Выбрать главу

Jebkurā gadījumā bija atšķirība starp to, vai es skatījos seriālus tāpēc, ka biju drošībā uz transportkuģa, kur neviens nelika man neko darīt, vai tāpēc, ka centos nedomāt par visiem tiem veidiem, kā biju visu sajājis, un kas varētu notikt tālāk — nākotni, kura noteikti iekļaus vēl radošākus sajājienus no manas puses. Biju pieradis pie pirmā, un man riebās atgriezties pie otrā.

Es centos sagatavoties. Biju no transporta kanāla savācis visu, kas tam bija zināms par TranRollinHyfa staciju — kas nebija daudz vairāk par jaunāku versiju standarta tūrisma informācijai, ko jau biju lejupielādējis HavcRatton stacijā —, bet šeit es atradu daudzu korporāciju, kas tur bija izvietojušas birojus vai pat galvenos birojus, nosaukumus.

Drošības uzņēmumam Palisāde tur bija liels birojs. Nez, kādēļ mani tas nepārsteidza?

Es arī daudz strādāju pie sava koda, kas tiek galā ar drošības kamerām. Biju to izstrādājis RaviHyral stacijā, tieši pirms situācijas, kurā mana kliente Tapana tiek gandrīz nogalināta. Kods bija veids, kā izdzēst mani no kameras ierakstiem un aizvietot ar attēliem pirms un pēc manas paiešanas garām. Tas nebija nevainojams, un es centos to padarīt labāku, pievienojot fragmentu, kas ļāva tam tikt galā ar dažādiem DrošSistēmu veidiem un zīmoliem, kā arī lielāku skaitu kameru un filmēšanas leņķu.

Kad izbraucām cauri tārpejai, es vienkārši biju priecīgs, ka pirmā ceļojuma daļa ir galā.

Tranzītgredzena dokos mani neviens negaidīja, kas liecināja, ka vismaz Vilkenas un Gertas ID pildīja savu uzdevumu. Es tur pavadīju tikai desmit stundas, visas — sīciņā ceļotāju viesnīcas istabā. Lejupielādēju dažus jaunus seriālus, bet lielāko daļu laika pavadīju, no informācijas bāzēm savācot datus par visu, kas saistīts ar TranRolliriHyfa. Tam bija nepieciešams ilgāks laiks, jo lielākā daļa mani interesējošo datubāzu bija korporatīvas un aizsargātas, tādēļ man vajadzēja vispirms tajās ielauzties, un tikai tad es vispār varēju noteikt, vai tur maz bija tas, ko meklēju. Tāpat es arī veicu ierastos meklējumus jaunumu kanālos. (Par Menšu nekā jauna, tikai daudz spriedelējumu, kas nepalīdzēja mazināt manu trauksmi.)

Kad bija gandrīz laiks doties, es nomainīju ĪD — “Džianu” pret “Kiranu”. Biju apsvēris vēl vienu aplinkus braucienu pēdu jaukšanai, bet es nezināju, kas notiek ar Menšu, un doma, ka jau tagad varētu būt par

vēlu, nebija palīdzīga. Tā nu es nolīgu vēl vienu ātru pasažieru transportkuģi tieši uz TranRollinHyfa staciju.

Svārstījos, ko darīt ar atmiņas čipiem no Milu — tiem, kas vēl arvien bija noslēpti man rokā —, kā arī Vilkenas un Gertas čipu. Nezināju, cik šī informācija vēl bija noderīga.

Bet Miki šīs informācijas dēļ bija nomiris — vienalga, vai viņš to apzinājās vai nē.

Ievest tos GrayCris teritorijā būtu stulbi. Ceļotāju istabā izņēmu čipus no rokas un devos uz iekāpšanas zonu. Pa ceļam apstājos pasta kioskā un iegādājos nelielu paciņu. Ietinu čipus aizsargapvalkā, pievienoju Vilkenas un Gertas čipu un noslēdzu iepakojumu. Kā adresātus norādīju visus Dr. Mensas laulības partnerus viņu fermā Saglabāšanā. (Man bija visa informācija nosūtīšanai, kas mētājās ilgtermiņa atmiņas krātuvē — no vecajiem uzņēmuma datiem par Préservation Aux. Oi, tas likās tik sen.)

Biju jau iekāpis nākamajā pasažieru transportā un slēpos privātajā kajītē, kad notvēru jaunas ziņas, kuras bija atvedis nupat dokos iebraucis kuģis. Tas bija īss ziņojums no Saglabāšanas alianses, un to sniedza Dr. Baradvaja.

Bija neierasti savādi redzēt pazīstamu cilvēku — pat ja viņa izskatījās patiesi saniknota. Viņa teica tikai to, ka Saglabāšana “sper soļus”, lai atrisinātu domstarpības ar GrayCris.

Hm. Es atgūlos uz lāviņas un blenzu metāla griestos. Kuģa publiskajā kanālā skanēja fona troksnis, un tika atlaistas doku spailes. Es sekoju līdzi privātajām aktivitātēm, lai pārliecinātos, ka neviens nepļāpā par to, kā pasažieru kajītē slēpjas DrošVienība, kas neprasmīgi mēģina izlikties par cilvēku. Septiņas reizes atskaņoju Baradvajas paziņojumu.

Varbūt es kļūdījos. Zināju, ka emocionālā zemteksta interpretēšana īstu cilvēku runā un izskatā bija pilnīgi atšķirīga no zemteksta interpretēšanas mediju šovos un seriālos. (Sāksim ar to, ka šovi un seriāli cenšas precīzi komunicēt ar skatītāju. Ciktāl es noprotu, īstiem cilvēkiem parasti nav ne jausmas, ko, dirsā, viņi dara.) Bet interpretācija, kāda man veidojās no Baradvajas video paziņojuma, bija: Dr. Menšu tur gūstā GrayCris, kas izteikuši draudus viņas dzīvībai, ja Saglabāšana nesniegs formālu paziņojumu, kurā tiktu vismaz dots mājiens, ka viņi veic draudzīgas pārrunas ar GrayCris.

Pārskatīju ziņu, kas bija pievienota ierakstam, un atklāju, ka vēl arvien nebija paziņojuma no DcltFall, kuru apskates komandu GrayCris bija apslaktējuši. Vai ari manu bijušo īpašnieku uzņēmuma, kas šobrīd droši vien nespēja izšķirties starp niknumu un apdiršanos par to, cik daudz aprīkojuma un drošības naudas viņi visā šajā bardakā ir zaudējuši, kā ari izmisīgu vēlēšanos, kaut kāds par to samaksātu. Tas ir, burtiski par to samaksātu. GrayCris varētu no uzņēmuma atpirkties ar pietiekami lielu kredītu pārskaitījumu, bet līdz šim nebija to izdarījuši. Bet varbūt GrayCris nevarēja atļauties atpirkties.

GrayCris bija to visu darījuši, lai dabūtu svešos sintētiķus — citplanētiešu paliekas. Tagad, kad visi to zināja, viņi nevarēja tos pārdot vai izpētīt, vai ko nu viņi bija plānojuši ar tiem darīt. Tas nozīmēja, ka arī viņi bija izmisīgā situācijā.

Tas nebija labi.

***

Pēc četriem kuģa vietējā laika cikliem pasažieru transports izgāja cauri tārpejai, un es samanīju TranRollinHyfa stacijas kanāla robežu.

Tuvumā stacija izskatījās lielāka. Tā bija lielāka nekā BrīvTirgus Osta - ar trim savstarpēji savienotiem tranzītgredzeniem zem galvenā korpusa. Parasti tranzītgredzens apvij staciju, un centrā ir tās galvenā daļa, kur dzīvo — vai ko nu viņi tur dara — cilvēki un uzlabotie cilvēki. Es tā pieņemu, jo nekad neesmu bijis šajās vietās — tikai BrīvTirgus Ostas nosūtīšanas punktā, kas bija netālu no tranzītgredzena.

Pieslēdzos kanālam, bet tas bija pārbāzts ar reklāmām — transporta grafikus un pakalpojumu sarakstus pārpludināja korporāciju sludinājumi, kas pārvērtās statiskā troksnī, jo citas korporācijas bija samaksājušas, lai tos noslāpētu. Nu, tas viss nekam nederēja. Aizvācos no turienes un pieslēdzos kuģa komunikācijām, kas sekoja Ostas vadības kanālam. Arī tur bija reklāmas, bet vismaz Ostas vadība laiku pa laikam varēja iestarpināt kādu vārdu. Viens no šiem vārdiem bija navigācijas brīdinājumus un...

Ha.

Es to apskatīju transporta kanālā, kur tagad komanda caurskatīja skeneru un navigācijas datus. Netālu no stacijas mētājās uzņēmuma uzbrukuģis.