Vilkcna pastāvēja uz savu. “Pirms mēs varam doties meklēt Hiruni, man jāzina, kāpēc šeit ir DrošVicnlba. Tas ir loģisks jautājums.”
Miki nosūtīja ziņu Abīnas kanālā: Lūdzu, Dona Abīna, Rina ir mans draugs. Lūdzu, saki, ka zināji, ka Rina ir šeit.
Man šķita, ka Abīna nekādi nevarētu uztvert nopietni sava mīļro-bota teikto. (Un piezīmēsim, ka viņas mīļrobots diezgan brīvi apgājās ar faktiem, formulēdams lūgumu pietiekami miglaini, lai nebūtu skaidrs, ka konsultante Rina un DrošVienība patiesībā ir viens un tas pats, tā ka uz viņa vārdiem īpaši paļauties nevarēja.)
Abīnas niknais skatiens pārslīdēja no Vilkenas uz Gertu. Viņa teica: “Es nezināju, ka Rina būs kompleksā. NS informēja mani pirms aizbraukšanas. Pārraudzības divīzija nosūtīja Rinu, lai sniegtu papildu drošību...” Viņa pameta uz manu pusi nenolasāmu skatienu. “Konsultante Rina tevi šeit atsūtīja?”
Par laimi, es nebiju tur stāvējis kā tāds idiots un tādēļ nenopūde-lēju lielisko iespēju, ko viņa man mēģināja sniegt. “Es esmu konsultantes Rinas nolīgtā DrošVienība. Konsultante Rina ir stacijā un nosūtīja mani uz kompleksu ar savu atspoli.”
Gerta sacīja: “Mums par to nepateica.” Vilkcna uz viņu pablenza. Starp viņām vēl arvien nebija sarunu privātajā kanālā. Bija daudz jautājumu, kurus viņas varētu uzdot. Manis aprakstītā situācija — klients, kas nosūta DrošVienību, lai pastiprinātu drošību citiem klientiem, — bija tehniski iespējama, bet tā būtu pretrunā ar nodrošinājuma uzņēmuma noteikumiem un garantijām. Bet Gerta novērsa ieroci no manis un notēmēja to tur, kur pienākas — vēl arvien vaļējā koridorā, kur naidnieks bija aiznesis Hiruni.
Abina noskaldīja: “Man vienalga, kas jums bija teikts! Mums jāatrod Hirune! Brē, tev jādabū Edžiro atpakaļ uz kuģi. Gerta, ej ar viņiem. Vilkena, vai nu palīdzi man, vai atdod man ieroci un dodies atpakaļ uz kuģi ar pārējiem.” Viņa pārslēdzās uz kanālu un teica: Kader, informē stacijas Ostas vadību par mūsu situāciju. Pastāsti, ka mēs vēl nezinām, kas mums uzbruka. Pasaki viņiem, lai piesargās no iespējas, ka sistēmā atrodas sirotāji. Kaders apstiprināja pavēli.
Mana vājība ir izlēmīgi cilvēki. (It īpaši tad, ja tas ir cilvēks, kas dod priekšroku manis nesašaušanai.) Es teicu: “Konsultante Rina ir sniegusi man instrukciju palīdzēt jums visos iespējamajos veidos.” Turpināju skatīties uz Abīnu, jo es biju DrošVienība, un tieši tā rīkotos DrošVienība. Tu runā ar klientu un ļauj cilvēkiem, kas tur ieročus, izlemt, vai viņiem vajadzētu justies apdraudētiem no tā, ko tu tikko esi pateicis. (Viņiem vajadzētu, viņiem patiešām vajadzētu justies apdraudētiem.)
Vilkena steidzīgi teica: “Dona Abīna, mēs esam jūsu drošības komanda, protams, mēs iesim. Bet jums vajadzētu doties uz kuģi ar Gertu un pārējiem, un es došos pēc Hirunes kopā ar Rinas DrošVienibu.”
Edžiro ar pūlēm pietrausās kājās, un Brē, aplikusi ap pleciem viņa neskarto roku, palīdzēja viņam nostāties taisni. Brē teica: “Es esmu kanālā ar Kaderu, Abīn. Vibola sagatavo medtelpu.”
Tā kā es tagad biju DrošVienība un tā, teicu: “Neizmantojiet liftu. Naidnieki var pārņemt sistēmas kontroli un aizsūtīt liftu uz savām pozīcijām.”
“Es to zinu,” Gerta noskaldīja.
Zinu, ka tu zini, dirsa.
Brē pamāja man ar galvu un teica: “Nekādu liftu." Viņa pievērsās Abīnai: “Lūdzu, esi uzmanīga.”
Abīna teica: “Jūs tāpat. Saglabājiet kontaktu ar Kaderu.” Viņa pagriezās pret Vilkenu. “Nav laika strīdēties. Mums jādodas.”
Miki pagriezās un devās pa atklāto gaiteni. Gertai bija jāpakāpjas malā, lai viņu palaistu. Abīna paņēma savu ķiveri un sekoja Miki. Vilkena vilcinājās, bet pieklauvēja Gertas kanālā. Gerta pamāja Edžiro un Brē. “Ejam, būs labi.”
Es pagaidīju, līdz Vilkena sāka sekot Ablnai, pieliekot soli, lai nokļūtu viņai priekšā. Es devos līdzi Ablnai, atstādams fonā Brē kanālu, lai varētu paturēt acis grupu, kas devās atpakaļ uz atspoli.
PIEKTĀ NODAĻA
Vilkena, izklausoties profesionāli kompetenta un nepavisam ne pēc cilvēka, kas nupat kā pieļāvis, ka tiek sagūstīta viņa kliente, teica: “Manā skeneri nekas nav redzams, bet tam ir ierobežots rādiuss. Kamēr Hirunes kanāls darbojas, mēs varam noteikt viņas atrašanās vietu pēc tā.”
Nevar būt, vai tiešām? Miki jau bija to noteicis un informējis Abīnu. Es vēl nebiju izdarījis neko, tikai centies nekrist panikā.
Pieslēdzos privātajai līnijai ar Miki un tad nezināju, ko teikt. (“Paldies, ka neatmaskoji manus melus” izklausījās drusku par tiešu.) Tad Miki teica: Tu izglābi Donu Abīnu, Rina/DrošVieniba.
Man bija sajūta, ka vajadzētu pārskatīt sarunas ar Miki un saprast, kur esmu nošāvis greizi. Vai tu zināji, ka esmu DrošVieniba, Miki?
Es nezinu, ko nozimē būt DrošVientbai. Tas nav iekļauts manā zināšanu korpusā. Kā man tevi saukt, ja es tevi vairs nesaucu par Rinu?
Sauc mani par DrošVienibu. Kaut kā biju pamanījies kļūt par drošības konsultantu, un šoreiz es par to pat nedabūšu vēl vienu cietās valūtas karti. Kā parasti, vainot varēju tikai sevi. Tomēr domāju, ka viss vēl varētu beigties labi. Mums vajadzēja tikai atgūt Hiruni, un tad es izdomātu iemeslu, kāpēc man nepieciešams doties atpakaļ viņu atspolē, jāpasaka, ka atgriežos pie konsultantes Rinas, un jāaizbēg.
Un varbūt tas pat varētu beigties vairāk nekā labi. Ja uzbrukumā bija vainojams GrayCris, tad es varētu iegūt videoierakstu un nosūtīt to atpakaļ Dr. Mensai līdz ar datiem no ģeoligzdas.
Gaitenis bija tumšs, un, spriežot pēc kameras video, Vilkena izmantoja nakts filtru. Mums ejot garām, uz sienām un grīdas iegais-mojās avārijas marķieru zīmes. Klusi lādēdamās, Abīna mēģināja atkal uzlikt ķiveri, bet es, to noņemot, biju salauzis mēlīti. Viņa noliecās, lai noliktu ķiveri uz grīdas, un jautāja Vilkenai: “Vai tev ir kāda apjausma par to, kas mums uzbruka? Kaut kāds bots? Paraugu savākšanas ierīce?” Patiesībā tas bija labs minējums. Es biju uzņēmis vienu labu zirnekļveidīgās rokas attēlu, un nospriedu, ka, veicot salīdzināšanu ar bio-ligzdas inventāru, varētu redzēt, ka tā ir vai nu daļa no ierīces augsnes paraugu paņemšanai, vai arī paredzēta darbam kopā ar to. Tā kā kompleksa sistēmu kodoli bija izņemti, mēs šim inventāram nevarējām piekļūt. Mans pieņēmums bija, ka naidnieks, kura tuvošanos Miki dzirdēja, bija aktivizējis un izmantojis paraugu savācēju, lai novērstu komandas uzmanību, kamēr pats sagrābj Hiruni. Vilkena teica: “Mana kamera to nenotvēra. Domāju, ka kompleksā ir sirotāji un viņi izmanto pamestās ierīces pret mums. DrošVienība, vai konsultante Rina var to apstiprināt?” Es teicu: “Konsultantei Rinai nav papildu datu,” jo kāpēc man vajadzētu darīt viņas darbu, ja es pat nesaņemu cietās valūtas karti, vai ne tā?
Kanālā Abīna jautāja Miki: Miki, vai tu esi pārliecināts par to konsultanti Rinu? Kad viņa ar tevi sazinājās?
Stacijā, Miki atbildēja. Rina ir mans draugs. NS nosūtīja Rinu, lai palīdzētu jums būt drošībā. Tad tas piebilda. Tev gandrīz nodarīja pāri, un Vilkena un Gerta nemaz nemēģināja tev palīdzēt.
Viņas mēģināja aizsargāt Edžiro un Brē, Abīna izklaidīgi atbildēja, acīmredzami domādama par kaut ko citu — iespējams, par to, cik draņķīgs bija mans aizsegstāsts. Nebija laika.
Negribēju, lai viņa sāk domāt par to, cik liela ir varbūtība, ka mistiski uzrodas DrošVienība un tās (iespējams, mistificētā) līguma īpašniece, drošības konsultante. Pieslēdzos viņas kanālam un teicu: Dona Abīna, jūs varat runāt ar mani privāti šajā kanāla. Es pastāvīgi uzturu kontaktu ar saviem klientiem. Lūdzu, ņemiet vērā, ka konsultante Rina ir norādījusi, ka jūs, nevis drošības komanda, esat mans pamatklients.