3 Blicmēdele (Blitz-zibens, Madei-meiča) sakarniece zaldātu žargonā. Vērmahta sakaru pallgdienesta darbiniecēm uz piedurknes vai uz kaklasaites bija zibens emblēma.
4 …tas jau ir pasen kopš 1935. gada Vācijā notika regulāras televīzijas pārraides dažu stundu garumā; to ilgums ievērojami pieauga 1936. gadā Berlīnes olimpisko spēļu laikā.
5 Čārlzs Spensers Čaplins (Charles Spencer "Charlie” Chaplin, 1889-1977) jeb Čārlijs Čaplins, pasaulslavens komiķis, dzimis 2 dienas pirms Hitlera. Ebrejs, kurš spēja sasmīdināt pat Gebelsu.
6 Berlīnes Sporta pils (uzbūvēta 1910. gadā, nojaukta 1973. gadā), sākot ar 1928. gadu, kļuva par iecienītu NSDAP sapulču un manifestāciju vietu jeb “mūsu tribīni”, kā to nodevēja Gebelss, kurš tajā teica savu slaveno runu, pieprasīdams “totālu karu”.
7 Hofbraukeller alus restorāns Minhenē, viena no pirmajām Hitlera publiskas uzstāšanās zālēm, kur pietika vietas tikai 130 cilvēkiem. Hitlers, sācis ar saujiņu līdzgaitnieku, izveidoja NSDAP par miljonu partiju.
8 Kronēs cirka zāle ievērojams oratora Hitlera solis no mazā Hofbraukeller uz Kronēs cirka (ziemas) zāli ar 5000 skatītāju vietām.
XV
1 Reinlande pēc Pirmā pasaules kara bija demilitarizēta zona un atradās franču uzraudzībā. Tās ieņemšana 1936. gada martā bija pastāvošo nolīgumu pārkāpums un viens no Hitlera pirmajiem
blefiem, jo patiesībā viņam nemaz nebija militāra spēka, ko likt pretī franču armijai, taču franči pat nemēģināja pretoties. Reinlandes ieņemšana ļāva Hitleram pārliecināties, ka pārdrošība atmaksājas ne vien iekšpolitikā, bet arī ārpolitikā.
2 …par Vāciju un mani pie 1840. gadā būvētās Feldherrnhalles (Karavadoņu halles) Minhenes centrā Bavārijas policija 1923. gada novembri apspieda Hitlera puču.
3 Četras parādes sievietes Gerdija Troosta (Gerdy Troost, 1904-2003, arhitekta Paula Troosta atraitne), Vinifreda Vāgnere ( Winifred Wagner, 1897-1980, Riharda Vāgnera vedekla), Ģertrūde Šolca-Klinka (Gertrud Scholtz-Klink, 1902-1999, Nacionālsociālistiskās sieviešu apvienības vadītāja) un Lēnija Rlfenštāla.
4 Ernsta Rēma galvenā vaina bija tā, ka viņa vadītā SA ieguva pārāk lielu spēku un turklāt sliecās uz “sociālismu”. Tam papildus (bet ne izšķiroši) pievienojās apstāklis, ka Rēms bija homoseksuāls, uz ko Hitlers ilgi skatījās caur pirkstiem. 1934. gada 30. jūnija naktī no Rēma gultas netika “izrauts” neviens, toties kāds tika atrasts SA obergrupenfпrera Edmunda Heinesa (Edmund Heines, 1897-1934) gultā.
5 “Bellīni” kokteilis no svaigu balto firziķu biezeņa, kas pārliets ar prosecco.
6 Cīņas laiks (Kampfzeit) 1919.-1933. gads līdz NSDAP nākšanai pie varas.
7 …un lauku peli reāls citāts no “Manas cīņas”.
8 Filips Petēns (Philippe Pйtain, 1856-1951) Višī valdības Ministru prezidents (1940-1944) neokupētajā Francijas daļā.
9 Miklošs Hortijs (Miklos Horthy, 1868-1957) Ungārijas karaļvalsts reģents 1920.-1944. gadā.
XVI
1 jūliuss Štreihers (Julius Streicher, 1885-1946) antisemītiskās avīzes Der Stiirmer izdevējs.
2 Kristīgi sociālā apvienība (Christlich-Soziale Union, CSU) Bavārijas ultrakonservatlvo partija, daudz katoliskāka par savu partnerpartiju Kristīgi demokrātisko apvienību (Christlich-Demokratische Union, CDU).
3 “Valklru lidojums” no Hitlera iemīļotā komponista Riharda Vāgnera operas “Valkīra”.
XVII
1 …propagandas darbinieks tas bija Hitlera pirmais amats mazajā, vēl nepārdēvētajā Vācu strādnieku partijā.
2 …par Vāciju Pirmā pasaules kara laikā Hitlers bija apbalvots ar 2. šķiras Dzelzs krustu un ievainojuma nozīmi melnā. Pirmajā pasaules karā ievainojuma nozīmes tika piešķirtas saskaņā ar ievainojumu biežumu, nevis smagumu, tātad Hitlers bija ievainots 1-2 reizes.
XVIII
1 Kurts Kristofs fon Šverīns (Kurt Christoph Graf von Schwerin, 1684-1757) prūšu ģenerālis Septiņgadu kara laikā, kritis Prāgas kaujā.
2 Hanss Karls fon Vinterfelds (Hans Karl von Winterfeldt, 17071757) prūšu ģenerālis Septiņgadu kara laikā, nākamajā dienā pēc Moisas kaujas miris no ievainojumiem.
3 Joahims fon Ribentrops (Joachim von Ribbentrop, 1893-1946) Reiha ārlietu ministrs 1938.-1945. gadā.
4 …bagātīgā daudzumā papīra mutautiņi tika izgudroti 19. gs. beigās, un slavenus tos padarīja firma Tempo 1929. gadā.
IX
1 …ar rupji maltām linsēklām brokastu recepte atbilst reālajiem faktiem.
2 Reinhards Heidrihs (Reinhard Heydrich, 1904-1942) no 1939. gada Reiha Galvenās drošības pārvaldes vadītājs, no 1941. gada septembra Bohēmijas un Morāvijas protektorāta pārvaldnieka vietnieks, 1942. gada janvārī Vanzē konferences priekšsēdis, tajā pieņemtā ebreju iznīcināšanas lēmuma galvenais īstenotājs un organizators.
XX
1 …aziātu mājiens uz Vjetnamā dzimušo Filipu Resleru (Philipp Rцsler, 1973), Vācijas veselības aizsardzības ministru (20092011) no Brīvās demokrātiskās partijas (Freie Demokratische Partei, FDP).
2 Ernsts Hanfstengls (Ernst Hanfstaengl, 1887-1975) kopš
1921. gada NSDAP biedrs, kopš 1931. gada partijas preses šefs. Viņš ieveda Hitleru Minhenes augstākajā sabiedrībā un palīdzēja vākt līdzekļus partijai, 1937. gadā nonāca konfliktā ar Gebelsu, krita nežēlastībā un emigrēja uz Angliju.
3 Heinrihs Hofmans (Heinrich Hoffmann, 1885-1957) Hitlera draugs kopš 1919. gada, vēlāk arī vienīgais, kurš oficiāli drīkstēja Hitleru fotografēt. Hofmana fotoateljē Hitlers savulaik iepazinās ar ateljē darbinieci Evu Braunu.
4 El Alameina (Ēģiptē) atrodas 20 km attālumā no Aleksandrijas, un tieši tur 1942. gada septembrī ģenerālfeldmaršals Rommels (Erwin Rommel, 1891-1944) bija spiests apturēt savu tanku uzbrukumu degvielas trūkuma dēļ.
5 Traudla Junge (Gertraud “Traudl” Junge, dz. Humps, 1920-2002) Hitlera privātsekretāre kopš 1942. gada.
6 Blondija Hitlera mīļotais vācu aitusuns, uz kuru pirms pašnāvībām fīrera bunkurā Berlīnē 1945. gada aprīļa pēdējās dienās tika izmēģināta ciānkālija kapsulu iedarbība.
XXI
1 …Kifheizeras kalnā leģenda vēsta, ka Kifheizeras (Kyjffhдuser) kalna alā jau gadu simteņiem guļ ķeizars Fridrihs I Barbarosa
kopā ar saviem pavadoņiem, lai reiz mostos no miega un vestu impēriju pretī jaunam slavas laikmetam.
2 …iedveš bailes burtisks citāts no Hitlera “Monologiem”.
3 Nomen est omen vārds ir (pa)zīme. (Latīņu vai.)
XXII
1 Armlnijs (17. g. pirms Kristus-21. g. pēc Kristus) herusku valdnieks, sakāvis Romas ģenerāli Varusu Teitoburgas kaujā 9. gadā.