Mēģināju viņai pateikt, ka esmu viņas, nevis drošībnieču pusē. Varbūt man vajadzēja to formulēt precīzāk. Bet biju diezgan pārliecināts, ka šeit būs dažādas puses, jo Vilkena un Gerta acīmredzami neticēja, ka ir iespējams atgūt Hiruni.
Tā ir otra nelaime ar cilvēkiem kā drošībniekiem: viņiem ir atļauts atmest ar roku.
Abīna mirkli sakārtoja domas, tad jautāja man: Vai tu zini, kas paņēma Hiruni?
Ievēroju, ka viņa man to jautāja atkārtoti un tiešā veidā, lai gan bija dzirdējusi sarunu ar Vilkenu. Arī Abīna bija sapratusi, ka te būs dažādas puses. Teicu: Domāju, ka tev ir taisnība, tā ir paraugu savākšanas ierīce. Naidnieka plāns bija saņemt gūstā vismaz vienu komandas dalībnieku un pirms atkāpšanās nogalināt vai ievainot pārējos. Tā nav sirotāju bandai tipiska rīcība. Piebildu: Plāns droši vien ir ievilināt jūs dziļāk kompleksā, lai nogalinātu, pie viena cerot, ka tad arī citi biedri pametīs atspoli un būs iespējams nogalināt arī viņus. Mēģinājums iztēlot situāciju mazāk drūmu, nekā tā ir, nekad nepalīdz. Klientam jātic, ka tavs stāvokļa novērtējums ir precīzs. (Un es zinu, tas nebija mans klients.)
Viņai bija nepieciešamas trīs sekundes, lai apstrādātu faktu, ka mēs droši vien darījām tieši to, ko vēlējās naidnieks. Bet mums ir jāatrod Hirune. Vai ir kas tāds, ko varam likt pretī?
Jūs jau to darāt. Tas nezina, ka ar jums ir DrošVieniba. Ja ko tādu teiktu cilvēks, tad to varētu norakstīt uz hormonu pārbāztu ego. Droš-Vienībai tas ir tikai fakts. Kā jau es teicu Tleisijai, pirms viņu nogalināju, — es tikai saku, ko darīšu.
Abīna vēl piecas sekundes klusēja, un mēs turpinājām iet pa tumšo gaiteni. Tad viņa jautāja: Vai tu zināji, ka šeit ir kaut kas bīstams? Vai zināji, ka mums uzbruks?
Nezināju, līdz Miki mani brīdināja, ka jūsu pozīcijai kaut kas tuvojas. Tā bija patiesība. Šobrīd es daudzkārt labprātāk atrastos atspolē un skatītos izklaides mediju saturu. Konsultantei Rinai nebija informācijas par naidniekiem kompleksā.
Kur tu biji? Ko Rina tevi patiesībā nosūtīja šeit darīt?
Es sapinos domās. Man samelot vai pateikt patiesību? Tam būtu jāsaskan ar to, ko jau biju teicis Miki, kas bija tikai daļēji meli — it kā —, un Abīna varbūt nepamanītu manu vilcināšanos, bet Miki pamanītu, ja vien es neatbildētu nekavējoties... Es bijuģeoligzdā, izmisumā atbildēju. Meklēju datus par iespējamu Svešo sintētiku dekrēta pārkāpumu, ko varētu būt veikuši GrayCris.
A, Dona Abīna noteica. Tas sāk izklausīties jēgpilni. Viņa vilcinājās. Vai tu vari izglābt Hiruni? ja viņa vēl ir dzīva.
Jā. Biju diezgan drošs.
Abīna izpūta aizturēto elpu. Tad labi. Strādāsim kopā.
Patiesības teikšana, šķiet, atmaksājās.
Mēs atstājām tumšo gaiteni un nonācām citā — ar blāvu, bet aktīvu gaismu. Vilkena jautāja: “Dona Abīna, vai jūs jebkad esat strādājusi ar DrošVicnību?”
“Nē. Mūsu mītnes sistēmā tās ir aizliegtas.” Viņa bija nepacietīga. Šobrīd viņa negribēja no Vilkenas dzirdēt neko tādu, kas nepalīdzētu atdabūt draudzeni.
Mēs tuvojāmies krustojumam. Vilkena kanālā deva signālu apstāties un pagaidīt, kamēr viņa veiks skenēšanu. Es skenēju nemitīgi, bet rādījumi bija sūdlgi. Statiskais troksnis noteikti bija vētras radītie traucējumi. Vilkena turpināja: “Zinu, ka jūs esat tuva savam botam, bet tā lieta nav līdzīga Miki. Tā ir slepkavošanas mašīna.”
Abīna paskatījās uz augšu, uz mani, un varbūt tā bija kļūda, bet es paskatījos pretī uz viņu. Bija pārsteidzoši viegli izveidot acu kontaktu un nenervozēt, varbūt tāpēc, ka biju pieradis pie viņas sejas, skatoties
Miki kanālā. Viņa pieskārās kaklam vietā, kur bija piespiedusies ķiveres mala tad, kad paraugu ņemšanas ierīce bija mēģinājusi noraut viņai galvu. Viņas skatiens atkal pievērsās Vilkenas mugurai, bet mūsu privātajā kanālā viņa teica: Es līdz šim neesmu strādājusi ar DrošVienibu — neesmu redzējusi vai sazinājusies ar DrošVienibu —, tādēļ, lūdzu, saki, ja tev no manis nepieciešama kāda informācija vai instruktāža.
Vēl nekad neviens cilvēks nebija man jautājis, kā sniegt man pavēles. Tas bija interesants jaunums. Man ir spēkā esoša Rinas pavēle tev palīdzēt. Pārējo varu pats.
Vilkenas skeneris uztvēra traucējumus — to pašu statisko signālu skenera sasniedzamības lokā, ko saņēmām mēs ar Miki. Mēs atkal devāmies tālāk, izvēloties labās puses gaiteni, kas veda prom no krustojuma. Abīna man jautāja: Vai vari man pateikt, kāpēc NS mani neinformēja par to, ka vienlaikus notiek otra apskate?
Šim te man jau bija sagatavota atbilde. GrayCris ir apsūdzēti Del/Fall apskates komandas locekļu nogalināšanā un uzbrukumā PreservationAux komandai uz planētas, kas atrodas Korporācijas Malas apskates zonā. Kad varēsi atkal izmantot jaunumu kanālus, izmanto atsauces uz BrīvTirgus Ostu, lai uzzinātu vairāk. Pastāv iemesls turēt aizdomās GrayCrispar šī teraformčšanas kompleksa izmantošanu aizliegtām darbībām, kā arī par mēģinājumu apturēt projekta atsākšanas centienus. Tas viss bija patiesība un pat izklausījās labi.
Saprotu. Abīna izklausījās drūma. Tātad GrayCris izmantoja kompleksu nevis teraformēšanai, bet svešo sintētiku izrakšanai, un viņiem bija aizdomas, ka palikušā aprīkojuma sīkāka apskate to atklātu.
Iespējams. Es par to biju drošs, bet man jau sen bija paradums dot sev iespēju izlīferēt, ja nu izrādītos, ka esmu kļūdījies. Parasti tas nepalīdzēja izvairīties no vadības modeļa piespriestā soda, bet vienmēr ir vērts mēģināt. Līdz brīdim, kad tiks pārskatīti un analizēti ģeoligzdas dati, mēs nevarēsim zināt droši. Konsultante Rina nospieda, ka vislabāk būtu apvienot datu savākšanu ar papildu nodrošinājuma sniegšanu jūsu komandai.
Gaitenis mums priekšā pavērās plašā telpā. Vilkena signalizēja, ka jāapstājas, — piecas sekundes pēc tam, kad to būtu darījis es. Shēmā bija rakstīts, ka šī ir pārejas zona starp ligzdām. Ēnas priekšā sakustējās, bet es varēju noteikt, ka tie ir atspulgi no ārienes. Pa kreisi bija liela skatu lūka, līdzīga tai, kas ģeoligzdā, tikai šī bija iebūvēta sienā, un gaismas un mākoņu saspēle meta ēnas pār grīdu.
Vilkena izmantoja skeneri, tad deva ziņu mums, lai dodamies tālāk kopā ar viņu. Traucējumi kļuva izteiktāki, bet es nedzirdēju audiosignālu. Jautāju Miki: Vai vari noteikt, kas rada skenera troksni?
Nē, DrošVienība. Es salīdzināju to ar statisko signālu, ko rada laikapstākli, un tas izskatās tāpat, bet tam ir cits avots. Savādi, vai ne?
Vilkena mūs ieveda lielā telpā, kurā krita ēnas no briestošās vētras otrā caurspīdīgās sienas pusē. Lielākā daļa viņas uzmanības vēl arvien bija pievērsta skenerim. Virs mums izliecās un vijās griestu spāres — pamatīgās metāla konstrukcijas šķietami imitēja pastāvīgo kustību ārpusē. Šeit bija trīs augstas, velvētas lūkas, kas tagad atvērās uz tumšiem gaiteņiem, kuri veda uz dažādām ligzdām. Trīs ceturtdaļas no sienas pretī logam aizņēma galerija, no kuras stiepās vēl citi gaiteņi. Miki kanāla noteicējs norādīja uz trešo koridoru pa labi šajā stāvā.
Tas nav savādi, tas ir stratēģiski, teicu Miki. Kaut kas izmanto vētras radīto troksni, lai maskētu signālu. Tas bija arī kaitinoši. Man pietrūka DrošSistčmas, kas varētu veikt pienācīgu analīzi. Pat ja mēs varētu atdalīt signālu, man vienkārši nebija datubāzu, kurās varētu atrast tā līdzinieku.