Debora smīnēja.
Tad Gupta pievērsās Aleksam:
- Kungs, vai tu gribi kaut ko paslēpt? Gupta var to priekš tevis izdarīt.
Alekss juta, ka pietvīkst.
- Jebkurā vietā! - Gupta sasita plaukstas, taču dienasgaismā neparādījās ne dārglieta, ne monēta. - Es varu to noslēpt tavu acu priekšā, un tu pat nemanīsi. Īstenībā, - viņš parādīja savas tukšās plaukstas no abām pusēm, - es jau esmu to noslēpis.
Ja sākumā Gupta bija šķitis bikls, tad tagad izturējās nekautrīgi; it kā līdz šim būtu bijis aizņemts, ar skatiena spēku pārkārtojot ēdamzāli, un tagad justos ar visu apmierināts.
- Kas ir tas, ko es noslēpu? A-ha, tas ir mistisks noslēpums.
Alekss ierunājās:
- Es savulaik biju žonglieris. Žonglēju ar nažiem. Metu nažus mērķi - un iztēlojos, ka mērķis ir cilvēks, kurš izturējies izaicinoši.
Neibu steigšus iejaucās dialogā:
- Klau, Gupta, vai vari mums parādīt, kā tu žonglē?
Indietis turpināja lūkoties uz Alekšu, viņa sejā nožēla
jaucās ar pārmērīgu līksmību un - jā, ar apziņu, ka viņš drīkst rīkoties, kā pats grib.
- Kas ticis paslēpts? Kur paslēpts, un kāpēc? Gupta vienmēr zina visus noslēpumus. Viņš skatās, - ar skatienu ieurbdamies Deborā, Gupta turpināja, - ar acīm, kas redz cauri sienām, cauri niedrēm, cauri ķieģeļiem. Cauri akmeņiem, cauri drēbei, cauri ādai.
Vai pārsteidzošas apstākļu sakritības dēļ indietis būtu gadījies uz tās pašas ielas - brīdī, kad satrakojās ēzeļi? Vai viņš pamanījis, ka Alekss paceļ sainīti, un iegaumējis Alekša ārieni? Vai varbūt viņš prata ari tādu triku kā domu lasīšana, vadoties pēc sejas muskuļu saraušanās un pie- tvīkuma?
Lai kā arī būtu, Alekss nolēma jau nākamajā rītā, tikko būs ataususi gaisma, izņemt kasetni no slēptuves. Viņš nēsās to sev līdz, kamēr atradīs jaunu slēptuvi kaut kur pilsētā. Varbūt no kāda mūra būs izbiris akmens, varbūt pie kāda tempļa būs piemērots caurums.
- Nu gan pietiks, - teica Neibu. - Beidz ķircināties, nebojā omu šiem krietnajiem ļaudīm. Izbeidz!
- Mana oma nav sabojāta, - atbildēja Debora.
- Protams, ka tev nav, - Gupta piekrita. - Un vai tavs ceļabiedrs nav tas gudrinieks ar nažiem, kurš nezina, kā ar to tikt galā?
- Um-hum, MUM, teica apkalpotāja.
Otrā nodala, kurā Alekss nodarbojas ar svētu mīlēšanos un sastop frizieri
Dusmu rēciens atmodināja Alekšu no ļauna murga. Viņš tikko bija iegremdējis virzuli, iedarbinot bumbas mehānismu, un šai bumbai tieši pēc vienas stundas vajadzēja uzspridzināt visu pasauli. Kāpēc viņš tā rīkojās? Tas bija saistīts ar kaut kādu ziņu, kuru viņš vai nu saņēma, vai arī nesaņēma. Viņš jutās satriekts, ka pats ir tā persona, kurai par pienākumu uzlikts iznīcināt tik daudz cerību, skaistuma un mīlestības. Viņš dzirdēja Deboru kliedzam, izrāpās no savām cisām, apmeta sev apkārt palagu un, izskrējis no istabas, brāzās pa gaiteni uz to pusi, no kuras skanēja strīdīgas balsis. Viņš joprojām bija pa pusei aizmidzis.
Caur vaļējām durvīm viņš dzirdēja Neibu niknās balss dunoņu:
- Es tev saku - tas ir riebīgi!
- Bet ja tāda ir viņu paraža? - Tā bija Deboras balss.
- Kāpēc jāatstāj durvis vaļā? Lai visi var viņu apskatīt?
Alekss iespraucās pa durvīm. Debora un Neibu stāvēja dažus soļus dziļāk telpā; izskatījās, ka Debora pūlas Neibu nomierināt. Gupta pavisam kails sēdēja spilgtajā rīta gaismā uz kailā klona, kājas sakrustojis sev priekšā.
Vienu plaukstu viņš bija pabāzis zem sēžamvietas, otra plivinājās viņam gar lūpām, ievirzot starp tām brūnu zīda lenti. Otrs lentes gals, divu pirkstu vilkts, nāca ārā no tūpļa. Uz grīdas gulēja atvērta maza, caurspīdīga kastīte. Gupta steigšus bāza datora kasetnes magnētisko lenti sev mutē, viņš to ēda! Un stūma laukā no sava otra gala!
Alekss sagrīļojās un atspiedās pret durvju stenderi. Kamēr viņš gulēja, indietis ielavījies viņa istabā un nozadzis kasetni. Un tagad apšmurgā magnētisko lenti.
Ieraudzījis Alekšu, Gupta pamāja ar galvu un teica tādā balsī, it kā viņam būtu pietūkušas mandeles:
- Labrīt! Vai tev kaut kas pazudis?
Daudz netrūka, lai Alekss būtu pats nodevis savu noslēpumu, bet Neibu nenovaldījās un iebļāvās:
- Re - higiēna indiešu gaumē! Norij to, pagaidi, kamēr viens gals izlien laukā, tad no visa spēka velc uz priekšu un atpakaļ. Un durvis atstāj plaši vaļā, lai visi var redzēt. Man no tā nāk vēmiens.
Debora ķiķināja.
Guptas ādamābols pāris reižu krampjaini noraustījās un viņš izvēma sev delnā kaut ko līdzīgu sagumzītam lentenim. Otra viņa plauksta no sēžamvietas apakšas izvilka otru lenti.
- Abas pavisam tīras. Ha-hā, tas bija mans mazais jociņš. Bantes nesavienojās man iekšā. Bet tu, Neibu, tās redzēji kā vienu garu banti, jo vakar es stāstīju, kā manā zemē daži gudri vīri, kas prot valdīt pār sava organisma iekšējām kustībām, tīra savas zarnas, norijot garu dvieli un izvadot to sev cauri kā Kundalini čūsku.
Gupta savilka kājas ciešāk lotosa pozā, noslēpdams dzimumlocekli.
- Vai nav dīvaini, ko tik visu nevar ieraudzīt - kad nav nekā, ko redzēt? Un otrādi.
Indietis veikli uztina vienu no lentēm sev uz rādītājpirksta un tad iebāza kārbiņā - tā bija nevis no plastmasas, bet no kaula vai kaut kā tamlīdzīga. Un lente nebija magnētiskā lente no kasetnes, tā bija platāka un mīkstāka. Bante, kā teica Gupta. Saspringumam atslābstot, Alekss atviegloti nopūtās.
Gupta - brūns, plēsīgs putns ar acīm kā kreļļu zīlītēm - vērīgi lūkojās Aleksā.
- Vai redzēji šeit kaut ko īpaši interesantu?
- Jūtos apjucis. Man rādījās murgi.
- Ak vai, un turklāt tavā pirmajā Bābeles naktī!
- Tā nav laba zīme, - Guptam bezrūpīgi piebalsoja Debora.
- Dārgā dāma, sapņi šeit netiek uzskatīti par pravietiskām zīmēm. Bābelē ļaudis tikpat kā neliekas zinis par sapņiem, kaut gan šeit var sastapt ari dažus sapņu tulkus. Babilonieši paši ir sapnis, vai tad tā nav? Aleks, es protu izskaidrot sapņus. Tu savu murgu esi atnesis uz īsto istabu.
- Ja tu skaidro sapņus, - Alekss skarbi vaicāja, - vai tu vari izskaidrot arī Bābeli?
Vai Gupta būtu speciāli apmācīts novērotājs, kurš no- maskējies par nevīžīgu faķīru?
- Nu tā! Tagad esam nonākuši līdz lietas būtībai. Varbūt tas, ko tu domājies redzam, ir saistīts ar to, kā ši pilsēta tiek vērtēta? - Gupta cieši satina ari otru lenti un ievietoja kārbiņā blakus pirmajai, kaut gan to noteikti būtu derējis izmazgāt un izžāvēt. - Ar to, kā Bābeli izprot - gan tās iekšienē, gan ārpus tās robežām? Vai man nav taisnība?
Varbūt Gupta bija aģents, kuru nolīdzis nevis institūts, bet kāds cits ieinteresēts grupējums? Vai kādas citas valsts valdība?
- Blēņas, - teica Alekss, vienlaikus atbildot gan Gup- tam, gan pats sev.
Indietis guldzoši iesmējās.
- Šodien tev jāiet uz Marduka templi. lūr tev būs jālūdz par uzvaru.
- Jālūdz? - Alekss izbrīnīts pārjautāja.
- Jā. Lūgšana - tas gluži vienkārši ir veids, kā sakārtot domas. Marduks ir kara dievs. Tev jālūdzas uzvara. Uzvara pār bailēm, kuras iznicina.