Выбрать главу

"Es jau trīspadsmit reižu esmu balsojis par to, lai ne­turpinātu strīdu par Sinotas ieleju. Bet kāda no tā jēga? Uzvaras frakcijai ir vismaz divdesmit balsis, un katrs Tibes gājiens pastiprina sarfu kontroli pār viņiem. Viņš uzceļ sētu ielejai pāri, saliek visur sargus, bruņotus ar medību bisēm! Medību šautenēm! Es domāju, ka tādas glabājas tikai muzejos. Viņš izsniedz Uzvaras frakcijai iemeslus pēc pirmā pasūtījuma."

"Un ar to stiprina Orgoreinu. Bet arī Kārhaidu. Katra atbilde uz viņa provokācijām, katrs Kārhaidas pazemo­jums, katra mūsu prestiža paaugstināšana liks Kārhaidai kļūt stiprākai, līdz tā sasniegs mūsu līmeni būs cen­tralizēta tāpat kā Orgoreinā. Un Kārhaidā medību bises netur muzejos. Ar tām ir bruņota karaliskā gvarde."

Jegei ielēja nākamo dzīvības ūdens porciju. Orgotiešu augstmaņi dzer šo dārgo uguni, kas vesta no Sitas asto­ņus tūkstošus kilometru pāri miglainām jūrām tā, it kā tas būtu alus. Obsli noslaucīja muti un samirkšķināja acis.

"Skaidrs," viņš sacīja. "To jau es gaidīju un tā arī do­māju. Un es domāju, ka mums vēl kādu laiku nāksies vilkt vienas ragavas kopā. Bet, pirms mēs dodamies aizjūgā, Estraven, man ir kāds jautājums. Man kapuce pilnīgi uzkritusi pār acīm. Pastāstiet man, lūdzu, kas tā par muldēšanu, ņemšanos un ņiguņegu ap kaut kādu Sūtni no mēness otras puses?"

Tātad Dženli Ai bija lūdzis atļauju iebraukt Orgoreinā.

"Sūtnis? Viņš ir tas, par ko uzdodas."

"Un tas būtu?"

"Sūtnis no citas pasaules."

"Estraven, beidziet savas miglainās kārhaidiešu meta­foras. Es atsakos no šifgretora, es to atmetu. Stāstiet taisnību."

"Es visu esmu pateicis."

"Viņš ir no citas pasaules?" sacīja Obsli, tad Jegei: "Un viņš ir bijis uz audienci pie karaļa Argavena?"

Es uz abiem jautājumiem atbildēju apstiprinoši. Viņi kādu brīdi klusēja, tad sāka runāt reizē, neslēpdami savu interesi. Jegei vēl mēģināja runāt aplinkiem, bet Obsli bija tiešs: "Kas viņš bija jūsu plānos? Izskatās, ka jūs visu likāt uz viņu, un viss izgāzās. Kāpēc?"

"Tāpēc, ka Tibe man aizlika kāju priekšā. Es pārāk daudz skatījos zvaigznēs un neskatījos, kur eju."

"Jūs esat sācis nodarboties ar astronomiju?"

"Obsli, mums visiem vajadzētu ar to nodarboties."

"Vai šis Sūtnis mūs kaut kā apdraud?"

"Es tā nedomāju. Viņš savas tautas vārdā piedāvā saziņu, preču apmaiņu, līgumus, savienību neko citu. Viņš ieradās viens pats, bez ieročiem vai aizsardzības, ar vienu vienīgu saziņas ierīci un kuģi, kurus viņš mums atļāva izpētīt pēc sirds patikas. Nedomāju, ka no viņa jābaidās. Tomēr viņš savās tukšajās rokās nes Karalistes un Komensālijas galu."

"Kāpēc?"

"Kā mēs izturēsimies pret svešiniekiem, ja ne kā pret brāļiem? Kā gan Getena pievienosies astoņdesmit pa­sauļu savienībai, ja ne kā pasaule?"

"Astoņdesmit pasaules, jūs sakāt?" teica Jegei un sa­springti iesmējās. Obsli atplestu muti blenza uz mani, tad sacīja: "Gribētos domāt, ka jūs pārāk ilgi esat dzī­vojis vienā pilī ar trako un pats tāds kļuvis… Pie Meši vārda! Kas tā par muldēšanu par savienībām ar saulēm un līgumiem ar mēnesi? Kā gan viņš te nokļuva atli­doja ar komētu? Vai jāšus uz meteora? Un kāds kuģis tev lidos pa gaisu? Vai Visuma tukšumā? Tomēr jūs neesat trakāks kā parasti, Estraven, tātad trakais ar asu prātu, vieds trakais. Visi kārhaidieši ir vājprātīgi. Turpiniet, dārgais, turpiniet vien pa šo taciņu!"

"Es jūs nekur nevedinu, Obsli. Man nav, kur iet. Tomēr jūs varat kaut kur nonākt. Ja jūs kaut mazliet sekotu

Sūtnim, viņš jums parādītu ceļu ārā no Sinotas iele­jas, prom no ļaunā lāsta, kurā mēs visi esam sapinušies."

"Lieliski. Mūža nogalē sākšu nodarboties ar astrono­miju. Kur tas mani novedīs?"

"Tas vedīs jūs pretī slavai, ja rīkosieties gudrāk nekā es. Kungi, es esmu daudz laika pavadījis kopā ar Sūtni, redzējis viņa kuģi, kas šķērsojis Tukšumu, un es zinu, ka viņš patiesi un īsteni ir vēstnesis no kaut kurienes, sūtīts uz mūsu zemi. Es neko nevaru pateikt par to, cik lielā mērā viņa vēstījums vai stāsti par citām zemēm ir patiesi. Par viņu var spriest tieši tāpat kā par jeb­kuru citu cilvēku; ja viņš būtu viens no mums, es viņu sauktu par godīgu cilvēku. To jūs paši varēsiet redzēt. Bet saprotiet, ka viņa klātbūtnē līnijām, kas savilktas uz zemes, vairs nav nekādas nozīmes. Pie Orgoreinas durvīm klauvē lielāks pārbaudījums nekā Kārhaida. Tie, kas šo pārbaudījumu izturēs, kas pirmie atvērs mūsu zemes durvis, kļūs par visu vadoņiem. Visu: visu trīs kontinentu, visas zemes vadītājiem. Mūsu robežas tagad vairs nav līnija starp pakalniem, bet līnija, ko mūsu pla­nēta iezīmē, griežoties ap sauli. Balstīt šifgretoru uz kaut kā mazāka tagad būtu pilnīga muļķība."

Jegei man bija noticējis, bet Obsli sēdēja sakumpis, vērodams mani ar sīkajām ačelēm. "Tur vajag mēnešus, lai tam noticētu," viņš teica. "Un, ja to nebūtu teicis jūs, Estraven, es domātu, ka par mani ņirgājas, ka tas ir zvaigžņu gaismas slazds, kas izlikts mūsu lepnumam. Bet es pazīstu jūsu iecirtību. Jūs esat pārāk iecirtīgs, lai izliktos par godu zaudējušu, lai mūs piemuļķotu. Es nespēju ticēt, ka jūs runājat taisnību, un vienlaikus zinu, ka jūs drīzāk ļautu sevi nožņaugt nekā melotu… Tā, tā… Vai viņš ar mums runās tāpat, kā ir runājis ar jums?"

"Tāpēc viņš šeit ir lai runātu, tiktu uzklausīts. Vien­alga, kur. Tibe viņu apklusinās, ja viņš vēlreiz mēģinās runāt ar Kārhaidu. Es baidos par viņu, viņš nesaprot, kādās briesmās ir nonācis."

"Vai jūs mums pastāstīsiet, ko zināt?"

"Protams. Bet kāpēc viņš nevar vienkārši atbraukt un pats visu pastāstīt?"

Jegei ierunājās, glīti iekozdams pirksta nagā: "Tam nav šķēršļu. Viņš ir lūdzis atļauju iebraukt Komensālijā. Kārhaida neiebilst. Viņa lūgums patlaban tiek ap­spriests…"

7. Dzimumu jautājums

Fragments no pirmās ekumeniskās ekspedīcijas uz planētu Getena/Ziema lauka pētījumu piezīmēm.

Pētnieks: Onga Tota Oponga. 93. cikls, E.g. 1448

81. diena. Iespējams, ka iedzīvotāji ir eksperimenta rezultāts. Doma ir nepatīkama. Bet tagad, kad mūsu pie­rādījumi liecina, ka zemiešu kolonijas bija eksperimen­tāla normālu heiniešu uzpotēšana pasaulē, kur jau bija savi proto-cilvēkveidīgie autohtoni, šādu iespēju nevar ignorēt. Ir zināms, ka kolonizētāji nodarbojās ar cilvēka gēnu pārveidošanu; nekā citādi nav iespējams izskaid­rot Esas hilfus vai Rokanonas deģenerējušos spārnotos cilvēkveidīgos. Varbūt līdzīgs izskaidrojums ir arī geteniešu dzimumu fizioloģijai? Iespējams, tā bija sagadīša­nās. Dabiskā izlase būtu jānoraida. Dzimumnenoteiktība nedod viņiem praktiski nekādas priekšrocības cīņā par izdzīvošanu.

Kāpēc eksperimentam izvēlēta tik nelabvēlīga vide? Atbildes nav. Tinībosols domā, ka kolonija dibināta periodā starp leduslaikmetiem. Pirmos 40 000 vai 50 000 gadus klimats varēja būt visai maigs. Ap to laiku, kad sākās nākamais ledāju uzbrukums, heinieši jau bija pilnībā pametuši planētu, atstādami koloniju savā vaļā kā neveiksmīgu eksperimentu.