Serata vaibsti saviebās skeptiskā smīnā. Viņš neuztvēra pretiniekus nopietni — nu, skaidrs, es sapratu, kāpēc. Ja tu esi no GrayCris un darba laikā regulāri slaktē cilvēkus, tad droši vien tevi pārmēru nebiedē trīs saniknoti pētnieki no nekorporatīvas nomales planēteles. Un viņš bija pārliecināts, ka viņi mani kaut kā kontrolē. Viņš teica: “Atriebība? Jūs nopērkat DrošVienību un nosūtāt to uz Milu, lai atklātu svarīgu Gray-Cris īpašumu ieguves operāciju. Jūs un jūsu sīkās planētiņas savienība iedomājaties, ka varat sacensties ar korporāciju — ko tad jūs gaidījāt, kas notiks?”
Pin-Lī noteikti jutās satriekta, bet viņa atbildēja: “GrayCris uzbruka mums pirmie. GrayCris to iesāka. Mēs tikai vēlamies dabūt atpakaļ Dr. Menšu.”
Kanālā apjukušais Rathi jautāja: Milu?
Uzlabotajam Guratinam bija informācijas glabātuve. Viņš teica: Tas bija ziņās — viņi par to jautāja Mensai. Tā ir pamesta teraformē'sanas platforma.
Atjaunoju viesnīcas raidītājus, un sūdzības vadības līnijā strauji samazinājās. Abi GrayCris mērķi uzgaidāmajā telpā vēl arvien nebija pamanījuši, ka kaut kas ir nogājis šķērsām. Vēl arvien ne miņas no implanta.
Viņi neveda Menšu šurp. Viss velti. Viss — Milu, Miki nāve, ceļojums uz šejieni, it viss. Es teicu: “Milu bija mana ideja. Es esmu patvaļīga vienība.”
Viņš ignorēja mani, bet pievērsās Pin-Lī: “Patvaļīga vienība būtu atstājusi aiz sevis līķu kaudzi visā stacijā.”
Es ieminējos: “Varbūt es gribēju, lai kaudze sākas šeit.”
Viņš ieskatījās man acīs, un viņa zīlītes nedaudz paplašinājās.
Piebildu: “Jūs, cilvēki, esat tik naivi.”
Bija ļoti labi, ka tieši tajā mirklī ieklauvejās Mcnsas implants. Es vel nebiju līdz galam nolēmis sadragāt Scrata traheju, tikai apsvēru šo ideju. Tagad es atrāvu viņu no sienas un sažņaudzu viņu līdz ģībienam.
No cilvēku puses dzirdēju visādus: “Paga!” “Nē!" “Ēēē...” īSo
“Es negrasos viņu nobeigt,” noteicu un nometu Seratu uz dīvāna. “Es taču zinu, ko, dirsā, daru.”
Pin-Lī bija pieslēgusi savu kanālu implantam un tagad ķeksēja no jakas kabatas atslēgu, lai to pārbaudītu. “Viņa ir kustībā, viņa ir... Vai tu vari pateikt...”
Es jau salāgoju klauvējienu ar stacijas kartēm. “Viņi ir transport-caurulē.” Nu man bija jāiet. Teicu viņiem: “Dodieties atpakaļ uz atspoli. Atstājiet Seratu — kad viņš nāks pie samaņas, GrayCris jau zinās, ko mēs darām. Neņemiet līdzi viņa saziņas ierīci un ieroci, StacDrošība tos var noskenēt. Dodieties uz viesnīcas dārzu pirmajā stāvā un ar burbuli aizbrauciet līdz nākamajām veikalu kompleksam, tad pa cauruli no turienes.”
Biju ārā pa durvīm, pirms viņi paspēja ievilkt elpu, lai iebilstu. Gaitenis bija tukšs, un es aizskrēju uz lifta pieturu. Kanālā nosūtīju: GrayCris grupa ar Menšu ir mazāk nekā divu minūšu attālumā, laiks iet-, jums jābūt ārā no viesnīcas, pirms viņi ierodas šeit. Viņa ar jums sastapsies piejūsu atspoles. Nemēģiniet sazināties ar mani kanālā. Ja viņi uzpirks StacDrošību, tad viņi var noteikt mūsu atrašanās vietu.
Ejam jau, ejam, Rathi sūtīja pretī, un viesnīcDrošSistēma man teica, ka numuriņa durvis nupat ir atvērušās un aizvērušās. Esi piesardzīgs...
Pārtraucu kontaktu, Rathi, atbildēju viņam un iekāpu liftā.
Izslēdzu savu riska izvērtēšanas moduli.
PIEKTĀ NODAĻA
Kad ieradās transportcaurule ar GrayCrisDrošību un Dr. Menšu, es biju liftā — uz pauzes un gatavībā.
ViesnīcDrošSistēmas kameras man rādīja GrayCris grupu, kas izgāja no caurules platformā tā, ka gaidošie pasažieri pajuka uz visām pusēm. Naidnieki bija civilapģērbā, bet ar redzamiem ieročiem — šī viņiem acīmredzami nebija slepena operācija, kas nozīmēja, ka atļaujas ir pārdevusi gan StacDrošība, gan viesnīcDrošSistēma.
Un viņiem līdzi bija bruņota DrošVienība.
Tas vēl arvien bija izdarāms. (Mans šķībais riska izvērtēšanas modulis varbūt pat būtu paziņojis, ka viss ir brīnišķīgi.) Sekoja pauze, kad grupa sadūrās ar viesnīcas pārbāzto kanālu un piedabūja kādu veikt maksājumu. (Acīmredzot bija iespējams piekukuļot vadību, lai tā ļauj tev ievest DrošVicnību un ieročus gūstekņu apmaiņas veikšanai, bet brīva pieeja kanālam jau nu būtu par daudz prasīts.)
Viesnīcas transportstacija bija trīs stāvus augsta — viens stāvs virs platformas, kurā apstājās cauruļtransports, un viens zem. Augšējā stāvā patlaban bija redzams hologrāfisks vētras atainojums, apakšējā tika uz riņķi laistas dažādas mākslas instalācijas — vai vismaz tā apgalvoja birka kanālā.
Man ienāca prātā ideja, kuru es iegrāmatoju kā “pataupīsim vēlākam”.
Naidnieki aizveda Menšu pa platformas tiltiņu uz lifta staciju. Viņa nebija nekādā veidā sasaistīta, bet viņi bija seši — plus DrošVicnība. Divi atdalījās, lai ieņemtu pozīcijas transportstacijā. Tas nozīmēja, ka man palika četri mērķi plus DrošVienība — kas bija galvenais mērķis.
DrošVienības, kas nav uzlauzušas vadības moduli, kā to biju izdarījis es, nevar uzlauzt kanālus un sistēmas kā es. Nu, tās varētu mēģināt, bet vadības modulis viņus sodītu un DrošSistēma vai CentrSis-tēma par tām ziņotu, un tas viss beigtos ar atmiņas iztīrīšanu. (Tā ka, ja tu izlem uzlauzt savu vadības moduli, tad izdari to kārtīgi un dabū gatavu ar pirmo reizi.) Vienība, kas bija līdzi GrayCris, bija parasta slepkavmašīna.
DrošVienībai uz krūtīm bija Palisādes logo. Bruņas bija aizsargāts zīmols, citādas konfigurācijas nekā mana bijušā uzņēmuma bruņojums. Bet nekādu dronu. (GrayCris patiešām būtu vajadzējis samaksāt vēl papildu kukuli, lai iedabūtu iekšā dronus.)
(Jā, es apsvēru iespēju to uzlauzt. Es nekad vēl nebiju uzlauzis citu DrošVienību. Biju uzlauzis TīkVienību, bet tā nebija mēģinājusi mani apturēt. Nevarēju atļauties eksperimentēt. Ja es mēģinātu un man neizdotos, tas par mani ziņotu, un Mensai un pārējiem būtu par to jāmaksā augsta cena.)
Viņi sasniedza liftu, un es aizkavēju tā ierašanos, lai iegūtu nedaudz laika. DrošVienība veica skenēšanu, meklējot ieročus transportstacijā, kā arī neautorizētu saziņas un kanāla aktivitāti. Es biju pārāk dziļi viesnīcas kanālā, lai tā mani atrastu. (Ja es nemācētu noslēpt savu aktivitāti kanālā no citām DrošVienībām, tad jau pirms laba laiciņa būtu nodots rezerves daļās.)
Pievienojos Mensas implantam un pieklauvēju viņas kanālā, lai pārbaudītu drošību. Neviens no mērķiem, arī ne primārais, nereaģēja, l'ad es nosūtīju: Sveika, Dr. Mēma. Tas esmu es. Viņas krūškurvis sakustējās straujā ieelpa, un galva veica īsu, aprautu kustību. Viņa tikko bija
pārvarējusi tieksmi paskatīties apkārt. Viens mērķis pašķielēja uz viņu, bet pārējie nereaģēja. Piebildu: Mēģini atbildēt man bez žokļa kustībām.
Viņa neatbildēja 3,2 sekundes, un visu šo laiku man bija jāprāto, ka varbūt viņa negrib ar mani runāt. Tas padarītu šo glābšanas pasākumu par 100 procentiem neveiklāku.
Tad viņa teica: Pierādi, ka tas esi tu. Pasaki man savu vārdu.
Labi, ne tik neveikli. Tas bija mierinoši. Tas arī parādīja, cik sliktā situācijā viņa bija, ja uztraucās par to, ka viņu kāds mēģina pievilt, izliekoties par kādu citu viņas personiskajā kanālā. Es teicu: Slepkabots, Dr. Mensa.
Tā saruna bija tikusi pilnībā izdzēsta, tādēļ neviens par to nezināja, izņemot PreservationAux komandu. Pieņemot, ka viņi to nav pateikuši nevienam citam. Mensa acīmredzami tā pieņēma.