tur, pa kreisi no lielā iepirkumu centra, atradās mana skola. Pāris ielas uz priekšu bezmaksas medicīniskais centrs. Lidojot garām mājai, kur dzīvoju, aizvēru acis. Atminējos to, kā no rītiem dažreiz mēdzu aizgulēties un izvelties no gultas, sapinoties segā. Interesanti: vai Simo kāds ir uzlādējis? Negaidīti sajutu vainas apziņu par to, ka pametu dzīvoklī šo mīļo iekārtu. Protams, tā nevar nomirt, jo bija tikai skrūvīšu un vadu savienojums, nosegts ar zilu panelīti.
Jutu augstumu samazināmies. Klusībā pie sevis pateicos visiem svētajiem un nesvētajiem gariem par to, ka šoreiz biju pārcietusi lidojumu daudz veiksmīgāk nekā parasti.
Nolaižoties premjerministra padomnieka Džina Haneula nama pagalmā, prātoju par to, vai man atkal nāksies pārģērbties.
Mūs sveica Kanako, ātri ievedot neparastajā mājā. Robots izskatījās satraukts.
Airī san, lieki nekavējieties, dodieties pie Haneula sama. Viņš jūs jau gaida ar labām ziņām!
29
Kautri ielūkojos telpā. Tā bija vāji apgaismota. Uz sienas, pie kuras vēl nesen atradās grāmatu plaukts, pilns ar bieziem sējumiem, tagad bija piestiprināts liels trīsdimensiju ekrāns, gluži tāds pats kā Daniela laboratorijā.
- Airī san, labvakar! vīrietis piecēlās un iepleta rokas. Droši nāc iekšā! Sēdies, jūties kā mājās.
Aizvēru aiz sevis durvis un iekārtojos sēdeklī otrpus galdam. Haneuls apsēdās un ar galvas mājienu norādīja uz monitoru.
- Domāju, ka jūs varētu interesēt operācijas iznākums, tādēļ es pieslēdzos Maimi san lēcā iebūvētās kameras raidītajam signālam. Mēs visu dzirdēsim un redzēsim.
- Haneul san, Kanako sacīja, lai steidzīgi dodos pie jums, jo esot kādi jaunumi, klusi ierunājos. Padomnieks iesita sev pa pieri un pasmaidīja.
- Ak, pareizi, es taču jums vēl nepateicu. Airī san, mēs esam atraduši Takeo Suzuki.
Aizturēju elpu. Cieši skatījos uz vīrieti, cenšoties uzminēt, vai viņš saka patiesību.
- Tiešām? es bikli pārjautāju. Haneuls piekrītoši pamāja. Nespēdama noturēties sēdus, pielēcu kājās. Uztraukumā drebēja rokas.
"Tētis ir atrasts!" nodomāju, un mana sirds iedziedājās priekā.
- Kur viņš ir? Vai ar viņu viss ir kārtībā? Vai tēvs nav pārāk savainots? apbēru padomnieku ar jautājumiem. Vīrietis norādīja uz ekrānu.
- Jūsu tēvs ir drošībā, neuztraucieties. Dosimies pie viņa kopā, šobrīd Takeo san atkopjas un tiek rūpīgi uzraudzīts un… Šeit Haneuls ieturēja īsu pauzi, paieskājot zodu, …aprūpēts. Tādēļ es jums ieteiktu pievērsties ekrānam un nedaudz paciesties.
Neapmierināti paklausīju padomnieka lūgumam un atslīgu atpakaļ sēdvietā, pievērsdamās tam, kas notika uz ekrāna. Šobrīd Maimi jau līda laukā no vadu šahtas.
- Labi, ka lielākā daļa ēku ir savienotas ar šīm pazemes ejām. Tas ir tik ērts pārvietošanās līdzeklis. Haneuls paņēma no galda caurspīdīgu glāzi un iedzēra malku tajā esošā šķidruma.
Skeptiski saraucu pieri.
"Tu nekad tur neesi bijis. Ja būtu, šādi neteiktu."
Aiz Maimi laukā no lūkas izkāpa Brendons. Viņš aizvēra vāku un palūkojās uz meiteni, pakustinot lūpas. Diemžēl nesapratu, ko puisis čukstēja tas bija tik klusi, ka nevarēju sadzirdēt.
- Tagad viņi dosies pa galveno eju, cita ceļa nav. Kameras un drošības sistēmu Daniels noteikti jau ir paspējis uzlauzt, Haneuls apmierināti teica. Uzmetu vīrietim īsu skatienu. Nespēju saprast, kādēļ viņš komentē notiekošo. Pārliecinājusies, ka tuvumā neviena nav, meitene izgāja no telpas. Nokļuvusi līdz stūrim, aiz kura sākās eja, rudmate pacēla roku, pamājot pāriniekam, kurš sekoja meitenei pa pēdām.