- Tāpēc tagad tu ņemsi to savā gādībā?
Alekss ļoti nelabprāt samierinājās ar to, ka kasetne būs jāatdod. Viņš sapīka, atskārzdams, ka šī mantiņa kļuvusi viņam par sava veida talismanu. Citi nēsāja kaklā pakārtus burvju amuletus; viņš nēsāja datora kasetni savā gurnu jostā. Magnētiskajā lentē ierakstīto informāciju atšifrēt viņš nevarēja, tādus ierakstus neviens nespēs atšifrēt vēl turpmākos divtūkstoš gadus vai pat nedaudz ilgāk. Tālab kasetne bija kļuvusi par maģisku priekšmetu, kas noslēpumainā kārtā saistīja Alekšu ar to tālās nākotnes divdesmit pirmo gadsimtu, kuru viņš bija pametis - vai nu uz mūžu, vai tikai uz kādu laiku. Kasetne savā futrālī bija pārvērtusies par iracionālu atslēgu, ar kuru viņš varēja iedarbināt savu privāto laika mašīnu. Viņš baidījās no tās atteikties, kaut gan ilgojās kļūt par īstu babilonieti - un tā jau arī būtu atteikšanās, tikai no citām lietām.
Viņš pašķielēja uz Tesāniju.
- Ja tu to paturēsi, tad pati būsi nokļuvusi sarežģītā situācijā. 1b taču noteikti negribēsi, lai es iegūstu varu pār tevi?
Pagaidām viņa bija izvairījusies atklāt viņam sava tēva vārdu, amatu un adresi.
- Ak sāk beigties pacietība? Man šķiet, ka uzticēšu šo mantiņu savam draugam Moriēlam, lai viņš noglabā to drošībā un izpēta, no kurienes tā uzradusies.
- Kas ir Moriēls?
- Tas pats vīrietis, par kuru tev stāstīju pirms brītiņa.
Pederasts! Vai pedofils, vai kas nu viņš tur bija.
- Viņš? Hi domā, ka uz viņu var paļauties? Daudz netrūka, lai viņš pirms pusstundas būtu dabūjis sev vēderā sarga šķēpu. Es nevēlos ielaisties darīšanās ar šādiem tipiem.
- Šādi tipi mēdz būt ļoti uzticami un noderīgi. Viņš nevēlas, lai tiktu pamanītas viņa novirzes no ierastā dzīvesveida. Jā, viņš ir ideāli piemērots.
- Man izskatījās, ka viņš ir pašcildināšanas iemiesojums.
- Ne gluži. Viņam labi padodas arī pašaizsargāšanās. Viņš nekad nepārkāpj robežas. Vismaz līdz šim nav to darījis. No viņa iznāks lielisks starpnieks. Viņam ir visi vajadzīgie instinkti, turklāt asi uztrīti. Viņš ir frizieris, tāpēc apgrozās visos sabiedrības slāņos. Viņa salons atrodas iekšpilsētā, Esagila un Kvazra ielu krustojumā. - Viņa iztukšoja savu glāzi. - Pasteigsimies un sagaidīsim viņu pagalmā. Gan atradīsim kādu klusu aleju, kur atdot viņam sainīti tā, lai neviens nemana.
- Es labāk gribētu zināt, kā pašam tevi sastapt.
- Par to es nešaubos. Bet labā intrigā pats svarīgākais ir nevainojams starpnieks. Kāds, kurš var piegādāt baumas, ziņas par skandāliem, noslēpumus. Kāds, kuram ir nepiedienīgi sakari.
- Varbūt Moriēls jau aizgājis.
- Šaubos.
Kad viņi pārtvēra Moriēlu, friziera uzvedība vairs nebija tik uzkrītoša un acis vairs neizskatījās tik narkomāniskas.
Viņš neapšaubāmi bija veiksmīgi atbrīvojies no dažām apspiestām izjūtām.
Viņi iegriezās tuvākajā alejā, kas bija nokaisīta ar svaigām rāceņu mizām. Tesānija ievadīja sarunas. Drānā ietītā kasetne pārceļoja pie Moriēla. Tesānija pastūma Alekšu prom vienā virzienā un pati devās uz otru pusi, atstājot Moriēlu, iegrimušu pārdomās, stāvam turpat. Tā Aleksam nācās atmest nodomu lavīties Tesānijai pa pēdām līdz viņas mājvietai. Un nevarēja jau zināt, vai viņa dodas mājup. Viņš gāja uz iebraucamo vietu, prātodams, cik drīz atkal sastaps Deboru.
Pagalmā Gupta tērzēja ar iebraucamās vietas īpašnieku, tuklu, plikgalvainu šķielaci vārdā Kamberčanians, kurš nepārprotami bija armēnis. Kamberčanianam piederēja arī striptīza salons blakus iebraucamajai vietai, un viņš ienīda ielas pretējā pusē strādājošos vadmalas vēlējus un ādmiņus. Viņš kāroja nopirkt viņu darbnīcas un pārveidot par dārgu kažokādu ražotnēm, lai tiktu vaļā no sārmu, pelnu, alauna un mēslu smakām, kas, līdzko vējš iegriezās no tās puses, piesmirdināja abus viņam piederošos namus. Šo dīvaino smaku dēļ daži viesi bija apšaubījuši iebraucamās vietas virtuvē gatavoto ēdienu kvalitāti un daži citi klienti bija atteikušies no viņa meičām. Striptīza salonu pastāvīgajiem apmeklētājiem ar izsmalcinātu gaumi - tiem, uz kuru ierašanos Kamberčanians nemitīgi cerēja - bija radusies dīvaina iedoma, ka pastāv sakarība starp meiču atbrīvošanos no plīvuriem un dzīvnieku ādas atbrīvošanu no gaļas, taukiem un spalvām turpat netālu. No darbnīcām iznākušais iznīcības rēgs samaitāja gan blakus mājā rīkotās izklaides, gan to intīmo pēcspēli. Nudien īpatnējas iedomas šim Kamberčanianam! Šī nepavisam nebija tā pilsētas daļa, kur varētu būt noiets dārgām kažokādām.
Gupta tūdaļ devās pie Alekša:
- Es tik savācu dažas ziņas, kas man varētu noderēt lietā. Un kā tu? Vai labi izklaidējies?
Alekss tikai nokrekšķinājās.
- Nekautrējies, pastāsti tēvocim Guptam.
- Tā ir mana darīšana.
- Tāpat arī burvīgās Deboras darīšanas ir tikai viņas pašas. Tiklīdz viņa bija atgriezusies, tā sakravāja mantas un devās prom.
- TU taču nerunā nopietni!
- Kur nu vēl nopietnāk. Vecais Kambers bija ļoti nelaimīgs. Zaudēt tādu izcilu klienti. Viņam bija padomā piedāvāt viņai ienesīgu nodarbošanos. Nabaga puisis, viņš lolo sapņus par diženumu. Un nekāda priekšstata par dzīves īstenību - kaut gan šai īstenībā viņš ik dienas mērc rokas līdz pat elkoņiem. Ja tā padomā - varbūt tieši tāpēc viņa meitenes ir tik padevīgas. Viņš iedveš paļāvību. Viņam uzticas. Tāpēc ari es viņu iztaujāju par visādām iespējām, kaut gan visam, ko viņš saka, vajag piebērt klāt krietnu šķipsnu sāls. Veiksme līdzinās pilnam naudas makam - šodien tev tā ir, rīt tās vairs nav. Tāpat kā skaistums. Kā nevainība.
- Uz kurieni viņa aizgāja?
- Nav ne jausmas.
Aleksam pārskrēja auksti šermuļi.
- 1ū nemaz nemēģināji to noskaidrot?
- Aleks, šī ir tava spēlīte, nevis manējā.
- Manuprāt, tu melo.
- Varbūt meloju, bet varbūt ne. Šobrīd tu to redzi… un šobrīd tā ir tikai ilūzija.
- Manuprāt tu ļoti labi zini, kurp viņa devās.
- Vispārējos vilcienos - jā. Viņa devās uz kādu citu vietu tepat Bābelē. Mēs neapšaubāmi saskriesimies ar viņu - vai nu rit, vai pēc desmit mēnešiem.
Vīrietis, kurš Deboru piegulēja templī! Kurš gan cits? Viņi abi vienojušies, un Debora aizgājusi pie viņa.
Alekss mēģināja atcerēties šī vīrieša ārieni. Nobriedis, muskuļots, bet ne drukns. Gara auguma, ar viļņainu, melnu bārdu un turbānu kā bišu strops. Dārgā apģērbā. Viņš dižmanīgi vicināja spieķīti, un spieķim apkārt vijās ziloņkaula inkrustāciju spirāle… vai varbūt Alekss to jauca ar citu smalku spieķi, ar to, kuru bija redzējis pa ceļam uz templi, pirms tas melīgais, naidīgais tirgonis aizsūtīja viņu nepareizā virzienā? Divas atmiņu ainas bija saplūdušas kopā.
Kā viņam sameklēt Deboras vīrieti?
Tas nenāksies grūti. Pats viņš to nespētu. Bet Tesānija šo vīru noteikti būs ievērojusi, viņš taču izskatījās tik iespaidīgs. Ļoti iespējams, ka Tesānija jau zina viņa vārdu. Un Moriēls? Varbūt Moriēls ir tas, kurš griezis un iecir- tojis šī vīra bārdu?
Vai Alekss patiešām gribēja lūgt Moriēla palīdzību? Ņemot vērā, ka uzticamais Moriēls visu apzinīgi atstāstīs Tesānijai? Vai būtu prātīgi piešķirt Tesānijai vēl papildu varu pār sevi? Nejaušības pēc uzdāvināt viņai tādu ķīlnieci kā Debora?
Tad viņš atrada izeju. Debora zināja par datora kasetni. Vai tad Alekss tagad nebija šķīries no šīs sasodītās mantiņas? Vārēja gadīties, ka Debora par šo mīklaino atgadījumu ieminas vīram ar bišustropa turbānu - un viņš noteikti ir svarīgs putns. Tātad Aleksam nepieciešams noskaidrot, kas īsti ir šis vīrs un vai Debora patiešām aizgājusi pie viņa.