Eksaminators:
- Mēs šo vīrusu saucam par Iedzimto grēku. Mūsu inženieri darīja visu, lai atjaunotu filozofa Viljama pavēles. Bet doma ir nopietna pretiniece: tā pārlido no viena prāta uz nākamo, pārveidojot visus priekšstatus. Tāpēc jau mums ir mūsu izglītības programma, kuras ietvaros mēs mācām mītu par Ādamu un Arti. Tik ilgi, kamēr mēs nepazīstam ļaunumu, uz kādu esam spējīgi, mums ir dota iespēja nekad nenonākt tā varā.
Anaksimandera:
- Bet tā ir tikai iespēja.
Eksaminators:
-Jebkurā brīdī vīruss var izlauzties, un tad viss, par ko mēs esam cīnījušies, pazudīs. Tāpēc mums ir speciāli novērotāji. Viņi uzmana vīrusu, savlaicīgi parūpējoties, lai tas nemainītu savu formu.
Anaksa pagriezās atpakaļ, jo sadzirdēja raksturīgo skaņu, ar kādu viņai aiz muguras atvērās durvis. Viņa zināja, kas ir ienācis, pirms vēl bija pagriezusies. Zālē lēni ienāca Perikls, skumīgi nodūris skaisto acu skatienu; arī viņa ugunīgi sarkanais apmatojums izskatījās saplacis un pieglaudies ķermenim. Anaksa nespēja paskatīties uz viņu. Tas bija pārāk sāpīgi. Kamēr Perikls runāja, viņa nolūkojās grīdā.
Perikls:
- Laiku pa laikam mūsu vidū uzrodas kāds mutants, kurš ir īpaši tendēts uz destruktīvām domām. To apliecina daiļrunīgas pazīmes. Inficētie ir īpaši spējīgi skolēni. Viņi apņēmīgi tiecas uzzināt pēc iespējas vairāk. Un viņi visi izrāda īpašu interesi par Ādama Forda dzīvi. Paši nezinot, kāpēc, viņi izjūt neizskaidrojamu iekšējo saistību ar Ādamu. Viņi Ādamu saprot.
Paskaties uz mani, Anaksimandera! Es zinu, ka tas ir sāpīgi, bet man vajag, lai tu palūkotos uz mani.
Anaksa negribīgi pacēla skatienu. Cauri biezajam asaru plīvuram viņa uzlūkoja orangu, kuru mīlēja vairāk par visu pasaulē. Viņa sejas izteiksme bija kļuvusi rāma un lietišķa. Tas bija viņa darbs. Jau no paša sākuma.
Perikls:
- Es strādāju Akadēmijas labā, Anaksimandera. Tu jau to esi sapratusi. Mans uzdevums ir atrast potenciālos mutan- tus un sagatavot viņus eksāmenam. Tādā veidā mēs izsekojam vīrusu. Tevi neeksaminēja tāpēc, lai noteiktu, vai tu esi piemērota Akadēmijai, Anaksimandera. Akadēmijā jaunus biedrus neuzņem.
Anaksimandera:
- Un ko jūs ar mani darītu, ja es būtu pierādījusi, ka nekādi jūs neapdraudu?
Perikla izskats pēkšņi pārvērtās. Smaids savilka viņa seju grumbās, un tagad tā izskatījās veca un spocīgi bāla kā mēnesgaisma. Viņš lēni devās uz priekšu un uzlika rokas savas skolnieces pleciem. Kopā ar Perikla roku siltumu
Anaksa sajuta ari skumju pilnu sirsnību. Viņa apzinājās, ka ir sāpinājusi savu skolotāju.
PERIKLS:
- Mēs parasti nekļūdāmies, Anaksimandera.
Anaksa juta, ka viņu pārņem drausmīgas bailes. Šī sajūta bija tik neierasta un spēcīga, ka tai varēja būt tikai viena izcelsme. Tā bija pēdējā apšaubāmā dāvana no gaistošās pagātnes, kura sevī glabāja mirstošā Ādama sejas izteiksmi.
Anaksimandera:
- Tam nevajadzētu notikt šādi. Noteikti jābūt kādam citam veidam.
Kustība bija žēlsirdīgi ātra, jo Anaksa atradās speciālista rokās. Viņas galva tika pavilkta uz augšu un pagriezta pa kreisi. Anaksa dzirdēja, kā nokrakšķēja viņas kakls, un juta, kā Perikla garā roka iestiepās dziļi viņas iekšpusē, izslēdzot viņu uz visiem laikiem.
Bernards Bekets GENESIS. STĀSTS PAR ĀDAMU
Redaktore Bārbala Simsone
Apgāds Zvaigzne ABC, SLA, K. Valdemāra ielā 6. Rīgā, LV-1010. Red. nr. S-949. A/s "Poligrāfists". K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010.
[1] Angliski vārds art nozīmē "māksla, izveicība, prasme, viltība, veiklība". (Tulk. piez.)