***
— Tā mana patronsoma ir taisni drausmīga.
***
— Tādas ir patiesi zinātniskas izglītības priekšrocības.
***
— Jo vairāk ielāpu, jo mazāk mantas; jo vairāk ielāpu, jo mazāk…
***
Mūsu Forda pirmāT modeļa ieviešana…
***
— Tā man ir jau gandrīz trīs mēnešus.
***
— Izraudzīts par jaunā laikmeta sākuma datumu.
***
— Labāk izmet, nevis lāpi; labāk izmet…
***
— Kā jau teicu iepriekš, pastāvēja kaut kas tāds, ko dēvēja par kristietību.
* * *
Labāk izmet , nevis lāpi.
***
Nepietiekama patēriņa ētika un filosofija…
***
Es mīlu jaunas drēbes, es mīlu jaunas drēbes, es mīlu…
***
Tik būtiska nepietiekamas ražošanas laikos; toties mašīnu un slāpekļa fiksācijas laikmetā tas neapšaubāmi ir noziegums pret sabiedrību.
***
— To man uzdāvināja Henrijs Fosters.
***
Visiem krustiem tika nogriezts augšgals, un tie pārvērtās par T. Bija arī tāda lieta, ko dēvēja par Dievu.
***
— Tas ir īsts safjānādas aizstājējs.
***
Tagad mums ir Pasaules valsts. Un Forda Dienas svinības, un Kopienas dziedāšana, un Solidaritātes kalpojumi.
***
"Ford, kā es viņus ienīstu!" domāja Bernards Markss.
***
Bija lieta, ko dēvēja par Debesīm; un tomēr viņi milzīgos daudzumos dzēra alkoholu.
***
"Kā gaļa, taisni kā gaļas gabals."
* * *
Bija lieta, ko devēja par dvēseli, un lieta, ko dēvēja par nemirstību.
***
— Lūdzu, pajautā Henrijam, kur viņš to dabūja!
***
Bet viņi lietoja morfiju un kokaīnu.
***
"Un vēl ļaunāk ir tas, ka arī pati par sevi viņa domā kā par gaļas gabalu."
***
Mūsu Forda simt septiņdesmit astotajā gadā tika subsidēti divi tūkstoši farmakologu un bioķīmiķu.
***
— Tas nu gan izskatās drūms, Predestinatora asistents sacīja, norādīdams uz Bernardu Marksu.
***
Pēc sešiem gadiem to sāka ražot komerciāli. Šī droga ir sasniegusi pilnību.
***
Sagrozīsim viņam galvu!
***
Eiforiska, narkotiska, patīkami halucinogēna.
***
— Drūmi, Marks, drūmi. Sitiens uz pleca lika viņam satrūkties un pacelt acis. Tas bija tas neģēlis Henrijs Fosters. — Tev tagad vajadzīgs grams somas.
* * *
Visas kristietības un alkohola priekšrocības; neviena no to trūkumiem.
***
"Ford, man gribētos viņu nogalināt!" Taču viņš tikai pateica: Nē, paldies, un atvairīja piedāvāto tablešu pudelīti.
***
Dodieties brīvdienās, lai atpūstos no realitātes, kad vien vēlaties, un atgriezieties bez kādām galvassāpēm un mitoloģijas.
***
— Ņem vien, Henrijs Fosters uzstāja, ņem!
***
Stabilitāte bija praktiski nodrošināta.
***
— Viens kubikcentimetrs izārstē no desmit drūmām domām, Predestinatora asistents sacīja, citēdams vienkāršu hipnopēdisko gudrību.
***
Atlika vienīgi apkarot vecumu.
***
— Nolādēts, nolādēts! Bernards Markss iekliedzās.
— Kas par vīzdegunību!
Gonadotropiskie hormoni, jaunu asiņu pārliešana, magnija sāļi…
— Un atceries, ka grams ir labaks par lāstu! Viņi smiedamies aizgāja.
***
— Tika likvidētas visas nepatīkamās psiholoģiskās vecuma pazīmes. Un līdz ar tām, protams…
***
— Neaizmirsti pajautāt viņam par to Maltusa jostu! Fanija piekodināja.
***
Līdz ar tām arī visas veca cilvēka mentālās īpatnības. Raksturs paliek nemainīgs visu mūžu.
…divas šķēršļu golfa partijas, lai tiktu galā pirms tumsas. Man jālido.
Darbs, spēles, — sešdesmit gadu vecumā mūsu spējas un noslieces ir tādas pašas kā septiņpadsmit gadu vecumā. Senajos sliktajos laikos veci vīri mēdza atstāt aktīvo dzīvi un darbu, pievērsties reliģijai, pavadīt laiku lasot, domājot — domājot!
***
— Idioti, cūkas! Bernards Markss murmināja, iedams pa gaiteni uz liftu.
***
Tagad — tāds ir progress — veci vīri strādā, veci vīri kopojas, veciem vīriem nav laika atpūsties no izpriecām, neatliek ne mirklis, lai apsēstos un domātu, — vai, ja kādas nelaimīgas sagadīšanās dēļ blīvajā izklaides substancē pavērtos šāda laika sprauga, tad pie rokas allaž ir soma. brīnišķā soma, pusgrams pusei brīvas dienas, grams nedēļas nogalei, divi grami ceļojumam uz krāšņajiem Austrumiem. trīs — tumšai mūžībai uz Mēness; atgriezušies no turienes, viņi atjēdzas viņpus plaisai, droši stāv uz ikdienas darba un izklaides cietā pamata, skraida no vienas jūtfilmas uz citu, no vienas pneimatiskas meitenes pie citas, no elektromagnētiskā golfa laukuma uz…
***
— Ej prom, meitenīt! Fosters dusmīgi uzsauca. Ej prom, puika! Vai jūs neredzat, ka viņa fordība ir aizņemts? Ejiet un spēlējiet savu erotisko spēli kaut kur citur!
— Nabaga mazulīši! Pārraugs noteica.
***
Lēni, majestātiski, mašīnām klusu dūcot, konveijeri virzījās uz priekšu, trīsdesmit trīs centimetrus stundā. Sarkanajā tumsā kvēloja neskaitāmi rubīni.
CETURTĀ NODAĻA
,,
1
Lifts bija pilns ar vīriešiem no alfu ģērbtuvēm, un Linainu ieejot apsveica daudzi draudzīgi galvas mājieni un smaidi. Viņa bija iecienīta meitene un savu reizi bija pavadījusi nakti gandrīz ar katru no viņiem.
Tiešām mīļi puiši. Linaina domāja, atbildēdama uz sveicieniem. Burvīgi puiši! Tomēr viņa vēlējās, kaut Džordža Edzela ausis nebūtu gluži tik lielas (varbūt trīssimt divdesmit astotajā metrā viņam bija iedots mazliet par daudz paratireoidīna?). Un. skatoties uz Benito Hūveru. viņa gribot negribot atcerējās, ka viņš nudien ir pārāk spalvains, kad novelk drēbes.
Atmiņas par Benito sprogaino, melnīgsnējo miesu viesa viņas acīs vieglas skumjas, kad viņa pagriezās un stūrī ieraudzīja Bernarda Marksa mazo, kalsno augumu, grūtsirdīgo seju.
— Bernard! Linaina piegāja pie viņa. Es tevi meklēju. Viņas balss dzidri pārskanēja augšupbraucošā lifta rūkoņu. Pārējie ziņkārīgi atskatījās. Gribēju ar tevi aprunāties par mūsu Ņūmeksikas plānu. Ar acs maliņu viņa redzēja, ka Benito Hūvers pārsteigumā iepleš acis. Tāda blenšana viņu kaitināja. "Brīnās, ka es atkal nelūdzos līdzi viņam” Linaina nodomāja. Tad neparasti sirsnīgi sacīja: Es tiešām ļoti vēlētos pavadīt kopā ar tevi vienu jūlija nedēļu. (Lai vai kā, šobrīd viņa publiski apliecināja savu neuzticību Henrijam.
Fanija priecātos, kaut arī tas bija Bernards. Protams, Linaina veltīja viņam savu visburvīgāko un zīmīgāko smaidu, — ja vien tu joprojām gribi ņemt mani līdzi.
Bernarda bālā seja pietvīka. "Diez kāpēc?" viņa pārsteigta domāja, tomēr reizē jutās aizkustināta par šo dīvaino cieņas apliecinājumu savai varai.
— Vai par to mēs nevarētu parunāt kaut kur citur? Bernards izstomīja, izskatīdamies drausmīgi apjucis.
"Itin kā es būtu teikusi kaut ko nepiedienīgu," Linaina nodomāja. "Viņš nevarētu izskatīties vairāk nokaunējies, ja es būtu izmetusi kādu piparotu jociņu — pajautājusi, kas ir viņa māte, vai kaut ko tamlīdzīgu."
— Saproti, tādā burzmā… Bernardu smacēja apmulsums.
Linainas smiekli bija vaļsirdīgi, tajos nebija ne miņas no ļaunuma. Cik tu esi jocīgs! viņa sacīja un no visas sirds uzskatīja, ka viņš tiešām ir jocīgs. Tu taču brīdināsi mani vismaz nedēļu iepriekš, viņa turpināja citā tonī. Jādomā, rnēs brauksim ar Zilo Pacifika raķeti? Vai tā paceļas no Čering — T torņa? Vai no Hempstidas?