Ādams:
- Es tikai gribu paskatīties, ar ko man ir darīšana.
Džozefs:
- Es tev uzreiz paziņošu, ja ieraudzīšu kaut ko neparastu.
Ādams:
- Vēl tikai vienu mirklīti.
Ādams joprojām nolūkojās monitora ekrānā. Tas neatbilda noteikumiem. Pilnvarotajam šāvējam vajadzēja doties prom no sargtorņa, pirms upuris tika identificēts. Mirklī, kad karavīrs ieraudzīja, ar ko viņam jātiek galā, pret viņa pakausi jau bija notēmēts ierocis. Tas teicami palīdzēja izprast situāciju. Kareivja sagatavotības pakāpei nebija nozīmes, jo vienmēr pastāvēja iespēja, ka, ieraugot bezpalīdzīgus upurus, viņš varēja sākt šaubīties. Bet mēra laikos valsti nedrīkstēja pakļaut ne mazākajam riskam.
Džozefs (rokai aizslīdot līdz ierocim): - Tu zini, kāda pavēle man ir dota.
Ādams:
- Ak Dievs, skaties, tā ir meitene! Pavisam jauniņa. No kurienes, ellē, viņa te uzradusies?
Abi nenovērsdamies skatījās uz monitora ekrānu. Laiva patiešām bija maza. Šķita neticami, ka tāda varējusi atceļot no tuvākās sauszemes. Ādams redzēja meitenes acis. Tā viņš savu rīcību vēlāk izskaidroja tiesā. Lielas un izbiedētas, šīs acis nolūkojās uz augsto metāla sieta barjeru, kas slējās augšup no okeāna. Laivas pašrocīgi darinātā, trijstūrainā bura bija sadriskāta un nekam nederīga. Laiva šūpojās bīstami tuvu peldošajām mīnām.
Džozefs (balsij drebot):
- Vecīt, tiec ar to galā! Es negribu tevi nošaut.
Ādams:
- Es tev kaut ko gribu pateikt, Džozef.
Džozefs:
- Ko tad?
Ādams:
- Es nekad vēl to neesmu darījis.
Džozefs:
- Bet es redzēju tavu dosjē.
Ādams:
- Es tur šo to izmainīju.
Džozefs: - Kādā veidā?
Ādams:
- Būs labāk, ja tu to nezināsi. Džozefs:
- Labi, tad šī tev būs pirmā reize. Nebaidies, tas nav nemaz tik grūti. Gandrīz kā treniņā. Tiklīdz tu esi kārtīgi notēmējis uz mērķi, tu to vairs neievēro.
Ādams:
- Nedomāju, ka es to spēšu. Džozefs:
- Bet es nedomāju, ka tev ir izvēle. Ādams:
- Tā ir tikai meitene. Džozefs:
- Es tevi nošaušu, ja man to vajadzēs darīt. Ādams:
- Labāk ļauj man paskatīties.
Džozefs: —Par ko tu runā?
Ādams:
- Tu ej, bet es palikšu, labi? Es nespēju tev to izskaidrot, bet man šķiet, ka tā būs labāk. Ja es šoreiz tikai noskatīšos, nākamreiz es varēšu to izdarīt pats. Es zinu, ka tā būs. Ko tu gaidi? Tu taču zini, ka tas tev būs vieglāk, nekā nošaut mani.
Džozefs piekrita. Vieglāk šķita nošaut svešinieci, jau tāpat vairs tikai pusdzīvu, turklāt varbūt ari slimu ar mēri, nekā mazajā sargtorņa būdā vēsā mierā nogalināt savu biedru. Jo citas iespējas nebija. Un Ādams to zināja. Tiesā viņš izstāstīja, ka jau iepriekš paredzējis, kā viss notiks. Vēlāk viņa aukstasinīgais aprēķins tika plaši iztirzāts masu informācijas līdzekļos.
Eksaminators:
- Vai tu ari domā, ka tas bija aukstasinīgs aprēķins?
Beidzot Anaksai tika uzdots jautājums, uz kuru viņa varēja pilnvērtīgi atbildēt, jo tas ietilpa viņas izpētītās tēmas lokā.
Anaksimandera:
- To, kas notika pēc tam, var izskaidrot divējādi, kaut gan Ādams pats nekad nav atteicies no versijas, kuru viņš sniedza aresta laikā, apgalvodams, ka nekas cits viņam neesot zināms.
Sēdēdams sargtorni, Ādams atbilstoši reglamentam nav novērsis skatienu no šaušanas zonas. Viņš redzējis, ka Džozefs piegājis pie lāzera šautenes un nomērķējis uz kuteri. Pirms tam Ādams nekad neesot redzējis, kā tiek nogalināts kāds cilvēks un, kaut ari gribējis novērsties, izjutis ari tādu kā šaušalīgu valdzinājumu. Ādams uzmanīgi vērojis, kā Džozefs, sagatavodams lāzera šauteni darbam, ievada drošības kodu. Pēc tam, sekodams priekšrakstiem,
Ādams palūkojies monitora ekrānā, lai pārliecinātos, vai laivas pasažiere nekādi neapdraud viņa kolēģi. 1a rezultātā Ādams vēlreiz ielūkojies viņai acis un šoreiz vairs nav spējis novērst skatienu. Viņa bijusi sešpadsmit gadus veca, tikai gadu jaunāka par Ādamu, tomēr triju jūrā pavadīto mēnešu laikā, palikusi bez ēdiena un ūdens, it kā novecojusi, ārkārtīgi novājējusi un bijusi jau tuvu nāvei.
Ādams ekrānā pietuvinājis viņas seju. To apstiprina arī uzraudzības videoieraksti. Viņš redzējis meitenes sejas izteiksmi - apjukuma un neizpratnes pilnu. Uz augsto iežogojumu, kas liecinājis par viņas tālā ceļojuma liktenīgajām beigām, viņa nolūkojusies it kā caur miglu.
Tālāk viss noticis kā zibens uzliesmojuma bridi. Varas iestādēm Ādams sacīja, ka viņam nav bijis nolūka šaut. Viņš vienkārši pēkšņi izdzirdējis, kā nelielajā sargtorņa telpā atbalsojies viņa ieroča šāviena troksnis. Palūkojies uz lāzera platformu, Ādams ieraudzījis, ka viņa biedrs ar caurumu pakausi ir sagumis uz priekšu.
Galvenajā kontrolē acumirklī tika saņemta informācija par notikušo. Ādams tobrīd bijis panikā.
- Nupat reģistrēts šāviens. Lūdzu, ziņojiet. Lūdzu, ziņojiet.
- Šeit Ādams. Džozefs ir nogalināts. Pie aizsargājošā nožogojuma ir neliels kuteris. Ar meiteni uz klāja. Džozefs sāka vilcināties, ser.
- Vai esat pārliecināts, ka tur bija tikai viens pasažieris?
-Jā, ser.
-Jļims tas jāpabeidz, Ādam.
- Zinu, ser.
- Ziņojiet, kad tas ir izdarīts. Mēs aizsūtīsim cilvēku, kas aizstās Džozefu. Apsveicam, Ādam. Republikas vārdā izsakām jums pateicību.
- Paldies, ser.
Ādams saprata, ka laika atlicis pavisam maz. Galvenās kontroles postenī gaidīja lāzera šāvienu.
Aizsteidzies garām nokritušajam biedram, Ādams ātri devās lejup pa stāvo taku, kas aizstiepās līdz okeānam. Ieraudzījis mazo, viļņu šūpoto laivu, kas jebkurā mirklī varēja atsisties pret peldošo mīnu, Ādams sāka vicināt rokas, lai pievērstu meitenes uzmanību. Viņam nebija ne jausmas, vai meitene var viņu sadzirdēt un vai viņi vispār runā vienā un tajā pašā valodā.
- Tu peldēt proti? - Ādams sauca.
Viņa lūkojās uz Ādamu, tomēr neko neatbildēja. Meitene atradās pārāk tālu, lai Ādams spētu saskatīt viņas sejas izteiksmi.
- Tev jātiek laukā no laivas! - viņš turpināja. - Peldi uz to pusi! Uz ziemeļiem! - Ādams ar roku norādīja virzienu. - Es aiziešu un tevi sagaidīšu. Tur, tālāk uz priekšu, ir vieta, kur var tikt cauri žogam. Mazi vārtiņi. Gaidi mani pie vārtiņiem! Un nekādā gadījumā nepieskaries bojām. Vai tu mani saproti? Man ir jāiznīcina tava laiva. Lūdzu, pamāj, ja esi mani sapratusi!
Ādams lūkojās uz meiteni, izmisīgi gaidīdams kādu zīmi. Bet nekā. Viņš pamāja vēlreiz. Šoreiz meitene nenoteikti pamāja pretī. Cerēdams uz brīnumu, ka viņa varbūt tomēr Ādama sacīto ir sadzirdējusi, viņš uzrāpās atpakaļ šaušanas stacijā. Lāzerierocis vēl aizvien bija pielādēts. Pastūmis Džozefu sānis, Ādams ieskatījās tēmēklī. Meiteni viņš vairs neredzēja. Vai viņa bija sapratusi Ādama instrukcijas vai varbūt tikai spēku izsīkumā atlaidusies guļus? Viņš to nekādi nespēja noskaidrot. Izšāvis Ādams noskatījās, kā, laivai izgaistot, pacēlās tvaika mutulis un uzmutuļoja ūdens.
Tad Ādams piezvanīja uz galveno sargtorni. Saruna bija drūma, Ādama balss drebēja.
- Šeit Ādams no 621.N sargtorņa. Uzdevums ir izpildīts. Kuteris nogremdēts.
- Apsveicam, Ādam. Jaunais pārinieks ieradīsies pēc desmit minūtēm. Palieciet savā vietā. Ar Džozefa mirstīgajām atliekām mēs paši tiksim galā.
- Paldies, ser.
Tomēr Ādams nepalika savā vietā. Jūras nožogojumā ik pa gabaliņam bija ierīkoti nelieli dienesta vārtiņi, kurus varēja atvērt no attāluma ar speciālu ierīci. Teorētiski tas nebija iespējams citādi, kā tikai vienlaikus ievadot divus šifrus - vienu kodu ievadīja dienesta tehniķis, otru - aizsardzības pārvaldes centrālās kontroles darbinieks.