Devos pa eju uz ražošanas ligzdas foajē, kur bija jābūt pārējiem.
Pieslēdzos Miki kanālam, lai gūtu ziņojumu, jo ne tas, ne Abīna neko neteica, un nebiju drošs, ka viņi bija varējuši kaut ko saskatīt manā vizuālajā kanālā. Tajā mirklī Hirunes cimdotā roka saspieda man plecu.
Par laimi, es atcerējos, ka nesu, iespējams, dzīvu cilvēku, un neiekliedzos, nenometu viņu zemē vai ko tādu. Viņas ķivere ar saziņas mikrofonu bija norauta, un galva atbalstījās man pret plecu. Viņa nošļupstēja: “Kas tu esi?”
Nebiju koncentrējies, tādēļ no bufera izkrita standarta teksts: “Esmu jūsu līgumā noteiktā DrošVienība.” Nebiju koncentrējies tādēļ, ka no savienojuma ar Miki un Abīnu nāca apjucinošs troksnis. Tā nebija komunikācija no kanāla saskarnes, tas bija audio — Miki kanālā sūtīja man atvērtas saziņas audio.
Zemā, dusmu piesātinātā balsī Abīna kliedza: “Kas tevi atsūtīja? GravCris?”
Hirune, piespiedusies man plecam, izgrūda apjukušu “E?”
Otrs saziņas audio, ko dzirdēju, bija pārāk kluss, tā ka pat es nespēju noteikt, kas tas ir. Man bija jāizķēzī 4 sekundes, lai izveidotu spektrog-rammu, un tikai tad es sapratu, kas tas ir. Tie bija divi trokšņi — Miki locītavu dūkoņa un augstākas frekvences motorizētu bruņu zumēšana, tiem cīkstoties savā starpā.
Nu, sūdi vagā.
Es reizēm pieļauju kļūdas (esmu izveidojis sarakstu īpašā dokumentā), un izskatījās, ka nupat esmu pieļāvis diezgan pamatīgu. Biju interpretējis Vilkenas uzvedību kā vērstu pret sevi — saistītu ar paranoju un neveiklības sajūtu, kas saistīta ar nez no kurienes parādījušos Droš-Vienību, ko it kā atsūtījusi cita drošības konsultante, kuras esamība šķietami norādīja uz to, ka klienti neuzticas viņai un Gertai. (Zinu, tā “viss ir vērsts pret mani” padarīšana parasti ir raksturīga cilvēkiem.) Bet tagad izskatījās, ka viņa bija jutusies neveikli pavisam citu iemeslu dēļ.
Ja tu saņem drošībniekus caur nodrošinājuma uzņēmumu, tādu, kā tas, kam kādreiz piederēju es, tad labā puse ir tā, ka nelieliem līgumiem piegāde notiek uzņēmuma birojā, bet lielajiem — ar uzņēmuma transportkuģi. Tas būtiski samazina iespēju, ka uzradīsies kāds, kas izliksies par tavu drošības komandu, ja viņu līgums patiesībā paģēr tevi nogalināt.
Vilkena un Gcrta tēloja labi. Es biju noklausījies un analizējis viņu sarunas uz Kuģa un nebiju par to pat nojautis. Bet, no otras puses, ja viņas strādāja GrayCris labā, tad zināja, kāda veida drošības novērošanu veic nodrošinājuma uzņēmumi visā Korporācijas Malā.
Šajā brīdī mans drons bija sasniedzis slūžas, kur bija jāgaida Vilke-nai. Viņas tur nebija - kas loģiski, jo viņa bija aizņemta ar savu klientu nodošanu. (Tad, kad apgalvoju, ka man nepatīk, ka cilvēki strādā par drošībniekiem, jums vienkārši likās, ka es esmu preteklis, ne tā?)
Izmantoju savienojumu ar Miki kanālu un piekļuvu tā kameras skatam. Nu, jā, labi nebija. Attēls raustījās, bet es redzēju, ka Miki bija piespiedis Vilkenu pie kolonnas. Tas ar vienu roku bija piespiedis drošīb-nieces labās delnas locītavu pie kolonnas, kamēr Vilkena centās nolaist šaujamieroci, lai notēmētu uz Abinu. Miki rokai kaut kas kaitēja, bet nevarēju skaidri saskatīt, kas tieši, un negribēju tajā mirkli novērst Miki uzmanību, savācot atskaiti par bojājumiem. Vilkenas otra roka bija piespiesta Miki sejai, it kā viņa censtos to atgrūst — bet ne to viņa darīja. Viņas bruņutērpa rokās bija iebūvēti enerģijas ieroči, un viņa centās vienu iedabūt vajadzīgajā pozīcijā, lai izšķaidītu Miki galvu.
(Miki varēja darboties ari bez galvas, bet tur atradās viņa sensoru ievade un kameras, turklāt tas izskatītos reāli jokaini.)
Vilkena bija izslēgusi mani no sava kanāla, bet es izmantoju Abl-nas kanālu, lai tiktu garām blokam. Šeit DrošVieniba. Mēs varam to izrunāt. Konsultante Rina var nodrošināt tev imunitāti, ja tu esi gatava liecināt. Cerēju, ka tas izklausījās jēdzīgi (izmantoju tekstu no “Mēness patvēruma”), un esmu pārliecināts, ka izklausījos tā, it kā novilcinātu laiku. Es nemēģināju novilcināt laiku un man nevajadzēja, lai viņa man atbild, man tikai vajadzēja, lai viņa kaut nedaudz zaudētu uzmanību un nedomātu par to, ko es daru viņas kanālā. Tavi bosi dabūs trūkties. Lai ko viņi tev maksātu, tas nav cietuma termiņa vērts. (Jā, arī tas nāca no “Mēness patvēruma”.) Vienlaikus izmisīgi meklēju pareizo kodu. Uzņēmumi, kas ražo motorizētās bruņas, nav tie paši, kas ražo DrošSistēmas, izlūkošanas dronus, kameras un tā tālāk, viņu sistēmu arhitektūra ir atšķirīga, un tas visu sarežģīja.
Abīna bija satvērusi Vilkenas šaujamo, mēģinot palīdzēt Miki to izraut, bet pret motorizētajām bruņām neko daudz nespēja padarīt. Sapratu, ka viņai nav ne mazākās nojausmas par enerģijas ieroci Vilkenas rokā — tas atradās daudzkārt bīstamākā pozīcijā. Kanālā dzirdēju, kā Abīna saka Miki laist Vilkenu vaļā un bēgt, un Miki atteicās to darīt, pamatojot to tā, ka tad Vilkena nošautu Abīnu. Godīgi sakot, pēdējā bija tā, kurai būtu jābēg, bet skaidrs, ka viņa jau nedotos prom bez Miki.
Sasniedzu pagriezienu uz ražošanas ligzdas foajē, kur Abīna un Miki cīkstējās ar Vilkenu. Viņas enerģijas ierocis lēni, bet neatvairāmi slīdēja uz Miki galvas pusi, lai arī tas centās viņu atturēt, un Abīna karājās un spārdījās viņas otrā rokā. Pēc aptuveni trīsdesmit sekundēm, ja neizdosies atrast pareizo kodu, man nāksies nolikt Hiruni zemē un darīt visu grūtākajā veidā.
Vēl citā kanālā Drons Viens ziņoja, ka nav spējis noteikt nekādu aktivitāti, kas liecinātu par kaujas botu mēģinājumu sadragāt tā noslēgtās un nobloķētās lūkas, lai tiktu tām cauri. Drons bija izmests no tīkla un vairs nevarēja sniegt ziņojumus par citu aktīvo vienību darbībām. Tātad kaujas boti bija beiguši remontēt viens otru (Jā, tie remontējas, ja vien nav iznīcināts to galvenais datu apstrādes centrs. Jā, sprauž sprunguļus riteņos, kā arī ir vienkārši biedējoši.) un drīz vien atradīs citu ceļu no inženierdarbu ligzdas, lai mestos mums pakaļ. It kā man jau tā nepietiktu darāmā.
Drudžaini skenējot Vilkenas bruņas, es beidzot atradu īsto kodu. Tas bija patīkami. Atvēru kanālu un nosūtīju tajā komandu “sastingt”.
Iemesls, kāpēc uzņēmums neizmanto motorizētas bruņas — tādas kā Vilkenai —, neslēpjas tajā, ka viņi censtos izsprukt pa lēto. Motorizētas bruņas — tādas kā Vilkenai — ir uzlaužamas.
Miki izlocījās no viņas tvēriena un atkāpās, vēl arvien paliekot starp Vilkenu un Abīnu. Vilkena sastinga uz vietas (burtiski), saviebtu seju kliedzot saziņas kanālā, kas vairs nedarbojās. (Biju izslēdzis viņas saziņu un kanālu — gribēju, lai notikumu gaita pārsteidz Gertu nesagatavotu.) Šaujamierocis sāka krist no viņas sastingušajiem pirkstiem, un Abīna metās uz priekšu, lai to satvertu.
Nu es redzēju, kā Miki bija sabojāts: tā krūšu plāksnei bija divreiz trāpīts ar enerģijas ieroci, un no tā labās delnas bija palicis tikai stumbenis.
Es teicu: “Viss kārtībā, esmu noslēdzis viņas bruņas.” Patinu atpakaļ Miki kanālu, lai saprastu, kas noticis. Vilkena bija pagaidījusi, līdz es biju aizņemts ar kaujas botiem, tad atgriezusies pie Ablnas un Miki. Viņa bija strauji devusies viņu virzienā, sakot, ka viņai ir kaut kas svarīgs sakāms ārpus saziņas un kanāla. Tad viņa bija satvērusi Abīnu aiz matiem. Tie vēl arvien bija vaļēji, un ķivere bija palikusi iepakaļ pēc tam, kad biju salauzis tās mēlīti, lai atbrīvotu Abīnu no paraugu savākšanas ierīces.
Vilkena bija notēmējusi uz Abīnas galvu un teikusi: “Piedod, tas nav personiski.” Šis komentārs maksāja viņai slepkavības iespēju, jo ļāva Miki iebrāzties starp abām un pasist viņas ieroci uz augšu, prom no mērķa. (Tas, ka Miki bija mīļrobots, kas nodarbojās ar lietu pienešanu cilvēkiem, nenozīmēja, ka viņš būtu pārāk vārgs, lai cīnītos ar motorizētām bruņām.) Vilkena bija izšāvusi, iznīcinot Miki plaukstu, bet arī tas nebija Miki aizkavējis.