BERNARDS BEKETS
GENESIS STĀSTS PAR ADAMU
...
Prāts, 1. daļa
PIRMĀ STUNDA
Anaksa devās uz priekšu pa garo gaiteni. Vienīgā skaņa bija gaisa filtra klusā šņākoņa virs galvas. Atbilstoši jauno noteikumu prasībām gaitenī valdīja pustumsa. Viņa atcerējās gaišākās dienas, bet nekad par tām nerunāja. Domāt par gaišumu kā par pagātnes vērtību skaitījās viena no Lielajām Kļūdām.
Nonākusi līdz gaiteņa galam, Anaksa pagriezās pa kreisi. Viņa pārbaudīja, vai ir ieradusies laikā. Viņas ierašanās tika novērota - vai vismaz tā tenkoja. Durvis klusi un vienmērīgi atslīdēja vaļā. Nevainojami - kā jau viss Akadēmijas zonā.
- Anaksimandera?
Anaksa pamāja ar galvu.
Kā jau tas priekšrakstos bija noteikts, pārbaudes grupa sastāvēja no trim eksaminatoriem. Tas radīja milzu atvieglojuma izjūtu. Zināšanu pārbaudes detaļas tika turētas noslēpumā, tāpēc starp kandidātiem virmoja baumas. "Iztēle ir laika un nezināšanas ārlaulības bērns," mēdza atkārtot Anaksas skolotājs Perikls, pēc tam gan vienmēr piebilstot, ka pret ārlaulības bērniem viņam neesot nekādu iebildumu.
Anaksa mīlēja savu skolotāju. Viņa to neiegāzīs. Durvis aiz viņas aizvērās.
Eksaminatori sēdēja pie augsta rakstāmgalda ar tumšu, pulētu koka virsmu.
- Iekārtojies brīvi, - sacīja vidējais eksaminators. Viņš bija lielākais no visiem, garš un ar varenu miesas būvi. Anaksa tik milzīgu vīrieti redzēja pirmoreiz mūžā. Salīdzinājumā ar viņu abi pārējie eksaminatori izskatījās veci un vārgi, tomēr Anaksa redzēja, ka viņu skatiens ir ass un vērīgs. Telpā bez viņiem neviena cita nebija, tomēr Anaksa zināja, ka viņu saruna tiek ierakstīta.
Eksaminators:
- Tavai pārbaudei ir atvēlētas piecas stundas. Ja tu neizproti kādu no mūsu uzdotajiem jautājumiem, vari lūgt sīkākus paskaidrojumus, tomēr, beigās novērtējot pārbaudi, tas tiks ņemts vērā. Vai tas tev ir saprotams?
Anaksimandera: -Jā-
Eksaminators:
- Vai ir kaut kas tāds, ko tu gribētu pajautāt, pirms mēs sākam?
Anaksimandera:
- Es gribētu jums pajautāt, kas man būtu jāatbild.
Eksaminators:
- Atvaino - es īsti nesapratu…
Anaksimandera:
- Es pajokoju.
Eksaminators:
- Ak tā. Saprotu.
Tā bija slikta doma. Neviens no eksaminatoriem to nenovērtēja atzinīgi. Anaksa prātoja, vai viņai nevajadzētu atvainoties, bet pārdomu laiks jau bija beidzies.
Eksaminators:
- Anaksimandera, tavs laiks tagad sākas. Piecas stundas par tēmu, kuru pati esi izvēlējusies. 2058.-2077. gads - Ādama Forda dzīve un viņa dzīves laika raksturojums. Ādams Fords piedzima Platona Republikas pastāvēšanas septītajā gadā. Vai tu, lūdzu, varētu izskaidrot politiskos apstākļus, kuru rezultātā radās Republika?
Vai tā bija viltība? Anaksas tēma nepārprotami aprobežojās tikai ar Ādama Forda dzīves laiku. Viņas piedāvājumu komiteja bija pieņēmusi bez jebkādām korekcijām. Par toreizējo politisko situāciju viņa, protams, šo to zināja - tieši tāpat, kā šo to zināja jebkurš - taču šis jautājums neietilpa viņas kompetencē. Viss, ko Anaksa varēja piedāvāt, bija skolēniem labi pazīstamā tēmas atstāstīšana. Nē, tas negāja cauri. Vai Anaksai vajadzētu iebilst? Vai tika sagaidīts, ka viņa protestēs? Anaksa ar skatienu meklēja eksaminētāju sejās kādu uzvedinošu norādi, bet viņi sēdēja nesatricināmi un neizdibināmi kā akmeņi.
Eksaminators:
- Vai tu saprati jautājumu, Anaksimandera?
Anaksimandera:
-Jā, protams. Es atvainojos. Man vienkārši… bet tas nav svarīgi.
Anaksa centās atbrīvoties no uztraukuma. Piecas stundas. Tas bija pietiekami ilgs laiks, lai viņa pierādītu, cik daudz zina.
Anaksimandera:
- Tas sākās jaunās tūkstošgades trīsdesmito gadu sākumā. Tolaik, tāpat kā jebkurā laikmetā, netrūka pasaules gala sludinātāju. Gēnu inženierijas pirmie mēģinājumi bija nobiedējuši plašus sabiedrības slāņus. Starptautiskā ekonomika vēl aizvien balstījās uz naftas tirdzniecību, un aizvien vairāk pieauga bažas, ka naftas krājumi drīz izsīks, radot pasaules mēroga katastrofu.
Tolaik Vidējie Austrumi vēl aizvien tika uzskatīti par politiski nemierīgu reģionu, un Savienotās Valstis - skaidrības labad es izmantošu tam laikam atbilstošus apzīmējumus - bija iesaistījušās militārās aktivitātēs, kuras, pēc daudzu uzskatiem, bija lemtas neveiksmei, jo Savienotās Valstis gluži vienkārši neizprata Austrumu kultūru un paražas. Tā kā amerikāņi savas industriālās intereses skaidroja kā rūpes par demokrātiju, viņu šaurā, pragmatiskā pieeja neizraisīja masveida atbalstu.
Abās pusēs saasinājās fundamentālisms, un pirmos gluži atklātos Rietumu terorisma aktus, kas notika 2032. gadā Saūda Arābijā, daudzi uzskatīja par dzirksteli, kura aizdedzinās vairs nekad neapslāpējamu ugunsgrēku. Eiropa tika apsūdzēta morālā kompasa zaudēšanā, un 2047. gadā uzliesmojušās cīņas par neatkarības atgūšanu tika uzskatītas par šī gadsimta pagrimuma nākamo pierādījumu. Ķīnas izvirzīšanās par "starptautiski nozīmīgu valsti un tā dēvētā "aktīvā diplomātija" daudzos izraisīja bažas, ka pasaulē briest jauns globāla mēroga konflikts. Ekonomiskā ekspansija apdraudēja zemeslodes vidi. Bioloģiskā daudzveidība saruka nepieredzētā ātrumā, un pēc 2041. gada putekļu vētrām savu pārliecību mainīja ari pēdējie Paātrinātās klimata maiņas modeļa pretinieki. Vārdu sakot, pasaulei draudēja daudzas pārmaiņas, tāpēc 21. gadsimta piecdesmito gadu nogalē cilvēki jutās nomākti un iebiedēti. Viņu sarunās dominēja pesimistiskas noskaņas.
Protams, nav grūti būt gudram, izmantojot priekšrocības, ko dod laika distance, bet retrospektīvā skatījumā ir pilnīgi skaidrs, ka vienīgais, no kā cilvēkiem patiešām vajadzēja baidīties, bija viņu pašu bailes. Jo vislielākās briesmas, kas tajā periodā apdraudēja cilvēci, bija vispārējs gara apsīkums.
Eksaminators:
- Konkretizē, kā tu saproti vārdu "gars"!
Eksaminatora balss bija rūpīgi modulēta - šādu efektu
varēja panākt ar vislētāko filtru. Tomēr Anaksa dzirdēja, ka viņš nav izmantojis nekādas tehnoloģijas: tā bija vienkārša, īsta paškontrole.
Eksaminators ievēroja visu: ikvienu pauzi, ikvienu sasto- mīšanos vai neprecizitāti. Tā, protams, viss arī bija iecerēts. Anaksa piepeši jutās neattapīga un nepārliecinoša. Viņa vēl aizvien iztēlē dzirdēja Perikla pēdējos vārdus: "Viņi gribēs redzēt, kā tu reaģē uz izaicinājumu. Nevilcinies. Runā tā, lai tevi var saprast. Vārdi palīdzēs atrast pareizo ceļu arī tev pašai. Uzticies vārdiem." Tobrīd tas likās tik vienkārši. Bet tagad Anaksas seja šķita kļuvusi kokaina. Viņai bija jāatrod ceļš līdz vajadzīgajiem vārdiem, tos sameklējot tā, kā lielā ļaužu pūlī, aukstasinīgi atvairot paniku, atrod savus draugus.
Anaksimandera:
- Gars, es domāju, atspoguļo konkrēta laikmeta cilvēces dominējošo noskaņojumu. Gara spēks ir spēja stāties pretī nākotnes nenoteiktībai ar ieinteresētību un optimismu. Gara spēks sevī ietver ticību, ka visas problēmas iespējams atrisināt un jebkuras atšķirības var saprast un pieņemt, tāpēc tas rada paļāvību un drošības sajūtu. Tomēr gars var būt arī ļoti vājš. To var aptumšot bailes un māņticība. 2050. gadā, kad sākās karš, pasaule bija iegrimusi māņticīgās bailēs.
Eksaminators:
- Pastāsti mums vairāk par tālaika māņticību!