***
"Tie runā par viņu tā, it kā viņa būtu gaļas gabals!" Bernards grieza zobus. "Dabū, nedabū… Degradē viņu līdz jērgaļas līmenim! Viņa sacīja, ka padomāšot, sacīja, ka atbildēšot man šonedēļ. Ak Ford, Ford, Ford!" Viņam gribējās aiziet pie tiem abiem un ietriekt viņiem sejā dūri — no visa spēka, vēl un vēlreiz.
— Jā, es tev no sirds iesaku viņu pamēģināt, Henrijs Fosters patlaban teica.
***
Piemēram, ektoģenēze. Pficners un Kavaguči bija izstrādājuši visu tehnoloģiju. Bet vai valdības uz to skatījās? Nē. Pastāvēja kaut kas tāds, ko sauca par kristietību. Sievietes bija spiestas arī turpmāk palikt par dzīvdzemdētājām.
***
— Viņš ir tik neglīts! Fanija iesaucās.
— Bet man viņa izskats tīri labi patīk.
— Un vēl tik mazs. Fanija novaikstījās; mazs augums tik šausmīgi un tipiski atgādināja zemākās kastas.
— Man liekas, viņš ir itin jauks, Linaina teica. Ir tāda sajūta, ka gribētos viņu apmīļot. Zini. kā kaķi.
Fanija jutās šokēta. Stāsta, kad viņš vēl bijis pudelē, kāds esot pieļāvis kļūdu — nodomājis, ka viņš ir gamma, un iepildijis viņa asins aizstājējā alkoholu. Tāpēc viņš esot tik panīcis.
— Kādas muļķības! Linaina sašuta.
***
Anglijā apmācība miegā pat tika aizliegta. Tur pastāvēja tā dēvētais liberālisms. Parlaments, ja zināt, kas tas ir, izdeva pret to likumu. Ir saglabājušās liecības. Runas par cilvēka brīvību. Par brīvību būt nemākulīgam un nelaimīgam. Par brīvību atrasties aplamā vietā.
***
— Bet, mans mīļais draugs, laipni lūdzu, nudien! Laipni lūdzu! Henrijs Fosters uzsita Predestinatora asistentam uz pleca. Galu galā ikviens pieder ikvienam.
***
Simt atkārtojumu trīs naktis nedēļā četrus gadus, domāja Bernards Markss, hipnopēdijas speciālists. Sešdesmit divi tūkstoši četrsimt atkārtojumu rada vienu patiesību. Idioti!
***
— Vai, piemēram, Kastu sistēma. Nemitīgi ieteikta, nemitīgi noraidīta. Pastāvēja tā dēvētā demokrātija. Itin kā cilvēki būtu vienlīdzīgi vēl kādā ziņā, ne tikai fizikāli ķīmiski!
***
— Nu, varu pateikt vienīgi to, ka pieņemšu viņa uzaicinājumu.
***
Bernards viņus ienīda, ienīda. Taču viņi bija divi, viņi bija lieli, viņi bija stipri.
* * *
Deviņgadu karš sakās Mūsu Forda simt četrdesmit pirmajā gadā.
***
— Pat ja baumas par alkoholu viņa asins aizstājējā būtu patiesība.
***
— Fosgēns, hloropikrīns, etiljodacetāts, difenilciānarsēns, trihlormetila hlorofonnāts, dihloretila sulfids. Nemaz nenjnājot par hidrociānskābi.
***
— Jo tam es gluži vienkārši neticu, Linaina noteica.
***
— Troksnis, ko rada četrpadsmit tūkstoši lidmašīnu, tuvojoties brīvā kārtībā. Bet Kūrfirstendammā un Parīzes Astotajā rajonā Sibīrijas mēra bumbu eksplozija nebūs skaļāka par blīkšķi, ar kādu plīst papīra maisiņš.
***
— Tāpēc, ka es gribu redzēt Mežoņu rezervātu.
***
CH3 C6 H2 (N02 )3 + Hg (CNO)2 = nu. kas? Milzīgs caurums zemē, kaudze mūra gruvešu, daži miesas un gļotu gabali, kāja, joprojām ar visu zābaku, lido pa gaisu un, plakš, piezemējas ģerānijās — tumši sarkanajās; cik lieliska vasaras izrāde!
***
— Tu esi bezcerīga, Linaina, es liekos mierā.
***
Krievu izgudrotā ūdens krājumu saindēšanas metode bija sevišķi atjautīga.
* * *
Uzgriezušas viena otrai muguru, Fanija un Linaina turpināja ģērbties klusēdamas.
***
Deviņgadu karš, Lielais ekonomikas sabrukums. Pastāvēja izvēle starp Pasaules Pārraudzību un pilnīgu postu. Starp stabilitāti un…
***
— Arī Fanija Krauna ir jauka meitene, sacīja Predestinatora asistents.
***
Bērnistabās bija beigusies elementārās šķiras apziņas stunda, balsis tagad pielāgoja nākotnes pieprasījumu nākotnes rūpnieciskajam piedāvājumam. Es ļoti mīlu lidot, tās čukstēja, es loti mīlu lidot, es ļoti mīlu jaunas drēbes, es ļoti mīlu…
***
— Liberālisms, protams, nomira no Sibīrijas mēra, tomēr ar varu tik un tā nekas nebija panākams.
***
— Ne tuvu ne tik pneimatiska kā Linaina. Nudien, ne tuvu.
***
Bet vecas drēbes ir pretīgas, čuksti nepagurdami turpināja. Vecas drēbes mēs vienmēr metam laukā. Labāk izmet, nevis lāpi; labāk izmet, nevis lāpi; labāk izmet…
***
— Valdībai ir jāsēd, nevis jākaujas. Cilvēks valda ar smadzenēm un dibenu, bet nekad ne ar dūrēm. Piemēram, tika pieņemtas patēriņa saistības.
* * *
— Nu re, es esmu gatava, Linaina noteica; taču Fanija novērsusies cieta klusu. — Izlīgsim, mīļo Fanij!
***
— Katrs vīrietis, sieviete un bērns apņēmās patērēt tik un tik daudz gadā. Rūpniecības interesēs. Vienīgais rezultāts…
***
Labāk izmet, nevis lāpi. Jo vairāk ielāpu, jo mazāk mantas; jo vairāk ielāpu…
***
— Drīz tu iekulsies nepatikšanās, Fanija drūmi paziņoja.
***
— Apzināts protests milzīgā mērogā. Pret patēriņu. Atpakaļ pie dabas.
***
— Es ļoti mīlu lidot, es ļoti mīlu lidot.
***
— Atpakaļ pie kultūras. Jā, tik tiešām, pie kultūras. Necik daudz nav iespējams patērēt, ja sēd uz vietas un lasa grāmatas.
***
— Vai es izskatos labi? Linaina jautāja. Viņas žakete bija darināta no tumšzaļa acetāta auduma, ar zaļas viskozes kažokādas aprocēm un apkakli.
***
— Astoņi simti Vienkāršās dzīves piekritēju Goldersgrīnā tika nošauti ar mašīnpistolēm.
***
Labāk izmet, nevis lāpi, labāk izmet, nevis lāpi.
* * *
Zaļi velvēta šorti un baltas viskozes vilnas zeķes, atlocītas zem ceļgaliem.
***
— Pēc tam notika slavenā Britu muzeja asinspirts. Divi tūkstoši kultūras mīļotāju tika noindēti ar dihloretilsulfidagāzi.
***
Zaļi balta žokejcepure meta ēnu uz Linainas acīm; viņas kurpes bija spilgti zaļas un mirdzoši nospodrinātas.
***
— Beigās, sacīja Mustafa Monds, — Pārraugi aptvēra, ka nav jēgas rīkoties ar varu. Gausākās, toties nesalīdzināmi drošākās metodes — ektogenēze, neopavloviskā apstrāde un hipnopēdija…
***
Un ap vidukli viņa bija aplikusi ar sudrabu rotātu zaļu patronjostu no safjāna aizstājēja, un jostas kabatiņas izspīlēja (jo Linaina nebūt nebija neauglīga) noteikumos paredzētais pretapaugļošanās līdzekļu krājums.
***
Plicnera un Kavaguči atklājumi beidzot tika izmantoti. Intensīva propaganda pret dzīvdzemdēšanu…
***
— Lieliski! Fanija jūsmīgi iesaucās. Viņa nekad nespēja ilgi pretoties Linainas valdzinājumam. — Un cik bezgala jauka Maltusa josta!
***
Tam pievienojās kampaņa pret Pagātni; tika slēgti muzeji, uzspridzināti vēstures pieminekļi (par laimi, vairums no tiem bija nopostīti jau Deviņgadu kara laikā); aizliegtas visas grāmatas, kas izdotas pirms Mūsu Forda 150. gada.
* * *
— Man tiešām būs jāsameklē tāda pati, Fanija noteica.
***
— Bija. piemēram, tādas lietas, ko sauca par piramīdām.
***
— Mana vecā patronsoma no melnas lakādas…
***
— Un kāds vīrs, vārdā Šekspīrs. Par tiem jūs. protams, neesat dzirdējuši.