Pin-Lī attrauca: “Viss būs labi.” (Mensa būtu pateikusi to iedrošinošā tonī. Pin-Lī acīmredzami mēģināja panākt, ka tas izklausās iedrošinoši, bet izklausījās tā, it kā viņa vienkārši gribētu, lai pārējie aizveras.)
Guratins iznāca uzgaidāmajā telpā, lai sagaidītu GrayCris pārstāvi, un apsēdās labi redzamā vietā zemākajā platformā — tik stīvi, ka izskatījās pēc DrošVienības vairāk nekā es.
Nu, viņam par aizstāvību jāsaka, ka situācija bija stresaina. Es nevarēju riskēt un novērst uzmanību, skatoties mediju saturu, bet pārskatīju savu krātuvi un ievēroju, ka man vēl arvien bija mierinoši daudz sēriju šībrīža skatāmajā seriālā. Tās palīdzēja — nedaudz.
Viens iemesls, kāpēc es uztraucos, bija tas, ka, ja viss notiks labi un es netikšu sašauts lupatās, tad atkal ieraudzīšu Menšu.
Pa ceļam uz RaviHvral staciju DiPTs man teica, ka Preservation-Aux ir mana komanda. Es nezināju, vai DiPTs bija naivs vai uzskatīja, ka es tāds esmu. Labi, varbūt es tajā laikā biju pietiekami naivs, lai iedomātos, ka tur bija drusciņ patiesības. Tad, pēc notikumiem RaviHyral, es biju atteicies no šīs domas. Vēlāk man bija ienācis prātā dabūt Men-sai pierādījumus, es devos uz Milu un redzēju Donu Abīnu mirkli, kad Miki... nomira, un kopš tā laika es atkal biju dzīvojis ar domu, ka “varbūt tur ir drusciņ patiesības”.
Bet, sēžot šeit, viesnīcas uzgaidāmajā zālē, skatoties uz biozonu un liekot darbā visus pieejamos neesmu-DrošVienība kodus, šī fantāzijas aina sagruva. Skaudrā īstenība bija tāda, ka es nezināju, kas man ir Mensa.
Pat pēc Miki es nevēlējos būt mīļrobots.
Augšā, numuriņā, Pin-Lī lēni staigāja šurpu turpu un centās negriezt zobus, kamēr Rathi bija jau trīs reizes aizgājis uz tualeti.
Guratins vienkārši sēdēja un blenza. Tad viņš kanālā teica: Vai tu esi tur, DrošVieniba?
Nē, es aizgāju, atteicu. Esmu izlēmis pārvākties uz, dzīvi šeit un vienkārši blandīties no vienas viesnīcas uz otru, patērējot izklaides kanālus.
Labi, tas izklausījās pēc daudz labākas idejas, nekā es biju domājis.
Sekoja pauze, tad viņš teica: Es neesmu tavs ienaidnieks. Es tikai esmu piesardzīgs.
Man vienalga, ko tu dotnā, atbildēju un tūlīt pat vēlējos, kaut būtu uzlicis sev sekundi ilgu gaidīšanas laiku un varētu izdzēst pateikto. Tas izklausījās tā, it kā man nebūtu vienalga. Lai gan bija gan.
Aizvilkās viena minūte. Tad vēl viena. Guratins jautāja: Ko tu darīji, kad biji prom ? Kurp tu devies?
Negribēju atbildēt, jo negribēju par to runāt, bet šķita savādi nejauki vienkārši viņu ignorēt. Atlasīju video fragmentus ar Eiresu un pārējiem ceļā uz HaveRatton staciju, lielākoties mijiedarbes, kuras es biju marķējis, lai varētu pēcāk izvērtēt savu uzvedību. (Daži gadījumi, kad izšķīru cīkstiņus, biju spiests sniegt padomus attiecībās, kā arī bēdīgi slavenā Cepumu Iepakojuma Izlietnē lieta.) Es to visu salīmēju kopā, devu nosaukumu “Slepkabots Izliekas Par Uzlabotu Cilvēku, Drošības Konsultantu” un nosūtīju Guratinam.
Viņš to vēl arvien skatījās, kad pa galveno ieeju uzgaidāmajā zālē ienāca GravCris pārstāvis.
Nebija nekādu fizisku pazīmju, kas viņu atšķirtu no citiem cilvēkiem un uzlabotajiem cilvēkiem, kas blandījās iekšā un ārā. Viņš bija garš, bāls cilvēks ar gariem gaišas krāsas matiem, mugurā uzvilcis vienu no daudzajām vietējām variācijām par tēmu “biznesa kostīms”: piedur-kņota žakete, kas sniedzās līdz pat ceļgaliem, un platas bikses.
Pieklauvēju Guratinam, un viņš apturēja video.
GrayCris pārstāvis uz mirkli apstājās, sejā pazibēja aizkaitinājums. Viņš bija trāpījis pārblīvētajā viesnīcas kanālā. Viesnīcas sistēma reģistrēja maksājumu stacijas kredītkontā un deva viņam pieeju. Es notvēru viesnīcas drošības drona standarta skenējuma rezultātu: nekādu ieroču, tikai saskarnes aktivitāte. īsa drona lasījuma analīze norādīja uz 65 procentu varbūtību, ka pārstāvim bija līdzi kaut kas tāds, kas apmāna skeneri. Tātad viņš, iespējams, bija apbruņots, un varbūt viņam bija aizsargātas saziņas ierīce.
Man bija pieeja viņa kanālam, bet nedomāju, ka tas daudz līdzētu. Ja viņam bija ierīce, kas varēja piemānīt drošības skeneri, tad viņš noteikti zināja, ka pārbāzts viesnīcas kanāls nav labākā vieta saziņai par notiekošo operāciju.
Hipotētiskā aizsargātā saziņas ierīce bija pamats satraukumam. Bet, lai kas tā nebūtu, tai būtu jāizmanto viesnīcas raidītājs, lai sasniegtu stacijas saziņas tīklu.
GrayCris pārstāvis veica vizuālu uzgaidāmās telpas pārskatu un acīmredzami atpazina Guratinu — droši vien no informācijas, ko Gray-Cris bija ieguvuši BrīvTirgus Ostā. Viņš devās Guratina virzienā, un pēdējais piecēlās, lai viņu sveicinātu. Pārstāvis teica: “Guratins? Es esmu Scrats, ieradies šeit pēc Pin-Lī aicinājuma.” Viņš bija mierīgs, pašpārliecināts, ar draudzīga smaida ēnu sejā.
Guratina dirsīgā izturēšanās šādos brīžos var būt noderīga. Ar izteikti neizteiksmīgu seju viņš teica: “Sekojiet,” un devās uz lifta piestātni.
Pieklauvēju Pin-Lī un Rathi, lai viņus brīdinātu, un turpināju vizuālu pārskatu, vai neieradīsies citi naidnieki. Piemēram, kā šie divi cilvēki, kas nevērīgā gaitā ieklīda pa galveno ieeju, nevērīgi piestāja, lai nevērīgi paskatītos apkārt, tad nevērīgi devās uz kāpnēm, kas veda uz atpūtas/čdnīcu telpām. (Labi, patiesībā viņi neizturējās tik neprofesionāli, bet es šeit biju sēdējis pietiekami ilgi, lai būtu izanalizējis tipiskus gājējus. Cilvēki, kas ieradās, lai kaut ko sameklētu, vai arī bija patiesi apjukuši neziņā, kurp nu doties, parasti kustējās saraustīti — viņu uzmanību pievērsa biozonas un kanāla rādījumi uz slīpni, kas veda uz reģistratūru, utt. Salīdzinājumā naidnieki ir viegli atpazīstami.)
Varbūt pārāk viegli? Viesnīcas drona skeneris sniedza negatīvu rezultātu, bet ar to pašu aizdomīgo lasījuma veidu kā GrayCris pārstāvim. (Tas šķita aizdomīgs man — es esmu apmuļķojis daudz dronu skeneru.)
Atzīmēju vēl divus potenciālos naidniekus, kas pieturā iznāca no cauruļtransporta, un, sazinoties ar saviem draudziņiem — laukuma dro-niem —, manīju vēl dažus arī kamerās ārpusē, pie viesnīcas izejas uz laukumu.
Jā, man arī bija slikta priekšnojauta. Bet es vēl arvien vēroju drošības sistēmu, un tajā nebija brīdinājumu vai netipisku signālu.
Iepriekš biju domājis pagaidīt šeit, līdz beigsies apmaiņa, bet nu piecēlos un devos uz liftu. Viens manu datu avots bija Guratina kanāls. Viņš un Serats nupat bija izkāpuši no lifta. Guratins visu laiku bija veiksmīgi uzturējis neveiklu klusumu. Negribot jutu pret viņu cieņu.
Kad Guratins un Serats sasniedza numuriņu, es jau biju liftā un pie pareizās zonas. Gaitenī nebija iespējas noslēpties, tāpēc es liku liftam apstāties un dot ziņu viesnīcasVidesPieejamībasUnMobilitātesSistēmai (īsāk — MobSistēmai) neveikt nekādus labojumus. (Izklausās pēc milzīgi ķēpīgas parasta lifta apturēšanas darbības, bet, ja es to nebūtu izdarījis šādi, tad tas būtu sadragājis sistēmu. Ja es aiztiktu MobSistēmas transporta vadību, tas notiktu burtiski. Ar “burtiski” domājot, ka lifti, pilni ar cilvēkiem un uzlabotajiem cilvēkiem, sadragātu cits citu.)
Tagad viņi jau bija istabā, un Pin-Lī teica: “Mums ir valūta, ko prasīja jūsu korporācija. Daļa no tās nāk no likvīdajiem īpašumiem, un es esmu saņēmusi ziņu, ka viņi ir gatavi naudas pārvedumam. Sarakstu es neuzrādīšu un piekrišanu nesniegšu, kamēr nebūsim redzējuši Dr. Menšu.”
Serats atbildēja: “Varu apliecināt, ka viņa, drošībnieku pavadīta, jau ir ceļā uz šejieni. Man ir jāredz piekrišana naudas pārvedumam.”