Es nopūtos un pat pamanījos to paturēt lielākoties pie sevis. Protams, viņai tas bija jāsaka. Ko gan citu viņa varētu darīt. Es mēģināju izlemt — noticēt vai nē un vai tam bija nozīme, un tad mani pārņēma man vienalga vilnis. Un man patiešām bija vienalga. Es teicu: “Labi.”
Kameras kanālā redzēju, kā Rathi un Pin-Lī saskatījās. Guratins novaikstījās, izstarodams skepsi. Mensa tikai apjautājās: “Vai pastāv iespēja, ka CcntrSistēma zina par tavu vadības moduli?”
Negribēju to atzīt, bet viņiem bija jāzina. Uzlauzt sevi — tas bija viens, bet es biju uzlauzis arī citas sistēmas, un es nezināju, kā tās uz to reaģēja. “Varbūt. Es uzlauzu CentrSistēmu, kad mēs tikko bijām ieradušies, lai tā nepamanītu, ka rīkojumiem, ko tā nosūtīja uz vadības moduli, ne vienmēr sekoja to izpilde, bet, ja CentrSistēmu ietekmējis kāds no ārpuses, es nezinu, vai man viss izdevās kā nākas. Bet CcntrSistēma nezinās, ka jus to zināt.”
Rathi sakrustoja rokas, viņa pleci satraukumā uzrauti. “To vajag izslēgt, pirms mēs visi neesam beigti.” Tad viņš sarāvās un paskatījās uz mani. “Atvaino, es domāju CentrSistēmu.”
“Es neapvainojos,” atbildēju.
“Tātad mēs domājam, ka CentrSistēmu ir ietekmējis kāds no ārpuses,” Baradvaja teica — lēni, kā mēģinot pārliecināt pati sevi. “Vai mēs varam būt droši, ka tas nav uzņēmums?”
Es jautāju: “Vai DeltFall signālraķete tika palaista?”
Mensa novaikstījās, un Rathi atkal izskatījās domīgs. Viņš teica: “Mēs to pārbaudījām pēc tam, kad stabilizējām tavu stāvokli. Tā ir iznīcināta. Uzbrucējiem nebūtu nekāda iemesla to darīt, ja uzņēmums būtu viņu sabiedrotais.” Visi tur stāvēja un klusēja. No viņu sejas izteiksmēm varēju pateikt, ka viņi nopietni domā. CentrSistēma, kas kontrolēja mītni, no kuras viņi bija atkarīgi — tā sniedza viņiem pārtiku, patvērumu, attīrītu gaisu un ūdeni —, mēģināja viņus nobeigt. Un viņu pusē bija tikai slepkabots, kas gribēja, lai visi aizveras un liek viņu mierā, un ļauj viņam cauru dienu skatīties izklaides kanālu.
Tad pienāca Arada un papliķēja man pa plecu. “Man ļoti žēl. Tas viss noteikti ir ļoti satraucoši. Kad tā otra Vienība tev to nodarīja... Vai ar tevi viss kārtībā?”
Uzmanības bija pārāk daudz. Es pagriezos un iegāju stūrī, novērsies no viņiem. Es teicu: “Zinu vēl divus gadījumus, kad tika veikts sabotāžas mēģinājums. Kad Naidnieks Nr. Viens uzbruka doktorei Baradvajai un doktoram Volesku un es devos sniegt palīdzību, caur vadības moduli saņemu no CentrSistēmas rīkojumu pārtraukt darbību. Tobrīd domāju, ka tā ir kļūme, ko radījis MedSistēmas avārijas kanāls, mēģinot pārtraukt CentrSistēmas rīkojumus. Kad Dr. Mensa vadīja mazo divplāksni, lai izpētītu tuvāko kartes kļūmi, autopilots izslēdzās tieši tad, kad devāmies pāri kalnu grēdai.” Domāju, tas arī viss. A, nē. “Pirms devāmies uz Dclt-Fall, CentrSistēma lejupielādēja atjauninājumu komplektu no satelīta. Es to neizmantoju. Jums varbūt ir vērts paskatīties, ko tas būtu licis man darīt.”
Mensa teica: “Pin-Lī, Guratin, vai jūs varat izslēgt CentrSistēmu, nesabojājot vides uzturēšanas sistēmas? Un palaist mūsu signālraķeti bez CentrSistēmas iejaukšanās?”
Pin-Li pašķielēja uz Guratinu un pamāja. “Atkarīgs no tā, cik labā stāvoklī tu vēlies to redzēt pēc tam, kad būsim pabeiguši.”
Mensa teica: “Teiksim tā, neuzspridzinict to, bet necentieties arī būt pārāk saudzīgi.”
Pin-Lī pamāja. “To mēs varam.”
Guratins nokremšļojās. “Tā zinās, ko mēs darām. Bet, ja tai nav instrukciju mūs apturēt, ja mēs ko tādu mēģinām, tā varbūt nedarīs neko.”
Baradvaja sarauca pieri un paliecās uz priekšu. “Tā noteikti kādam ziņo par notiekošo. Ja tai būs iespēja brīdināt viņus, ka mēs cenšamies to izslēgt, viņi var sniegt instrukcijas.”
“Mums jāmēģina,” Mensa noteica un pamāja viņiem ar galvu. “Aiziet.”
Pin-Lī devās uz durvju pusi, bet Guratins teica Mensai: “Vai tev šeit būs labi?”
Viņš gribēja jautāt, vai var atstāt viņus kopā ar mani. Es nobolīju acis.
“Būs labi,” Mensa stingri noteica, tikai ar nelielu es teicu — aiziet! pieskaņu.
Es pa drošības kameru vēroju, kā viņš un Pin-Lī aiziet, ja nu gadījumā viņš kaut ko mēģinātu izdarīt.
Volesku sakustējās. “Mums ir arī jāapskata tā lejupielāde no satelīta. Zināšanas par to, kas DrošVienībai bija jādara, mums daudz ko pavēstīs.”
Baradvaja nedaudz grīļīgi piecēlās. “MedSistēma ir nošķirta no CentrSistēmas, ne tā? Tādēļ tajā nav bijuši traucējumi. Tu vari to izmantot, lai atvērtu lejupielādi.”
Volesku satvēra viņu zem rokas, un abi devās uz nākamo telpu un ekrāna virsmu.
Sekoja klusuma brīdis. Pārējie vēl arvien varēja dzirdēt mūs kanālā, bet vismaz viņi nebija istabā, un es jutu, kā atlaižas spriedze manā skaustā un plecos. Kļuva vieglāk domāt. Biju priecīgs, ka Mensa bija viņiem likusi iedarbināt avārijas signālraķeti. Pat ja daži no viņiem vēl arvien turēja aizdomās uzņēmumu, cita ceļa prom no šīs planētas īsti nebija.
Arada pastiepās un satvēra Overses roku. Viņa teica: “Ja uzņēmums to nedara, kurš tad?”
“Šeit noteikti ir kāds cits.” Mensa saberzēja pieri un domīgi samiedza acis. “Tās divas papildu DrošVienības DeltFall mītnē no kaut kurienes uzradās. DrošVienība, es pieņemu, ka uzņēmumu varētu piekukuļot, lai tas noslēpj faktu, ka uz šīs planētas ir vēl trešā apskates komanda.”
Es teicu: “Uzņēmumu var piekukuļot, lai tas noslēpj vairākus simtus apskates komandu.” Apskates komandas, veselas pilsētas, zudušas kolonijas, ceļojošus cirkus — ja vien viņiem liktos, ka tiks cauri ar veselu ādu. Bet es nevarēju iedomāties, kā viņi varētu tikt cauri sveikā, ja panāktu, ka klienta apskates komanda — divas apskates komandas — izgaist. Vai kāpēc viņi to gribētu. Pasaulē bija pārāk daudz nodrošinājuma uzņēmumu, pārāk daudz konkurentu. Beigti klienti kaitēja biznesam. “Nedomāju, ka uzņēmums sadarbotos ar vienu klientu grupu, lai nobeigtu divas citas klientu grupas. Jūs iegādājāties saistību līgumu, ka uzņēmums rūpēsies par jūsu drošību vai arī izmaksās kompensāciju jūsu nāves vai ievainojumu gadījumā. Pat ja uzņēmums nebūtu vainojams vai būtu daļēji vainojams pie jūsu nāves, tam tik un tā būtu jāizmaksā kompensācija jūsu mantiniekiem. DeltFall bija liels pasākums. Izmaksas par viņu nāvēm vien būs milzīgas.” Un uzņēmumam nepatika tērēt naudu. To varēja pateikt jau no tā, kāds pārstrādāto materiālu popējums tika izmantots mītnes mēbelēs. “Un, ja visi domās, ka klientus nogalināja sabojājušās DrošVienības, pēc tiesas prāvām izmaksas būs vēl lielākas.”
Kamerās redzēju, kā viņi to visu apsvēra — galvas mājienus un domīgās sejas. Un viņi atcerējās, ka man jau bija pieredze par to, kas notiek, kad DrošVienlbas sabojājas un nogalina klientus.
“Tātad uzņēmums pieņēma kukuli, lai noslēptu šo trešo apskates grupu, bet ne lai ļautu tiem mūs nogalināt,” Overse konstatēja. Klientiem zinātniekiem ir viena laba īpašība — viņiem ātri pielec. “Tas nozīmē, ka mums jāizdzīvo līdz brīdim, kad mūs savāks transportkuģis.”
“Bet kas viņi ir?” Arada savicināja rokas. “Mēs zinām, ka, lai kas viņi nebūtu, viņi ir uzlauzuši satelīta kontroli.” Drošības kamerā redzēju, kā viņa paskatās uz mani. “Vai tā viņi pārņēma vadību pār DeltFall Droš-Vienlbām? Ar lejupielādi?”
Tas bija labs jautājums. Teicu: “Tas ir iespējams. Bet tas neizskaidro, kādēļ viena no DeltFall vienībām bija nogalināta ārpusē ar raktuvju urbi.” Mums nevajadzētu būt spējīgiem atteikties no lejupielādes, un es šaubījos, vai pastāvēja citas DrošVienlbas, kas slēptu uzlauztu vadības moduli. “Ja DeltFall grupa atteicās pieņemt DrošVicnlbu lejupielādes tāpēc, ka viņu aprīkojums sabojājās arvien biežāk— tāpat kā mūsējais —, tad divas neidentificētās Vienības varētu būt bijušas iesūtītas, lai fiziski inficētu DeltFall Vienības.”