Mani pēdējie vārdi noslīka skaņu jūkli es biju metusi apvainojumu baram, un tagad man tas bija jāpierāda. Ļoti cerēju, ka Vika beidzot ir tikusi galā ar savu sasodīto somu. Viņas palīdzība man tagad ļoti noderētu!
- Tu gribi teikt, ka kāds no bara vienojās ar Ulda slepkavu? Tiesnesis jau atkal bija pievirzījies dažus soļus tuvāk un, draudīgi rūkdams, caururba mani ar savu tumšo, pērļaino skatienu. Kurš? Kuru tu uzdrošinies apvainot? Kādi tev ir pierādījumi, neskaitot mirušo vārdus, kurus neviens nespēj apliecināt?
- Mieru, tikai mieru, nodūdoju kā Karlsons un drošības labad nedaudz atkāpos. Manas aizdomas sākumā krita uz amata kandidātu Rego Zvēru…
Tanī brīdī pirmo reizi pieslēdzās mans kaķa instinkts, un, tikai pateicoties tā zibenīgajai reakcijai, mana labā roka netika atdalīta no pārēja ķermeņa. Es pat nepamanīju, kurā brīdī Rego pārvērtās par vilku, vien spalga vēja svilpoņa mani laikus brīdināja par tuvajām briesmām. Atsperīgi palēkusies, atlēcu soli sāņus brīdī, kad vilka žokļi ar skaļu klakšķi aizcirtās vietā, kur pirms mirkļa vēl bija atradies mans elkonis.
- Kuš, tu maita…! dusmīgi apsaucu nepacietīgo divdabi un uzšāvu ar plaukstas virspusi pa tā virsdeguni. Vilks nebija gaidījis šādu reakciju un uz mirkli apmulsis sastinga, dodot man iespēju patverties uz režģa sienas. Būdama vairākus metrus virs zemes, sajutos lielākā drošībā. Nelielais starpgadījums nebija izklīdinājis redzes dzidrumu un skaidrību, kas tagad likās vien kļūstam aizvien izteiktāka. Caur sakostiem zobiem uzšņācu lejā pie žoga malas trakojošajam sunim. Bars otrpus sētai gatavojās cīniņam. Tagad bija laiks Viktorijas uznācienam. Ar skatienu sameklēju trauslo blondīni, kas, pakāpusies uz sola, vicināja virs galvas kaut ko, kas attāli atgādināja pātagu.
- Klusu! tiesneša rēciens acumirklī apvaldīja satrakojošos pūli un atvēsināja ari Rego, kas nedaudz pierima un rūkdams, elsdams skraidīja zem manis.
- Tūlīt mums atklāsies tas, kurš slēdzis vienošanos ar undīni! pārliecinoši izkliedzu, karsti cerēdama, ka man izrādīsies taisnība, jo ilgāk karāties metāla režģī nepietika spēka. Viktorijas pātaga apmeta vēl pāris lokus virs vilkaču bara, un jau atkal laiks palēnināja savu ritējumu. Šoreiz to sajutu ne tikai es. Skatītāji sastinga puskustībā, Rego pārstāja riņķot. Izkliegusi klusumā pēdējos buramvārdus (jau atkal senkrievu valodā, līdz ar to nevarēšu atkārtot), Vika palaida zālē savu raganisko maģiju meklēt vainīgo, izcelt to saulītē.
Sākumā nenotika nekas. Visi raudzījās apkārt, cenšoties saskatīt kādas pārmaiņas sev līdzās stāvošajos un pie reizes uzmanīt ringā notiekošo.
Pirmo reizi pa šo laiku pacēlu skatienu, lai palūkotos uz Hariju, kurš, iespiedies kreisajā ringa stūri, bija neparasti kluss. Un tad es to ieraudzīju sudrabaini mirdzošu dūmaku, kas pamazām sabiezēja virs viņa galvas.
- Skatieties! pārsteigumā noelsos un, atāķējusi vienas rokas pirkstus no režģa, norādīju uz vilkaci, kas vēl šķietami neapjauta notiekošo. Man nebija pārliecības, ka tā ir Viktorijas apsolītā zīme, tomēr Harijs bija vienīgais, ap kuru vēdīja maģija. Visu klātesošo acis iekala vilkaci važās, vērojot, kā dūmaka izplešas, savērpjas un izveido apgāztu astoņnieku, mūžības simbolu. Tagad arī pats divdabis pamanīja ko nelāgu un, pacēlis skatienu augšup, izdvesa klusu, sāpjpilnu vaidu.
Turiet viņu! kāds zālē izsaucās, un tiesnesis, atguvies no šoka, vienā lēcienā bija līdzās Harijam, apvīdams rokas tam ap pleciem, neļaudams kustēties.
Joprojām nespēju noticēt. Līdz pēdējam mirklim manas aizdomas bija kritušas uz Rego, bet, kāpjot uz paaugstinājuma, apskaidrība bija likusi man saprast īstais slepkava bija Harijs, bet es tikai marionete viņa prasmīgajās rokās. Viņš bija mani izmantojis, lai izprovocētu Rego, liktu tam rīkoties neapdomīgi, pārsteidzīgi. Harijs Jāņu vakarā bija ievērojis Ulda vietnieka nepatiku pret mani un nolēma to izmantot. Viņš bija cerējis, ka Rego zaudēs savaldību, bet tā vietā rudais vilks pilnmēness skrējiena laikā visa bara priekšā bija atzinis manas tiesības atrasties viņu vidū. Toreiz Mežmaļos tas bija Harijs, kas kvēli strīdējās ar Uldi tumsā. Bet es maldīgi biju viņu noturējusi par Rego tikai tāpēc, ka Uldis bija nosaucis viņa vārdu. Tobrīd mani māca tādas bailes par noklausīšanos, ka pat nepamanīju, cik ātri pēc sarunas beigām istabā bija parādījies Harijs. Viņam bija jāpamana strīdnieki, ja vien viņš pats nebija viens no tiem. Tas izskaidroja arī slapjās pēdas Harija dzīvoklī, kad pirms džeza koncerta bijām iebraukuši pēc viņa telefona, un arī neparasto ledusskapja saturu. Vilks, kura gastronomiskā vājība ir svaigas zivis! Protams, tas izskaidroja daudz ko, izņemot vienu Harija savādo izturēšanos. Vienā brīdī viņš atklāti izteica vēlmi pārgulēt ar mani, bet jau nākamajā lauzās kā jauna meita.
Kamēr grimu pārdomās, karājoties augstu virs zemes, lejā notikumi strauji ritēja savu gaitu. Rego bija pieņēmis cilvēcisko formu un tagad nikni kratīja Hariju aiz pleciem, pieprasot paskaidrojumus. Cauri trakojošajam, asinskāri gaudojošajam pūlim lauzās trīs cilvēki cienījamā vecumā viens kungs un divas dāmas. Viktorija ar elkoņiem centās izbrīvēt sev ceļu līdz paaugstinājumam, bet sirmais tiesnesis nesekmīgi mēģināja apklusināt baru.
Nolēmu, ka apstākļi ir pietiekami droši, lai atgrieztos uz zemes. Atlaidu pirkstus un, atgrūdusies ar pēdām no nožogojuma, slaidā lokā nolēcu ringa vidū, mīksti piezemējoties uz pirkstgaliem.
- Jums nav pierādījumu! Jums nekā nav! Harijs kliedza bāls kā pērnais sniegs, ar stūri iedzita zvēra skatienu. Siekalām šķīstot, viņš centās sevi attaisnot, pieprasot pierādījumus savai vainai.
Tikmēr ringā bija iekļuvuši sirmgalvji, un vilku bars aiz sētas apklusa kā uz burvja mājienu. Līdz ar citiem nožogojumā bija iesprukusi arī Viktorija un tagad mierinoši spieda manu elkoni. Viņas maģija bija iedarbojusies, bet ar to nekas nebija beidzies.
- Labvakar, Leonīda! viena no kundzēm pasniedza man sveicienā sausu, krunkainu plaukstu. Esmu Žanna. Mēs esam bara vecie. Varētu teikt tāda kā padome.
Viņa ar žestu norādīja uz sirmgalvjiem līdzās trakojošajiem Rego un Harijam, žestā ietverot ari tiesnesi.
- Kā redzat, jūsu paziņojums šovakar ir izsaucis īstu vētru. Tas ir kaut kas nedzirdēts un, ja godīgi, gluži vai neticams. Ja tā izrādīsies taisnība, Harijs saņems smagu sodu. Bet, pirms mēs lemjam par to, mums būs nepieciešami kādi neapgāžami pierādījumi, kāda liecība…
Viņa minstinoties apklusa un cerīgi paraudzījās Viktorijā.
- Godātā, jūsu maģija ir iespaidīga. Vai jums nebūtu nekas pretī to izmantot vēl vienu reizi? Jūsu pūles tiks atalgotas, protams. Žanna apklusa, šaurajam degunam nervozi raustoties. Sirmie mati ieskāva viņas seju kā gaismas oreols. Grūti bija noticēt, ka šāda jauka omīte patiesībā ir baiss zvērs.
- Jūsu lūgums ir man pagodinošs. Vika pateicīgi pielieca galvu, nenovēršot skatienu. Darīšu visu, kas manos spēkos. Ko jūs vēlētos?
- Vai būtu iespējams izsaukt šo ūdens garu? Iespējamo līdzzinātāju? Uzzināt viņas viedokli? Es sapratīšu, ja jums būs nepieciešams laiks, lai sagatavotos, tomēr ne pārāk ilgi. Šaubos, vai Herberts spēs viņus ilgāk savaldīt. Žanna norādīja uz pūli mums aiz muguras, kas, pagaidām vien nepacietīgi smilkstot, dīdījās ap nožogojumu.