Acīmredzamā atbilde bija tā, kā Vilkena un Gerta nebija šeit ar mērķi nogalināt komandu, bet vēlējās iekļūt teraformešanas kompleksā, jo te bija kaut kas — vai nu dati, vai fizisks objekts —, ko viņas vēlējās savākt. Biju drošs, ka Vilkenu bija pārsteidzis kaujas bota uzbrukums, šeit mana analīze nebija aplama. Vai Vilkenu un Gertu maz bija nosūtījis GrayCris — varbūt spēlē bija iesaistījusies vēl kāda korporatīva vai politiska vienība?
Man bija nepieciešama palīdzība. Es biju apjucis, no manis vēl arvien drusku pilēja, un veselu mūžību nebiju skatījies nevienu seriālu. Izmisumā iekopēju visas iespējas potenciālo stratēģiju/lēmumu koka diagrammā un iemetu to Abīnas un Miki kanālā.
Abīna samirkšķināja acis, pēkšņā milzīgā attēla pārsteigta. Tad viņa sāka pētīt diagrammu, un seja kļuva mierīga. Miki iesmērēja brūces noslēdzošu masu pēdējā šrapneļa iecirstajā skrambā uz manas muguras un pārgāja uz analīzes režīmu. Hirune — vēl arvien tikai daļēji pie sajēgas — mūs apjukusi vēroja.
Kanālā Abīna noņēma vienu no pieņēmumiem un atdalīja to no koka. Viņa teica: Ja pieņemam, ka Vilkenu un Gertu šeit atsūtīja Gray-Cris, tad viņas nav ieradušās, lai kaut ko paņemtu. GrayCris kija pārpārēm iespēju savākt visu, ko vēlējās, kad viņi pameta kompleksu. Viņa vilcinājās, uzmanībai pārvietojoties no viena pieņēmuma uz citu. Domāju, mums sev jājautā — ko GrayCris vēlas?
Tas bija vienkārši. Atbildēju: Iznīcināt kompleksu. Ja Neatkarīgie Sa/duDusuPētnieki nebūtu uzstādījuši savilcēju, tad komplekss šobrīd jau būtu nogāzies uz planētas.
Abīna sarauktu pieri pētīja kvadrātiņus, kas aprakstīja iespējamos izejas scenārijus un saistītās grūtības. Tad kāpēc Vilkena un Gerta nav nosūtītas, lai iznīcinātu savilcēju? Kaut gan patiesībā varbūt tā bija.
Miki skaļi teica: “Vilkena pārslēdza ekrānu uz labās rokas bruņām, lai tas rāda vietējo laiku.” Tas nosūtīja kanālā attēlu: Vilkena, kas pārslēdz ekrānu uz bruņām. Attēls bija uzņemts tad, kad es palūdzu Miki paskatīties uz abām drošības konsultantēm, kad tās nolika savu aprīkojumu, atspolei gatavojoties pamest tranzītstaciju. “Mums dodoties pa kompleksu, viņa pārbaudīja šo ekrānu aptuveni piecdesmit septiņas reizes, līdz pat mēģinājumam nodarīt pāri Donai Abīnai.”
Nebiju to ievērojis, bet, kad atskaņoju daļu no sava video, tā izrādījās tiesa. Abīna lēni teica: “Vilkena zināja, ka ar kompleksu kaut kas notiks, un aptuveno laiku, kad tas notiks. Viņa varēja gaidīt tikai noteiktu laiku, līdz būtu jāatgriežas atspolē. Kad viņai bija šī iespēja, viņa nosūtīja, lai tevi novāc kaujas boti, un plānoja nogalināt mani un Miki. Tad viņa pateiktu pārējiem, ka visas cerības zudušas, un piespiestu viņus atgriezties stacijā...”
Kaujas botu uzvedība kļuva saprotamāka. Ja arī tie bija kaut ko gaidījuši, tad tas izskaidroja Hirunes saņemšanu gūstā. Viņi bija novirzījuši vienu botu, lai tas traucētu mums. Uzbrukt, paņemt gūstekni, atkāpties, uzbrukt vēlreiz. Es biju to iznīcinājis, kad tas uzbruka Vilkenai, bet pārējie trīs nebija metušies mums virsū. Divi bija inženierdarbu ligzdā, un trešais bija ārpus zonas, darot... ko?
Abīna strauji ieelpoja. Viņa teica: “Tas noteikti ir savilcējs. GrayCris nevar būt cita ieguvuma.” Kanālā viņa novāca pieņēmumu kvadrātiņus, kas saistījās ar teorētiska stacijā mītoša GrayCris aģenta esamību. “Mēs no drona esam noskaidrojuši, ka kaujas botiem nav vadības, ka tranzītstacijā nav neviena, kas viņiem nosūtītu rīkojumus. Tie ir oriģinālais aprīkojums, kuru mērķis ir aizsargāt kompleksu, līdz tas dabiski sabrūk un nokrīt uz planētas, neatstājot pierādījumus, ka šeit notikuši nelegāli izrakumi. Vilkena un Gerta nezināja par botiem un nebija nosūtītas, lai mūs nogalinātu, jo mūsu nogalināšana nebija viņu mērķis. Mērķis ir ļaut, lai komplekss tiek iznīcināts — kā bija ieplānots. Tas, kas nepieļauj kompleksa iznīcināšanu, ir savilcējs. Tātad Vilkena un Gerta bija šeit nosūtītas, lai kaut ko izdarītu, un viņas domāja, ka šīs rīcības vienīgās sekas būtu tās, ka savilcējs beigtu darboties un mēs būtu spiesti atstāt kompleksu. Mēs visi atgrieztos tranzītstacijā un dotos prom ar nākamo kravas kuģi, un neviens neko pat nenojaustu.” Viņa izslīdēja no kanāla un pagriezās pret mani. “Bet ko viņas būtu varējušas izdarīt? Viņas visu laiku atradās kopā ar mums.”
Man šķita, ka viņai bija taisnība — bija tikai viena lieta, ko viņas būtu varējušas izdarīt, man un citiem komandas biedriem nemanot. “Viņas nosūtīja šifrētu signālu.” Saziņas, nevis kanāla signālu. Ņemot vērā vētras radītos traucējumus, un, kas vēl svarīgāk, tādēļ, ka nebiju tam pievērsis uzmanību, es biju palaidis to garām.
“Jā, jā.” Abīna pacēla uzacis. “Bet kam? Kaujas botiem? Vai te ir ierocis, kāds veids, kā boti no šejienes var iznīcināt savilcēju?” Viņa pagriezās, lai paskatītos uz pārējām konsolēm.
Vēlreiz pievērsos savienojumam ar atspoles audio. Kaders mēģināja piežmiegt Gertu, lai tā dodas uz kompleksu un meklē pārējos, viņu atbalstīja gan Brē, gan Vibola. Neviens neminēja nekādas problēmas ar savilcēju. Viņi noteikti sekoja tā stāvoklim. Gerta turējās pretī, apgalvojot, ka vēlas nogaidīt, kā jau bija plānots. Patinu audio atpakaļ. Viņa gribēja, lai viņi gaida pusstundu. Racēju ekrāns signalizēja kanālā, ka tie ir beiguši ieslēgšanās procesu. Nosūtīju atspoles audio kanālā Abī-nai un Miki un apsēdos pie racēju vadības stacijas. Lai kas arī notiktu, tas notiks drīz.
Kamēr nosūtīju trim racējiem pirmās komandas, Abīna teica Miki: “Mums nepieciešami sensori. Pārbaudi visas konsoles. Viss, kas te ir, būs virzīts uz planētas virsmu, bet mēs varam mēģināt to pārslēgt...”
Nogrūdu fonā visu, kas nebija racēji. Abīna acīmredzami vēl arvien vēlējās izglābt kompleksu, bet mana prioritāte bija tikt no tā projām, pirms tas izjūk atmosfērā.
Trīs racēji izlīda no savām novietnēm un sāka doties pār ģeolizgdas apakšdaļu. To daudzās rokas kustoties droši pieķērās virsmai, kameras sniedza man galvu reibinošu skatu uz vētru. Rakšanas protokolos nebija atmiņas moduļu, bet šim uzdevumam tie nebūtu vajadzīgi.
Abīna bija ieslēgusi vēl vienu konsoli, un Miki noliecās pār to, kamēr ekrānā zibēja dati. Hirune pietrausās kājās un, atbalstoties uz krēsla muguriņas, piekliboja abiem tuvāk.
Man bija jānokopē specializēts kods no konsoles, bet, tikko tas bija izdarīts, varēju vadīt racējus caur kanālu. Piešķīru tiem vēl vienu kanālu savās pārslogotajās smadzenēs un piecēlos. Uj, labi, au. Bez protokoliem racēju vadība bija āķīga. Man principā vajadzēja vadīt visus trīs vienlaikus. Iespringstot, lai mana balss ir rāma un pacietīga, teicu: “Mums jādodas. Jums ir sešas minūtes.”
Abīna pavēcināja roku. “Gandrīz gatavs.”
Atgādināju sev, ka vēl arvien izlikos, ka esmu nolīgta DrošVienība, un bez liekiem komentāriem ievietoju kanālā laika atskaiti. Tad savācu Vilkenas ieroci un jostu un devos stāvēt pie lūkas.
Hirune paskatījās apkārt, paņēma avārijas aptieciņu, ko bija atstājis Miki, un aizkliboja, lai nostātos man blakus. Viņa stāvēja visai nestabili un acīmredzami jutās nesevī, bet, jau vienreiz tikusi kaujas bota aizstiepta, viņa bija gatava mest visam mieru.
Abīna pietrūkās kājās. “Jā, tur! Nokopē šo trajektoriju, Miki.” Miki apstiprināja komandu un sekoja Abīnai, kas devās uz durvju pusi. “No inženierdarbu ligzdas ir palaists kaut kāds objekts, un tas dodas uz savil-cēja pusi. Uz tā klāja noteikti atrodas kaujas bots, un tā mērķis ir iznīcināt savilcēju. Šī acīmredzot bija pavēle, ko Vilkena un Gerta nosūtīja šifrētā ziņojumā.”