Выбрать главу

Anaksimandera:

-   Māņticību rada vēlēšanās redzēt pasauli kā vienkār­šotu cēloņu un seku shēmu. Kā jau iepriekš minēju, tolaik bija uzbangojis reliģiskais fundamentālisms, tomēr ne jau par šo māņticības veidu es runāju. Tolaik racionāli analī­tiskas uztveres vietā ļaudis izvēlējās ticību vienkāršiem iemesliem.

Pat visparastākie notikumi izriet no liela dažādu pār­maiņu un iespēju kamola, bet cilvēka prātam piemīt ten­dence izvairīties no visa sarežģītā. Nemierīgos laikos, kad zūd ticība pierastajiem dieviem, rodas sazvērestības kulti. Tāpat notika ari tolaik. Nespējot savu nelaimi uzskatīt par nejaušību un negribot to pieņemt kā daudz globālākas sis­tēmas daļu, cilvēki sāka meklēt briesmoņus savā vidū.

Jo intensīvāk medijos tika kultivētas bailes, jo vairāk cil­vēki zaudēja spēju cits citam uzticēties. Katrai jaunai likstai, kas uzbruka cilvēcei, sazvērestības teorijas ideologi radīja izskaidrojumu, un šim izskaidrojumam vienmēr bija seja un vārds. Cilvēki sāka baidīties pat no saviem tuvākajiem kai­miņiem. Gan personisko, gan sabiedrisko, gan starptautisko attiecību līmenī ļaudis centās saskatīt vienīgi citu cilvēku ļauno nolūku pazīmes, un visur, kur viņu aizdomu pilnās acis lūkojās, šīs pazīmes ari ieraudzīja, jo neko citu viņi nemaz nemeklēja.

Tātad galvenā problēma, ar kuru nācās saskarties tālaika cilvēkiem, bija viņu nespēja uzticēties citiem. Līdz ar to ļau­dīm pietrūka vienotības un kopēja mērķa. Tāpēc es iepriekš sacīju, ka bija iestājies gara apsīkums.

Eksaminators:

-  Paldies par izskaidrojumu. Un tagad, lūdzu, atgriezies pie tālaika raksturojuma. Kā tika nodibināta Republika?

Kā jau Perikls paredzēja, Anaksu iedrošināja viņas pašas balss skaņa. Tieši tāpēc ari viņa bija tik laba kandidāte. Viņas vārdus vienmēr piepildīja domas jeb - kā izteicās Perikls - viņai piemita prasme piešķirt vārdiem īpašu jēgu. Tāpēc, kaut ari Anaksa stāstīja novecojušu, skolēniem bieži uzdotu tēmu, viņa sen zināmo patiesību ietērpa jaunos vār­dos, līdz ar katru vārdu slāni pati kļūdama aizvien pašpār­liecinātāka.

Anaksimandera:

-   Pēdējā kara pirmais šāviens tika raidīts pārpratuma dēļ. Tas notika 2050. gada 7. augustā. Japānas un Ķīnas alianse bija veltījusi astoņpadsmit mēnešus, lai izveidotu koalīciju, kas uzraudzītu sēra izsmidzināšanas projekta izstrādāšanu un realizēšanu. Bija paredzēts, ka šis projekts novērsis globālās sasilšanas efektu ar atmosfēras oglekļa neitralizēšanas metodi. Koalīcijas izveidošanas grūtības lielā mērā bija saistītas ar savstarpējo neuzticēšanos, par kuru runāju jau iepriekš. ASV šo iniciatīvu bloķēja, jo uzskatīja, ka jaunā koalīcija mainīs starptautisko attiecību līdzsvaru, savukārt Ķīna bija pārliecināta, ka ASV, cenšoties sagraut Ķīnas ekonomiku, tīšām veicina klimata izmaiņas. Kā jau varēja paredzēt, situācija saasinājās, tāpēc Ķīna izstrādāja slepenu vienpusējas rīcības plānu.

Lidmašīna, kas tika notriekta ASV gaisa telpā virs Klusā okeāna, aizsāka pirmo ar oglekļa neitralizēšanu saistīto tie­sas procesu, tomēr ASV, kā mēs zinām, nekad neatkāpās no savas oficiālās versijas - ka tā bijusi militāra lidmašīna, kas pildījusi naidīgu misiju.

Eksaminators:

-   Būtu labāk, ja tu mums visu stāstītu tādā veidā, it kā mēs par to neko nezinātu.

Anaksa atvainodamās nolieca galvu. Viņa juta, ka vaigi no kauna sāk kvēlot. Anaksa gaidīja kādu zīmi, ka var tur­pināt, tomēr neviens viņu nepamudināja. Citos apstākļos viņa nebūtu pieļāvusi, ka pret viņu izturas tik nepieklājīgi, bet šoreiz viņai nācās bez ierunām pakļauties.

Anaksimandera:

-   Platona vara balstījās uz viņa globālajām ekonomis­kajām interesēm. Savu sākuma kapitālu viņš bija iegu­vis, izmantojot ūdeņraža tehnoloģiskās iespējas. Iegūtos līdzekļus Platons gudri ieguldīja bioloģiskās attīrīšanas industrijā. Ar savu bagātību un kontaktiem viņš labāk par jebkuru citu spēja paredzēt lielvalstu konflikta saasinā­šanās neizbēgamo iznākumu. Būdams piesardzīgs un tāl­redzīgs, viņš pakāpeniski visu savu kapitālu pārvietoja uz tālu salu arhipelāgu, pazīstamu kā Oterova. Brīdī, kad tika pasludināts karš, Platonam un viņa sabiedrotajiem, cik zināms, piederēja septiņdesmit procenti no arhipelāga ekonomiskā kapitāla, un Oterova jau sāka veidoties par tehnoloģiski attīstītu valsti, kas spēja pati sevi apgādāt ar visu nepieciešamo. Starptautiskajai situācijai pasliktinoties, Platonam nenācās grūti pārliecināt savas jaunās dzimte­nes ļaudis, ka valstij vajadzīga efektīvāka aizsardzības sis­tēma. Republikas Lielais jūras nožogojums, kuru pabeidza būvēt 2051. gadā - vienpadsmit mēnešus pēc pēdējā kara sākuma -, vēl aizvien tiek uzskatīts par divdesmit pirmā gadsimta izcilāko tehnoloģisko sasniegumu.

2052. gada beigās, kad pirmoreiz kā ierocis tika izman­tots mēris, Platona Republika jau bija droši izolēta no pārē­jās pasaules. Platons tika godāts un cienīts kā Oterovas glā­bējs, bet, kad no ārpasaules pienāca aizvien drūmākas ziņas, viņu sāka uzskatīt ari par visas cilvēku cilts pestītāju. Pēc 2053. gada jūnija, kad pēdējo reizi tika uztverta ārpasaules radio raidstacija, vairums Republikas iedzīvotāju sāka ticēt, ka Oterova ir planētas pēdējā apdzīvojamā teritorija.

Vietējie iedzīvotāji, protams, pieļāva, ka ieradīsies bēgļi, un tad, kad tas patiešām notika, svešinieki nekavējoties tika likvidēti. Ikviena lidmašīna, kas tuvojās, tika notriekta, pat nemēģinot sazināties ar tās apkalpi. Sākumā Oterovas iedzīvotāji speciāli kāpa klinšu virsotnēs, lai noskatītos izrādi ar spoku kuģiem, kuri pie horizonta uzsprāga, tiklīdz bija iedreifējuši mīnētajā zonā. Ar laiku eksploziju skaits gāja mazumā, arī lāzerieročiem nu jau vairs tikai retumis gadījās kāds lidojošs mērķis. Tajā laikā Oterovas iedzīvotāji lūdza Platonu, lai viņš uzņemas tautas vadību un ved ļaudis pretim labākiem laikiem.

Eksaminators:

-   Gluži labs kopsavilkums, Anaksimandera. Šī tātad ir Republika, kurā piedzima tavas īpašās intereses objekts Ādams Fords. Tomēr, pirms mēs pievēršamies viņa nepa­rastajam dzīvesstāstam, vai tu, lūdzu, mums mazliet nepa­stāstītu par Platona Republikas uzbūvi?

Anaksimandera:

-  Vēsturnieki uzskata, ka Republiku vislabāk ļauj izprast tās moto "Uz priekšu tuvāk pagātnei". Platons vai varbūt drīzāk jāsaka - viņa padomdevēji (tagad valda uzskats, ka Republikas sabiedriskās kārtības galvenā veidotāja, vistica­māk, bija Helēna) - sludināja jauna veida konservatīvismu. Platons savai tautai apgalvoja, ka pagrimums un bojāeja cilvēci piemeklējusi tāpēc, ka cilvēki bija pārāk tālu aiz­klīduši no sava dabiskā stāvokļa. Viņi nekritiski pieņēma pārmaiņas, aizmirstot zinātnes visfundamentālāko likumu, ka pārvērtības nozīmē sairumu. Platons savas Republikas iedzīvotājiem teica, ka viņiem jāatgūst izcilas civilizācijas spožums, tomēr vienīgais paņēmiens, kā to panākt, esot radīt tādu sabiedrību, kuras galvenie balsti ir stabilitāte un kārtība.

Platons definēja - kā viņš pats tos nodēvēja - piecus lielākos sabiedriskās kārtības draudus: Haotiska vairošanās, Netīras domas, Izdabāšana cilvēka vēlmēm, Tirdzniecība un Nepiederošas personas. Platona lēmumi bija radikāli, tomēr cilvēki, būdami nobijušies, cieši pieķērās viņa solījumiem. "Šī valsts jūs ir izglābusi," viņš sacīja cilvēkiem, "tāpēc tagad jums cītīgi jāstrādā, lai šo valsti saglabātu."

Ņemot vērā cilvēku genoma nolasīšanas rezultātus, ļau­dis tika iedalīti četrās stingri nodalītās šķirās: strādniekos, karavīros, tehniķos un filozofos. Bērnus tūlīt pēc piedzim­šanas nošķīra no viņu vecākiem, un bērni par savu izcelša­nos vēlāk neko neuzzināja. Gada vecumā ikviens bērns tika testēts; pēc tam viņu vai nu atdeva audzināt atbilstošajā grupā, vai likvidēja.