Visu grupu bērni tika stingri skoloti gan intelektuāli, gan fiziski. Cīkstēšanās un vingrošana bija jāapgūst obligāti - tāpat kā matemātika un ģenētika. Lai mazinātu tieksmi uz individualitāti, vasaras mēnešos bērni staigāja kaili.
Strādnieku šķiras vislabākie sportisti, pat ja viņu genoms to neparedzēja, varēja tikt pārcelti pie karavīriem, bet tiem,
kas bija apveltīti ar īpašu apķērību un izdomu, pavērās iespēja nonākt tehniķu pulkā, tomēr ar to viss ari aprobežojās. Filozofu šķirā iekļuva tikai daži izredzētie.
Vīrieši un sievietes dzīvoja atsevišķi. Viņi ēda un gulēja savās darba komūnās. Romantiskas attiecības nebija aizliegtas, un pāri, kuriem tika piešķirts Ģenētisko izmaiņu nodaļas sertifikāts, drīkstēja apprecēties. Tomēr ari pēc laulībām gan vīrs, gan sieva palika dzīvot katrs savā komūnā; satikties viņi drīkstēja tikai laiku pa laikam un vienīgi tad, ja bija izpelnījušies atļauju.
Tas, manuprāt, ir pietiekami skaidrs Republikas sākuma posma sabiedriskās iekārtas galveno principu izklāsts.
Nesagaidījusi nekādu atzinības izpausmi no eksaminācijas komisijas, Anaksa pati pret savu gribu viņus uzlūkoja - apmēram kā bērns, kas pirmajā skolas nedēļā drošības pēc ik pa brīdim paskatās uz savu skolotāju. Tikai šī bija nevis skola, bet Akadēmija.
Eksaminators:
- Kas bija tavs skolotājs, Anaksimandera?
Anaksimandera:
- Galvenokārt Perikls. Man, protams, bija vajadzīga skolotāja palīdzība, kaut arī daudzus pētījumus paveicu es pati, bet…
Eksaminators:
- Perikls.
Eksaminators šo vārdu izrunāja tā, it kā tas viņu ļoti spēcīgi iespaidotu. Diemžēl Anaksa netika gudra, vai tas bija
labi vai slikti. Viņa gaidīja nākamo jautājumu, cerēdama, ka drīz varēs ķerties pie tēmas, kura viņai ļaus justies daudz pašpārliecinātākai. Tā bija Ādama Forda ievērojamā dzīve un viņa dzīves laiks.
Eksaminators:
- Kā tu pati vērtē - vai Platons veiksmīgi īstenoja savus mērķus?
Anaksimandera:
- Atkarībā no tā, ko jūs uzskatāt par viņa mērķiem. Ja tas, ko Platons gribēja iegūt, bija personiskā vara un cienījams stāvoklis, kas, pēc manām domām, patiesībā arī bija viņa galvenā motivācija, tad vismaz savas dzīves laikā viņš patiešām baudīja ārkārtīgi lielu ietekmi. Bet, ja jūs jautājat, vai viņam izdevās radīt ideālu valsti, kurā gan atsevišķs indivīds, gan sabiedrība kopumā vislabāk varēja realizēt savu potenciālu, atbildēt ir grūtāk. Varbūt novērtēt Platona vēsturisko nozīmi būtu vieglāk, ja nebūtu piedzimis Ādams Fords.
Jau tikai izsakot viņa vārdu, Anaksu pārņēma atvieglojuma izjūta. Viņa par Ādamu gandrīz nepārtraukti domāja jau veselus trīs gadus. Kaut arī viņš bija miris sen pirms Anaksas piedzimšanas, Anaksai šķita, ka Ādams viņai ir labs paziņa. Anaksa bija izpētījusi neskaitāmu sarunu atšifrējumus un izsekojusi nebeidzamām datora atmiņā saglabātajām pēdām, bet galvenais, ka viņai attiecībā uz Ādamu - kā izteicās Perikls - "bija izjūta". Ja Anaksai tagad neizdosies atstāt iespaidu uz eksaminatoriem, tad viņai tas neizdosies nekad. Un tad… nē, tagad par to labāk nedomāt. Anaksa Periklam bija apsolījusi, ka par to nedomās.
Eksaminators:
-Jā, Ādams.
Anaksa līdz šim vēl nebija sastapusi nevienu, kas, izsakot Ādama vārdu, pirms tam nebūtu dziļi ievilcis elpu un šī vārda ārkārtīgā nozīmīguma dēļ brītiņu paklusējis. Tiesa, jaunie domātāji Ādamu tagad vairs tik augstu nevērtēja. "Nav nekādas vajadzības sērkociņa liesmiņu salīdzināt ar milzu ugunskuru tikai tāpēc vien, ka šis sērkociņš ir aizdedzinājis ugunskuru," - tāds bija viņu moto. Tomēr arī jaunie, pirms izteica Ādama vārdu, ieturēja pauzi.
Eksaminators:
- Pirmais, ko es gribētu dzirdēt, Anaksimandera, ir īss stāstījums par Ādama izcelšanos. Kas bija viņa vecāki, kā viņš pavadīja savu bērnību? Ikviens zina par slaveno nakts- sardzi; katrs jaunais par to var visu pastāstīt vārdu pa vārdam, bet Ādama dzīve nesākās šai naktī. Pastāsti mums, kā viņš, tavuprāt, nokļuva sargtornī!
Anaksimandera:
- Ādams piedzima 2058. gadā. Pirmajā dzīves gadā viņu audzināja Teinas zīdaiņu namā. Leģenda vēstī, ka Ādama māte esot izgudrojusi veidu, kā iezīmēt savu bērnu, un panākusi, ka viņu pārceļ darbā uz šo zīdaiņu namu, tāpēc viņai bijusi iespēja par Ādamu rūpēties, bet šī leģenda, visticamāk, ir tikai nostāsts. Kārtējais mīts, kas radies, lai pamatotu realitāti. Tiem, kas vēlas saprast, kāpēc Ādams izauga tāds, kāds viņš bija, nav viegli pieņemt atbildi "viss, tāpēc nekas".
Mēs zinām, ka Ādams piedzima filozofu šķiras vecākiem. Pirmā dzīves gada beigās viņš izgāja parasto pārbaudi, kuras laikā tika noteikts viņa genoms. Apstiprinājās atbilstošais prāta spēju līmenis, tomēr viņa dosjē tika pievienots brīdinājums. Cik zināms, vismaz divi ģenētiskā materiāla novērtētāji pieļāva iespēju, ka Ādama uzvedība var kļūt neprognozējama. Faktiski leģendārais Klārka memorands ļauj noprast, ka tika apsvērta iespēja bērnu likvidēt. Normālos apstākļos Ādams pēc diviem mēnešiem būtu pārbaudīts vēlreiz, bet 2059. gadā uzliesmoja otrs lielais mēra panikas vilnis, tāpēc, kad Klārks nomira, viss viņa īpašums drošības dēļ tika iznīcināts. Šī iemesla dēļ Ādama lietā tā ari nekad neparādījās pavēle veikt otrreizēju pārbaudi. Kad kļūda tika atklāta, Ādams jau bija izgājis pirmo verbālo testu, tāpēc likvidēšana vairs netika apsvērta. Juceklī, kas bija izveidojies ap Ādama dosjē, neviens nepamanīja brīdinājuma marķējumu, tāpēc šī informācija tā arī nekad neaizceļoja uz mācību korpusu.
Eksaminators:
- Tātad viņš taisnā ceļā nokļuva filozofu klasē?
Anaksimandera:
-Jā. Ieraksti liecina, ka viņš uzreiz kļuva par izcilu skolnieku, kas visus iespaidoja ar savām dotībām - it īpaši matemātikā un loģikā. Viņš uzrādīja teicamus rezultātus ari cīņas mākslā un trīspadsmit gadu vecumā pārstāvēja savu pilsētu gadskārtējā turnīrā. Tas bija pirmais apliecinājums viņa spilgtajai individualitātei, un Ādama autoritāte līdz ar to neizbēgami pieauga.
Turnīra laikā viņš satika meiteni, vārdā Rebeka. Arī viņa piedalījās turnīra cīņās, un Ādams nolēma, ka vēlas ar Rebeku draudzēties. Tas, ka viņi nedzīvoja vienā un tajā pašā pilsētā un pat ne vienā un tajā pašā salā, Ādamu neatturēja.
Turnīra pēdējā naktī, paslēpies Rebekas komandas bagāžā, viņš pamanījās aizceļot septiņsimt kilometru uz dienvidiem no viņam atļautās uzturēšanās zonas. Izmantojot Rebekas palīdzību, Ādamam svešumā izdevās nodzīvot trīs dienas, līdz Rebekas komūnas pavārs beidzot atklāja, ka Ādams slēpjas sausās pārtikas noliktavā.
Viņš tika nogādāts atpakaļ. Ādama dosjē tika papildināts ar melno zīmogu un, ja tā var izteikties, viņa rokraksta novērtējumu. Viņš sevi bija parādījis kā nepakļāvīgu, impulsīvu indivīdu, kurš nebaidās no nosodījuma un tiecas pēc sieviešu sabiedrības. Parasti šāda pārkāpuma dēļ pusaudzis automātiski tiktu pārcelts uz strādnieku šķiru, tomēr Ādama skolotāja, atsaukdamās uz skolnieka intelektuālo potenciālu, lūdza viņu pasaudzēt. Tika panākts kompromiss, un Ādamam ļāva iestāties Republikas elitārajā robežsardzes akadēmijā. Laikam gan var sacīt, ka šī lēmuma rezultātā tika izmainīta vēstures gaita.
Eksaminators:
- Ja mēs visu izskaidrojam ar vienkāršiem iemesliem.
Pašas pieļautā kļūda Anaksai atkal lika pietvīkt. Viņa bija dzirdējusi baumas, ka neviens kandidāts nedrīkstot pieļaut vairāk par divām šādām kļūdām. Tomēr, tā kā klīda visdažādākās baumas, Anaksa par tām tagad negribēja domāt. Viņa bija ļāvusi pašas stāstījumam sevi aizraut. Perikls par šādu iespēju bija Anaksu brīdinājis. Tāpēc tagad viņa klusībā cieši apņēmās tik kategoriskus spriedumus vairs neizteikt.