Ādams zināja, ka šo sistēmu var apiet, tomēr iesākumā viņš apgalvoja, ka vārtiņi gluži vienkārši esot nepareizi darbojušies. Vēlāk daudz tika diskutēts par to, kā Ādams ieguvis informāciju par sistēmas apiešanas iespēju, tomēr šai sakarībā ir vērts atcerēties, ka Ādams bija zinātkārs un attapīgs, tāpēc šķiet visai ticami, ka viņš šo informāciju ieguva mācību laikā, jo intelektuāli Ādams ievērojami pārspēja jebkuru vidusmēra kareivi.
Zinot, ka Ādams patika sievietēm, tika pieļauta ari iespēja, ka sabiedrībā, kurā mīlestības attiecības tika rūpīgi slēptas, viņš zināšanas par drošības sistēmas niansēm ieguva no kādas tehniskās darbinieces. Ļoti interesants ir vēsturnieku atklātais fakts, ka Ādama cīņas turnīra laika draudzene Rebeka bija kļuvusi par elektroniskās drošības speciālisti. Daži pētnieki uzskata, ka Ādams un Rebeka turpinājuši uzturēt kontaktus ari vēlāk, tomēr nekādas neapstrīdamas liecības to neapstiprina.
Tomēr, lai kāds arī bija paņēmiens, Ādams acīmredzot prata atvērt drošības vārtiņus. Pa akmeņaino krastmalu aizskrējis līdz tiem, viņš metās ūdenī un aizpeldēja līdz nožogojumam. Tas nekādā ziņā nebija vienkāršs uzdevums. Kaut ari todien jūra pletās neparasti rāma, visi drošības vārtiņi atradās nožogojuma visgrūtāk sasniedzamajā līmenī.
Vēlāk Ādams pastāstīja, ka no sākuma viņš nodomājis - esmu nokavējis. Meitene, pieķērusies nožogojuma otrā pusē, grimusi ūdenī, un viņas seja bijusi pavērsta uz leju. Bet tad viņa pacēlusi galvu, un abu skatieni caur stiepļu pinumu satikušies. Ādams izstāstīja, kā izvilcis meiteni cauri vārtiņiem un palīdzējis viņai aizpeldēt līdz krastam. Meitene vēl aizvien neko neesot sacījusi, tomēr tagad - tā kā sprādziena brīdī viņa vairs neatradās laivā - Ādams bija pārliecināts, ka meitene viņa valodu saprot.
Pēc tam Ādams meiteni aizvedis uz drošu paslēptuvi - nelielu alu klinšainā krasta pakājē. Iedevis meitenei savu rezerves pārtikas tāfelīti, Ādams apsolījis drīz atgriezties. Meitene pusguļus atbalstījusies pret akmeņiem un, pirms aizvērusi acis, ar smaidu pateikusies. Vismaz tā to vēlāk atstāstīja Ādams.
Džozefa aizvietotājs atradis Ādamu šaušanas telpā - izmirkušu līdz ādai, sagumušu pāri savam mirušajam biedram un elsojošu. Aizvietotājs, vārdā Nataniels, bijis labsirdīgs vīrs jau krietni gados. Nataniels nospriedis, ka jaunais sargkareivis Ādams jūtas morāli salauzts, jo pavēles izpildīšanas rezultātā pārcietis pārmērīgu nervu sasprindzinājumu, tāpēc uzklausījis Ādama lūgumu visu redzēto paturēt pie sevis. Ādams viņam pateicies un turpinājis maiņu.
Naktī viņš atgriezies alā, šoreiz atnesdams ūdeni, ēdienu un segas. Nākamajā dienā, pateicoties Ādama rūpēm, nepazīstamā ceļotāja jau spēja piecelties sēdus un lauzītā angļu valodā izstāstīt savu pagātni.
Eksaminators:
- Tu pirmīt sacīji, ka šim nostāstam ir divas versijas. Mēs labprāt paklausītos kaut ko vairāk par otro versiju.
Anaksimandera:
- Sākumā izmeklētāji Ādama stāstu uztvēra skeptiski: viņos izraisīja aizdomas gan Ādama labās zināšanas par vārtu drošības sistēmu un teritoriju zem klints kraujas, gan ticamība, ar kādu viņš tik veikli apveda ap stūri Džozefa aizvietotāju, gan veids, kā Ādams pirms tam manipulēja ar Džozefu. Daži izmeklētāji uzskatīja, ka viss bija izplānots jau iepriekš un ka meitenes ierašanās tikusi rūpīgi sagatavota. Paziņojumam, ka beidzot ir pārrauts drošības perimetrs, sekoja šoks un attīstījās vissarežģītākās un para- noiskākās teorijas.
Eksaminators:
- Bet tu tās noliedz?
Anaksimandera: -Jā-
Eksaminators:
- Kāpēc?
Anaksimandera:
- Vēsture ir apliecinājusi, ka sazvērestības teorijas nevajag uztvert pārāk nopietni. Sarežģītība rada tieksmi uz maldīgiem izskaidrojumiem, bet maldi rada aizspriedumus.
Eksaminators:
- Tagad tu runā kā Perikls.
Anaksimandera:
- Varbūt es tiešām runāju viņa vārdiem, bet tā es to izjūtu. Ādama gadījumā, man šķiet, ir labāk, ja mēs ticam tādai notikuma versijai, kādu to izstāstīja viņš. Cilvēciska reakcija negaidītā situācijā, un tikai. Savukārt sazvērestības teorija liek mums domāt, ka notikušais ir iepriekš rūpīgi izdomāts un mērķtiecīgi vadīts. Bet laiva bija stipri sadauzīta un tikai ar vienu mastu. Kā gan tāda laiviņa būtu varējusi atrast ceļu, lai īstajā laikā nonāktu pie pareizā sargtorņa? Un kādā veidā meitenei tika nodota nepieciešamā informācija, lai viņa vispār spētu paveikt šādu varoņdarbu? To neviens nespēja izskaidrot. Tomēr centrālajā kontrolē reakcija uz šo incidentu bija pārsvarā procesuāla un līdz ar to ietvēra visdažādākās versijas. Kamēr ieradās jaunā sardzes maiņa, pagāja zināms laiks. Atkarībā no sargkareivja atrašanās vietas nokļūšana sargtornī varēja aizņemt tikpat labi divas vai piecpadsmit minūtes, kā arī veselu stundu. Ja viss būtu iepriekš izplānots, Ādams noteikti jau laikus būtu sagādājis meitenei pārtiku, apģērbu un medikamentus, bet mēs zinām, ka pirmās aizdomas radīja tieši viņa steidzīgā iepirkšanās nākamajā dienā. Tāpēc es ticu, ka viss notika tieši tā, kā to atstāstīja Ādams: ieskatījies meitenes acīs, viņš saprata, ka viņam kaut kas ir jādara.
Eksaminators:
- Un tā patiešām bija?
Anaksimandera:
- Kas bija?
Eksaminators:
- Viņam bija kaut kas jādara?
Anaksimandera:
- Es domāju, šajā ziņā katram cilvēkam var būt savs personiskais viedoklis.
Eksaminators:
-Jūra atnes svešinieci no tālas zemes, kura, kā zināms, ir pakļauta vispostošākajai mēra epidēmijai visā pasaules vēsturē. Attiecībā uz pareizu procedūru pastāv stingras instrukcijas. Bet Ādams, emocionālas kaprīzes vadīts, nolemj nošaut savu biedru un pakļaut briesmām visu sabiedrību. Vai mēs, lūdzu, tagad varētu noskaidrot, kāds, tavuprāt, ir alternatīvs novērtējumam šādai rīcībai?
Anaksa saminstinājās. Viņa nebija paredzējusi, ka izjautāšana ņems šādu virzienu. Anaksa specializējās vēsturē, nevis ētikā. Viņa varēja izklāstīt notikumu attīstības gaitu, kurā visi pierādījumi neapstrīdami apliecināja Ādama stāsta patiesīgumu, bet viņa nespēja piedāvāt kritēriju, pēc kura šis stāsts būtu jānovērtē. Viņai, protams, bija pašai savs viedoklis - kā ikvienam. Par šo tēmu cilvēki diskutēja gan mājās, gan skolās, gan izklaides centros. Tomēr Anaksa nebija sagatavojusies aizstāvēt savu viedokli, vēl jo vairāk tāpēc, ka labi zināja - visas viņas atbildes tiek ierakstītas. Diskusijai par ētisko aspektu Anaksai trūka kvalifikācijas. Perikls viņai bija ieteicis atbildēt uz visiem jautājumiem tik pilnīgi un patiesīgi, cik vien iespējams. Viņš arī Anaksu brīdināja, ka eksaminatori centīsies viņu novirzīt no pamatdomas, pārsteidzot ar negaidītiem sarunas pavērsieniem un tīši sagrozītiem faktiem. Tāpēc viņa atsāka runāt, vēl rūpīgāk izvēlēdamās vārdus.
Anaksimandera:
- Domāju, nevienam nav noslēpums, ka vietējā kopienā starp cilvēkiem bija izveidojušās visdažādākā veida simpātijas. Ņemot vērā ievērojamo stāvokli, kādu mūsu vēsturē ieņem Ādams, man šķiet loģiski, ka viņa rīcību daudzi uzskatīja par varonību. Manuprāt, mums visiem piemīt šāda dziņa.
Eksaminators:
- Vai ari tev piemīt šāda dziņa?