Zilā vadone teica: “Vai viņi saka patiesību par to, ka zina, kāpēc mēs esam šeit?”
Tas vēl arvien bija kaitinoši, lai gan es zināju, ka šai plāna daļai bijām atvēlējuši daudz laika. “Jūs izmantojāt kaujas moduļus, lai liktu DeltFall DrošVienībām izturēties kā patvaļīgām vienībām. Ja jūs iedomājaties, ka patiešām patvaļīgai DrošVienībai jāatbild uz jūsu jautājumiem, turpmākās pāris minūtes sekmēs jūsu izglītošanos.”
Zilā vadone izslēdza mani no viņu saziņas kanāla. Sekoja ilgs klusums, kamēr viņi apspriedās. Tad viņa atkal pieslēdzās un teica: “Kāds kompromiss?”
“Es varu sniegt informāciju, kas jums ir tik izmisīgi nepieciešama. Apmaiņā jūs mani aizvedīsiet uz savu transportkuģi, ber reģistrēsiet mani kā iznicinātu aprīkojumu.” Tas nozīmētu, ka neviens no uzņēmuma negaidītu mani atpakaļ un es varētu aizslīdēt prom tajā juceklī, kas radīsies, kad transportkuģis piestās stacijā. Teorētiski.
Sekoja vēl minstināšanās. Minēju, ka droši vien tādēļ, lai viņi izliktos, ka to apdomā. Tad Zilā vadone teica: “Mēs piekrītam. Ja tu melo, tad mēs tevi iznīcināsim.”
Tas bija lieki. Viņi plānoja vēl pirms planētas pamešanas ievietot manī kaujas moduli.
Viņa turpināja: “Kāda ir šī informācija?”
Es atbildēju: “Vispirms izņemiet mani no inventāra. Zinu, ka jums vēl arvien ir sakari ar mūsu centrāli.”
Zilā vadone nepacietīgi pamāja Dzeltenajam. Viņš paskaidroja: “Mums būs jāpārstartē viņu CentrSistēma. Tam būs nepieciešams kāds laiks.”
Es atbildēju: “Sāciet rcstartu, ielieciet komandu rindā un parādiet to man savā kanālā. Tad es sniegšu jums informāciju.”
Zilā vadone izslēdza mani no viņu saziņas kanāla un atkal runāja ar Dzelteno. Sekoja trīs minūšu ilga gaidīšana, tad kanāls atvērās vēlreiz, un es saņēmu ierobežotu pieeju viņu kanālam. Komanda bija rindā, lai gan, protams, viņiem būtu laiks to izdzēst vēlāk. Svarīgākais bija tas, ka mūsu CentrSistēma bija palaista no jauna un ka es varēju pārliecinoši izlikties, ka esmu noticējis. Es sekoju līdzi laikam, un nu mēs bijām vilcinājušies pietiekami ilgi. Paziņoju: “Pēc tam kad jūs iznīcinājāt mūsu klientu signālraķeti, viņi nosūtīja grupu uz jūsu signālraķeti, lai to palaistu no vietas.”
Pat ar ierobežoto pieeju viņu kanālam es pamanīju, ka tas viņus aizķēra. Ķermeņa valoda rādīja visu ko — no apjukuma līdz bailēm. Dzeltenais neizlēmīgi sakustējās, Zaļais paskatījās uz Zilo vadoni. Viņa savā monotonajā balsī teica: “Tas nav iespējams.”
Atbildēju: “Viens no viņiem ir uzlabots cilvēks, sistēminženicris. Viņš var to palaist. Pārbaudiet datus, ko saņēmāt no mūsu CentrSistē-mas. Viņu sauc pētnieks Dr. Guratins."
Zilā vadone izrādīja saspringuma pazīmes visā ķermenī, ne tikai plecos. Viņa patiešām nevēlējās, lai vēl kāds ierastos uz šīs planētas — ne līdz brīdim, kad viņi būs tikuši galā ar aculieciniekiem.
Zaļais teica: “Tas melo.”
Dzeltenais ar panikas atblāzmu balsī iebilda: “Mēs nevaram riskēt.” Zilā vadone pagriezās pret viņu. “Vai tas ir iespējams?”
Dzeltenais vilcinājās. “Es nezinu. Visas uzņēmuma sistēmas ir aizsargātas, bet, ja viņiem ir uzlabots cilvēks, kas var tās uzlauzt...”
“Mums tur jānokļūst tagad,” Zilā vadone noteica. Viņa pagriezās pret mani. “DrošVienība, saki savai klientei, lai izkāpj no divplākšņa un nāk šurp. Saki viņai, ka esam nonākuši pie vienošanās.”
Labi, njā. Tas nebija plānots. Viņiem vajadzēja doties prom bez mums.
(Iepriekšējā naktī Guratins bija apgalvojis, ka šis ir vājais punkts, ka tieši šeit plāns izgāzīsies. Bija kaitinoši apzināties, ka viņam taisnība.)
Nevarēju atvērt saziņas kanālu ar divplāksni vai arī divplākšņa kanālu, GrayCris nezinot. Un mums vēl arvien bija jādabū viņi un viņu DrošVienības prom no GrayCris mītnes. Es teicu: “Viņa zina, ka jūs plānojat viņu nogalināt. Viņa nenāks.” Tad man ienāca prātā vēl viena žilbinoša ideja, un es piebildu: “Viņa ir planētas administratore nekorporatī-vas politiskas vienības sistēmā, viņa nav dumja.”
“Ko?” Zaļais noprasīja. “Kāda politiska vienība?”
Es atteicu: “Kāpēc, jūsuprāt, viņu komandu sauc
“Preservation” — “Saglabāšana”?”
Šoreiz viņi pat nepacentās aizvērt kanālu. Dzeltenais teica: “Mēs viņu nedrīkstam nogalināt. Izmeklēšana...”
Zaļais piekrita: “Viņam taisnība. Mēs viņu varam savākt un atlaist pēc tam, kad būsim panākuši vienošanos.”
Zilā vadone noskaldīja: “Tas nedarbosies. Ja viņa pazudīs, izmeklēšana būs vēl pilnīgāka. Mums jāaptur signālraķetes palaišana, tad varam
spriest, ko darīt.” Viņa teica man: “Ej pēc viņas. Izdabū viņu no divplākšņa un atved pie mums.” Viņa atkal izslēdza saziņu. Tad viena no DeltFall DrošVienībām panāca uz priekšu. Zilā atkal ieslēdza saziņu un teica: “Sī Vienība tev palīdzēs.”
Es pagaidīju, līdz tā mani sasniedz, tad pagriezos un kopā ar viņu devos lejup pa akmeņaino nogāzi koku virzienā.
Nākamo manu darbību diktēja pieņēmums, ka viņa bija likusi DeltFall DrošVienībai mani nogalināt. Ja man nebija taisnība, tad mēs bijām dirsā, un mēs ar Menšu abi ietu bojā, un plāns izglābt pārējo grupu izgāztos, un Préservation Aux būtu turpat, kur sākumā, tikai bez vadones, bez DrošVicnības un bez mazā divplākšņa.
Pametuši nogāzi, mēs iegājām starp kokiem, kur krūmi un zari aizsedza skatu no plakankalnes. Es apliku roku ap otras DrošVienības kaklu, izbīdīju rokas ieroci un iešāvu ķiveres ārmalā, kur atradās tā saziņas kanāls. Tas nokrita uz viena ceļa un sāka tēmēt šaujamieroci pret mani, vienlaikus izbīdot no bruņām enerģijas ieročus.
Tā kā tam bija ievietots kaujas modulis, kanāls bija izslēgts, un ar izslēgtu saziņu viņš nevarēja saukt pēc palīdzības. Turklāt atkarībā no tā, cik ierobežotas bija tā brīvprātīgās darbības, varbūt tas nespētu saukt pēc palīdzības, ja vien GrayCris nebūtu likuši tam to darīt. Varbūt tā arī bija, jo tas tikai centās nogalināt mani. Mēs vēlāmies pa akmeņiem un krūmiem, līdz es izrāvu tam no rokām ieroci. Pēc tam viņu nobeigt nebija grūti. Fiziski ne.
Zinu, es iepriekš apgalvoju, ka DrošVienības nejūt emocijas cita pret citu, bet vēlējos, kaut tā nebūtu bijusi viena no DeltFall vienībām. Tā bija kaut kur tur iekšā, ieslodzīta savā prātā, varbūt pie samaņas, varbūt ne. Tam nebija nozīmes. Nevienam no mums nebija izvēles.
Es piecēlos tad, kad Mensa izbrāzās pa krūmāju, rokās turēdama raktuvju urbi. Es viņai teicu: “Viss sagāja grīstē. Tev būs jāizliekas, ka esi saņemta gūstā.”
Viņa paskatījās uz mani, tad uz DcltFall vienību. “Kā tu to izskaidrosi?”
Es sāku nomest bruņas — katru daļu, uz kuras bija Preservation-Aux logo, un noliecos pār DeltFall vienību. “Es būšu tas, un tas būs cs.”
Mensa nometa urbi un noliecās, lai palīdzētu. Mums nebija laika nomainīt visas bruņas. Mēs žigli apmainījām abu pušu roku un plecu bruņas, kāju daļas, kam bija bruņu inventāra numurs, kā arī krūšu un muguras daļas ar logotipiem. Mensa notriepa atlikušos bruņu gabalus ar netīrumiem un asinīm, un citiem beigtās vienības šķidrumiem, tā ka, ja mēs būtu palaiduši garām kaut ko iezīmīgu, varbūt GrayCris to neievēros. DrošVienības bija identiskas augumā un ķermeņa uzbūvē, kā arī kustību veidā. Tas varētu nostrādāt. Es nezināju. Ja mēs tagad mestos bēgt, plāns izgāztos, mums bija jādabū viņi prom no šīs plakankalnes. Vēlreiz noslēdzot ķiveri, es teicu Mensai: “Mums jādodas...”