Anaksimandera:
- Mēs, protams, to nedarām. Atvainojiet!
Neviens no eksaminatoriem uz viņas atvainošanos nereaģēja. Anaksa prātoja, kā lai viņus piedabū atbildēt. Vai viņi tāpat izturējās ari mājās?
Eksaminators:
- Pastāsti mums par apstākļiem, kādos Ādams tika arestēts.
Anaksimandera:
- Tas notika 2075. gadā. Tolaik Ādamam bija septiņpadsmit gadu. Viņš ar izcilību pabeidza kara akadēmiju, kurā turpināja aizrauties ar fiziskajām aktivitātēm.
Jūs mani lūdzāt uzreiz pāriet pie aresta, tāpēc es tikai īsi pieminēšu, ka mācību laikā Ādams bija sakrājis četrus melnos zīmogus savā dosjē, tāpēc viņu vispirms norīkoja darbā sargtornī, kas slējās ziemeļu salas dienvidu piekrastē. Tolaik spoku kuģu parādīšanās tika novērota ļoti reti, tāpēc neviens nedomāja, ka vēl aizvien pastāv reāli bēgļu ierašanās draudi.
Tāpēc tad, kad īsā laika posmā ziemeļu pusē tika pamanīti veseli trīs jauna tipa lidaparāti, izcēlās liels satraukums. Sardzes kareivji ziņoja, ka neilgi pirms saulrieta nedaudz augstāk par horizontu bijuši redzami nekustīgi, dirižabļiem līdzīgi objekti, un, kaut arī Republikas masu informācijas līdzekļi tika stingri kontrolēti, ātri izplatījās baumas. Drošības dēļ uz ziemeļiem pārvietoja vislabākos karavīrus, palielināja lāzerieroču arsenālu un pastiprināja iznīcinātāju pilotu apmācību. Tajā pašā laikā no tādiem kareivjiem kā Ādams - tikko pabeigušiem skolu un ar kompromitējošiem ierakstiem personiskajā lietā - tika nokomplektēta sardze attālajos novērošanas torņos, kas bija izkaisīti dienvidu piekrastē.
Ādams bez jebkādiem starpgadījumiem pildīja savus pienākumus tieši septiņus mēnešus. Tiesas prāvas laikā viņš sacīja, ka šajā laikā esot ārkārtīgi garlaikojies, un tas, šķiet, nebija nekāds pārspīlējums.
Sargkareivji strādāja pa pāriem. Viņu pienākumi bija stingri reglamentēti, un to izpilde tika sistemātiski pārbaudīta. Katrs sargtornis sastāvēja no nelielas novērošanas kabīnes, kas atradās augstas metāla konstrukcijas augšgalā, un elektrizēta iežogojuma; sargtornī varēja nokļūt tikai pa vienām kāpnēm.
Novērošanas kabīnes bija tik mazas, ka diviem sargkareivjiem tur tik tikko pietika vietas. Viņi pildīja ļoti vienkāršu uzdevumu - nepārtraukti uzraudzīja Lielā jūras norobežojuma bezgala garo metāla stiepļu pinuma žoga līniju, kas stiepās piecdesmit metrus aiz bēguma zemākās robežas un slējās trīsdesmit metru augstumā virs okeāna līmeņa. Žoga augšmalu veidoja žiletes asuma stieple, bet apakšdaļu sargāja nelielas peldošas mīnas. Ja kāds vai kaut kas no ārpuses tuvojās žogam, sargu uzdevums bija viennozīmīgs.
Ja tuvojās liels kuģis, kas nelīdzinājās tiem, no kuriem parasti varēja atbrīvoties, izmantojot ārējās apsardzes joslas brīvi peldošās, ar satelītu vadāmās mīnas, sargkareivjiem vajadzēja sacelt trauksmi. Piecu minūšu laikā ieradās helikopteri ar lāzerieročiem, kuri drīz vien iznīcināja jebkuru iespējamo slimību, ko būtu varējis atvest svešais kuģis.
Laiku pa laikam iežogojumam piepeldēja arī mazie kuteri, kuru apkalpe lielākoties sastāvēja no diviem trim novārgušiem jūrniekiem, un tad sargkareivjiem nācās tikt ar visu galā pašu spēkiem. Saskaņā ar reglamentu sargkareivjiem par kutera parādīšanos vispirms vajadzēja informēt novērošanas staciju, bet pēc tam vienam no sargiem bija jādodas uz aizsardzības posteni un kuteris jāneitralizē ar nelielu lāzeru, kuru aktivizēja, izmantojot nejauši sastādītu kodu. Šo kodu viens no sargiem katru ritu ievadīja lāzera elektroniskajā atmiņā.
Atbilstoši reglamentam otrs sargkareivis palika novērošanas tornī un turēja savu ieroci tā, lai tas visu laiku būtu pavērsts pret pirmā sargkareivja pakausi. Šī instrukcija bija obligāta. Ja pirmais sargkareivis izrādīja kaut vai niecīgākās vilcināšanās pazīmes, otram sargkareivim bez jebkādiem papildu norādījumiem vai atļaujām viņu vajadzēja nekavējoties nošaut. Sargkareivju aprindās bija labi zināms, ka šādā veidā tika izbeigti daudzi torņa sargu personiskie konflikti, tāpēc ar saviem maiņas biedriem strīdējās tikai pēdējie muļķi.
Eksaminators:
- Kādas bija Ādama attiecības ar viņa sardzes partneri? Anaksimandera:
- Visas sargkareivju sarunas tika audiovizuāli ierakstītas, tāpēc mēs pieļaujam, ka starp Ādamu un viņa partneri Džozefu pastāvēja zināma spriedze. Jāpiebilst, ka sargkareivjiem maiņas haikā, lai viņi nezaudētu modrību, dators lika izpildīt dažādas darbības. Piemēram, viņiem tika dots uzdevums izlabot monitora pārveidotu viņiem redzamās ainas attēlu, vai saglabāt atmiņā un pēc tam atkārtot procesora izgudrotos, sarežģītos pamudinājumus un instrukcijas. Es jums to stāstu tāpēc, ka ar jūsu atļauju vēlos atstāstīt ierakstīto sarunu, kas norisinājās starp Ādamu un Džozefu vienu dienu pirms incidenta.
Eksaminators:
- Labi - ja tu uzskati, ka tas tev palīdzēs atbildēt uz jautājumu.
Anaksa mirkli klusēja. Perikls bija viņu pārliecinājis, ka tā ir laba doma, kaut ari daudzās eksaminācijas rokasgrāmatās tika dots padoms netērēt laiku tādam vienkāršam trikam kā precīzai iegaumēšanai. Vai eksaminators tagad centās Anaksu brīdināt? Nē, labāk bija daudz neprātot. Viņa klausīs Perikla padomam. Anaksa gribēja, lai viņš varētu lepoties ar savu skolnieci.
Anaksimandera:
- Šī saruna tika ierakstīta 18.40, divas stundas pēc astoņu stundu garās sardzes maiņas sākuma.
Džozefs:
- Tu kaut ko redzi?
Ādams: -Jā-
Džozefs:
- Ko tu redzi?
Ādams (paceltā balsī):
- Kuģi, lielāku par kalnu. Tas tuvojas iežogojumam. Un tagad tas paceļas augšā no ūdens, ak mans Dievs, tas var lidot, mums tuvojas lidojošs kuģis, un tam ir šaujamie, notēmēti tieši pret mūsu galvām, žēlīgā debess, mēs visi iesim bojā!
Džozefs:
- Skaidrs. Bet es tev gribu kaut ko pajautāt: tu taču zini, ka mūsu sarunas ieraksta?
Ādams:
-Jā, bet neviens tāpat tās neklausās.
Džozefs: - Kā tu to zini?
Ādams:
- Padomā: ja viņi būtu dzirdējuši tās muļķības, ko es nupat sagvelzu, vai tagad kāds mums kaut ko nevaicātu?
Džozefs:
- Nu, vecīt, tu esi labais!
Ādams:
- Pats zinu.
Džozefs:
- Tev tagad jānospiež dzeltenā, bet pēc tam oranžā. Ādams:
- Es vēl drusku pagaidīšu. Džozefs:
- Nē, sāc uzreiz, citādi vēlāk būs pārāk grūti atcerēties. Ādams:
- Pēc oranžās zilo, tad zaļo un beigās divas reizes atkal oranžo. Man liekas - es tikšu galā.
DŽOZEFS (aizkaitināti):
- Paklau, spied taču!
Ādams:
- Spied pats, ja gribi. Džozefs:
- Es nedrīkstu. Tās ir tavas pogas.
Ādams:
- Neviens taču to neuzzinās.
Džozefs:
- Es zināšu.
Ādams:
- Ķeries klāt, vecīt!
Džozefs:
- Es neatceros kārtību! (Var dzirdēt dūcošu skaņu.) Tas ir desmit sekunžu brīdinājums! Ādam, tas nav godīgi. Mūs abus sodīs. Tu labi zini, ko tas nozīmē.
Ādams:
- Neviens mūs nesodīs.
Džozefs:
- Iededz gaismas!