Vēl viens manu datu avots bija Mensas iinplants — bet tas vēl neatbildēja uz klauvējieniem. Paralēli veicu vairākas analīzes, kas noteica attālumus un iespējamos maršrutus ceļā no augšējā tora uz šejieni, kā arī strādāju pie rezerves plāna gadījumam, ja viņiem līdzi būtu īsti drošībnieki (t.i., DrošVienības no Palisādes vai cita vietējā nodrošinājuma uzņēmuma). Tas viss varētu kļūt graujoši sarežģīti, bet es domāju, ka viss vēl bija izdarāms.
Tad viss kļuva graujoši sarežģīti.
Kanālā Rathi teica: Ēēē, DrošVientba? Lūdzu, palīdzi.
Mans pirmais idiotiskais impulss bija mēģināt pieslēgties Rathi ķiveres kamerai, kuras viņam nebija. Istabā nebija kameru, tikai audio, un es dzirdēju pliku elpošanu. (Tāda bija nelaime ar plānu 1A. Mums pieejamajā laikā nebija iespējams ievietot istabā kameru — vismaz ne tādu, kas būtu tikusi garām drošības pārbaudei, ko noteikti būtu gatavs veikt GrayCris pārstāvis.) Tad Pin-Lī teica: “Tā jūs naudu nedabūsiet. Un naudu jums vajag, ne tā? To GrayCris vajag tūlīt, lai tiktu vaļā no nodrošinājuma uzņēmuma.”
Serats neizteiksmīgi atbildēja: “Šī nav piekrišana naudas pārvedumam. Tas ir tikai īpašumu saraksts. Ko jūs iedomājaties?”
Satraukti grābstoties gar avotiem, pa galvu pa kaklu mēģinot nodrošināt vadību pār viesnīcDrošSistēmu, notvēru signālu, ko Serats bija tikko nosūtījis savā saziņas ierīcē. Tas noteikti bija trauksmes signāls, kas lika pārtraukt gūstekņa atbrīvošanu, un varbūt signāls, lai rezervisti nāk iekšā ar stroķiem. Man nebija laika smalkumiem — nobeidzu viesnīcas raidītāju, un pēc tam man nācās nogāzt vēl divus rezerves raidītājus, kas centās ieslēgties, lai pārņemtu saziņas plūsmu. Tad es atradu Serata savienojumu ar viesnīcas kanālu un to nobloķēju. Tā kā biju aizņemts, mans buferis teica: Dr. Rathi, lūdzu, raksturojiet problēmu.
Rathi kanāla balss šķita nervoza. Viņam ir ierocis. Tas ir neliels, ēēē, plaukstas lieluma. Enerģijas ierocis, pārāk mazs, lai šautu lodes.
Audio kanālā dzirdēju Guratinu sakām: “Šis ir pārveduma dokuments, kādu mums iedeva...”
“Un tie ir absurdi meli,” Serats atbildēja.
Uzturi sarunu, nosūtīju Pin-Ll. Es negribēju, lai Serats prāto, kāpēc viņa rezervisti nav nosūtījuši apstiprinājumu. Biju atmetis Patiesībā Ne Pilnīgi Briesmīgo Plānu un ķēries pie Teju Briesmīgā Plāna. Izgāju no lifta un, jau soļojot pa gaiteni, atdevu to atpakaļ MobSistēmai. Mans skeneris aiz līkuma uztvēra kustīgu mērķi, un es palēnināju gaitu līdz nevērīgas pastaigas solim, kas izskatījās tieši tikpat viltots un neveikls kā GrayCris pārstāvju izpildīšanās uzgaidāmajā zālē. Bet mans savienojums ar viesnīcDrošSistēmu parādīja, ka pirms divdesmit sekundēm šajā sekcijā ir atvērušās citas durvis, un iespēja, ka nākošie cilvēki bija naidnieki, bija mazāka par desmit procentiem.
Divi mazi cilvēki pagriezās ap stūri, ļoti aizņemti ar galvassegu un plecu somu kārtošanu. Viņi pagāja man garām, kas palēnināja manu gaitu uz mērķi — man bija jādodas garām istabas durvīm, līdz cilvēki bija pazuduši skatam, tad jāsagaida, līdz viņi sasniedz pieturu un iekāpj liftā. Beidzot varēju iet.
Pieklusināju kanāla audio, kur Pin-Lī, Rathi un Guratins skaļi protestēja pret ieroci un apliecināja savu nevainību, stāstot, ka banka, kas bija atbildīga par naudas pārvedumu, noteikti ir kļūdījusies, un Rathi ir biologs un vispār nesaprot visu to finanšu ezotēriku utt. Piespiedu ausi pie durvīm un pastiprināju dzirdi, lai saklausītu Seratu sakām: “Man nav laika jums mācīt korporatīvo attiecību pamatfaktus.”
Tas sniedza man informāciju par viņa atrašanās vietu telpā attiecībā pret mani. Piespiedu durvju atvēršanas pogu.
Kad durvis vērās vaļā, Serats sāka griezties uz manu pusi. Šķērsoju istabu, satvēru viņa plaukstas locītavu un pavērsu to lejup, kā arī nosūtīju pa savu roku tēmētu strāvas triecienu, lai nosvilinātu viņa mazā, mīlīgā ierocīša akumulatoru. Tad izmantoju otru roku, lai satvertu viņa rīkli un piespiestu pie sienas. Tas viss notika ļoti ātri.
Scrats izdeva gārdzošu skaņu un mēģināja man iešaut. Pat ja ierocis vēl arvien darbotos, tas būtu man trāpījis ceļgalā, no kā es tikai būtu sace-pies vēl vairāk. Saspiedu viņa plaukstas locītavu, un viņš nometa ieroci. Viņš vēl arvien turēja saziņas ierīci.
Rathi bija paklupis pār krēslu, mēģinot tikt projām, un Pin-Lī zaudēja dažas sekundes, lai tiktu viņam garām. Guratins mirkli sagrīļojās, bet tad metās uz priekšu un sagrāba Serafu pie otras rokas. Viņš atlauza vaļā Serafa pirkstus, un Pin-Lī paķēra saziņas ierīci.
“Vai tā ir aktīva?” Rathi jautāja, traušoties kājās.
Teicu: “Esmu to bloķējis, tāpat kā viņa kanālu.” Viens no maniem datu avotiem bija viesnīcas vadības līnija tās kanālā, un nupat jau to pārpildīja sūdzības par saziņas pārtraukšanu. Biju arī izslēdzis savienojumu starp viesnīcas pārbāzto kanālu un stacijas kanālu. (Varētu domāt, ka izdarīju to apzināti, bet patiesībā es biju steigā ar vienu signālu nobliezis visu.) (Njā, tiktāl nu būtu ar to slepeno operāciju.)
Serafs smagi elsoja, un, tik tuvu esot, mans skeneris fiksēja viņa paātrināto pulsu un sviedru dziedzeru aktivitāti. Viņš teica: “Tad šī ir it kā pazudusī DrošVienība.”
Es pārbaudīju viesnīcDrošSistēmas skatu uz uzgaidāmo zāli un ieraudzīju divus GrayCris rezervistus. Viņi vēl nebija reaģējuši, vēl arvien izlikās, ka nevērīgi slaistās pie produktu automātiem, bet man kā dirst vajadzēja dabūt viesnīcas kanāla sakarus atpakaļ, pirms viņi pamanītu to trūkumu.
Pin-Lī noliecās un paķēra ieroci no grīdas. “Vai Menšu patiešām ved uz šejieni? Vai arī tie bija meli?”
Vēl nav atbildei no viņas implanta, atbildēju kanālā. Vēl arvien varēju pieslēgties stacijas kanālam, un tas pārraidītu implanta signālu. Ja Gray-Cris patiešām veda Menšu šurp, viņi vēl nebija šķērsojuši galveno stacijas drošības barjeru.
Tā ka viss plāns vēl nebija sagājis dirsā, tas tikai aptuveni riņķoja ap to un gatavojās sākt nolaišanos.
Serats teica Pin-Lī: “Jūs paši esat meļi, iedomājoties, ka varētu mūs apmuļķot ar to absurdo viltojumu. Liec tai lietai laist mani vaļā. Jūs pārkāpjat stacijas likumus, draudot man ar nāvējošu ieroci.”
“Kādu nāvējošu ieroci?” Rathi noprasīja. Viņš pamāja uz ieroci Pin-Lī rokā. “Tu draudēji mums ar nāvējošu ieroci, mēs varētu izsaukt stacijas drošībniekus savākt tevi!”
Kanālā Guratins aizrādīja: Mēs nevaram izsaukt stacijas drošībniekus.
Es zinu! Rathi atcirta. Es blefoju!
Pin-Lī noteica: “Viņš domā DrošVienību. DrošVienība ir nāvējošais ierocis.” Viņa mirkli kavējās, tad nosūtīja kanālā ziņu: Es tev pieskaršos, neaizej pa pieskari.
E, labi. Piekrītoši atklauvēju atpakaļ, jo tajā laikā biju aizņemts, drudžaini cenšoties dabūt atpakaļ viesnīcas primāros un sekundāros raidītājus, kas man bija jāpaspēj pirms remontinženieriem.
Pin-Lī uzlika roku man uz pleca, un es neaizgāju pa pieskari. Viņa paliecās uz Serata pusi un teica: “Šis nav nāvējošs ierocis. Šī ir persona. Dusmīga persona, kas vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu. Vai jūs vedat Menšu uz šejieni?”
Serats viņai uzsmaidīja. “Tā bija. Tagad esmu devis drošības vadībai signālu atcelt apmaiņu. Viņi zina, kur es esmu, un drīz būs šeit. Tā kā jūs esat pārkāpuši stacijas likumu, ievedot privātas personas īpašumā esošu DrošVienību, neviens jums nepalīdzēs.”
“Jums vajag izpirkumu, lai piekukuļotu nodrošinājuma uzņēmumu, ne tā?” Pin-Lī noteica. Es nebiju novērsies no Serata, lai gan lielākā daļa manas uzmanības bija pievērsta, jāatzīst, diezgan rupji veiktai viesnīcu raidītāju atjaunošanai, kā arī Mensas implanta gaidīšanai. Viņa piebilda: “Skaidrs, ka GrayCris ir līdzekļi, ko tam atvēlēt. Vai arī ši ir atriebība?”