Skaties. Es jums nodemonstrēšu dažus stājas un kustību trikus…
Pēc pusstundas Alekss domāja, ka viņam vajadzētu visu gadu (bet labāk - piecus) pavadīt kā indieša māceklim, lai iemācītos augšminētās disciplīnas. Sagaidāmā iztrūkumus, normālā pārtraukumus, kuros cilvēks var vienkārši pazust bez pēdām.
Gupta viņu mierināja:
- Mēs abi pavisam nesen bijām Bābeles tornī dziļā hipnozē. Tū joprojām esi ļoti jūtīgs. Es pats varu tevi hipnotizēt, gan ne tik dziļi kā tekhne. Šobrīd esmu aizņemts ar Kamberčaniana stripdza dejotājām, es viņas arī mazliet hipnotizēju. Ja ir pareizi stimuli vai apstākļi, hipnotiskais transs var spontāni atgriezties līdzīgi narkotiku atkarībai. Šai pilsētā visi tikuši iepriekš hipnotizēti, tāpēc visiem var potenciāli kaut ko iedvest, tas palīdz.
Es domāju tā: es tevi pāris dienas apmācu vieglā hipnozē. Tik īsā laikā es nevarēšu tev iemācīt vairāku gadu pieredzi un zināšanas, bet es uzrakstīšu vārdu, kuru paslēpšu tev prātā. Kad pienāks briesmu brīdis, atloki papīru un skaļi izlasi vārdu. Tavs ķermenis atcerēsies, nepretojies tam. Tev jātic, ka patiesi esi neredzams, tu nedrīksti šaubīties. Tev jāstaigā tā, it kā visā pasaulē neviens nevarētu tevi redzēt. Uzmanies, ka tev neviens neuzgrūžas. Ha-hā!
- Hipnozē viņš varētu izstāstīt savu uzdevumu, - piezīmēja Tesānija.
- Tikai tad, ja es viņam to liktu. Es apsolu to nedarīt. Zvēru pie savas draudzības ar Alekšu.
Viņa pamāja.
- Labi. Alekss paliks pie jums divas dienas. Jūsu paraugdemonstrējumi uz mani atstāja iespaidu, guru Gupta. Nākamajās pāris nedēļās esmu mazliet aizņemta, bet vēlāk es vēlētos pie jums mācīties - patiesi un paklausīgi. Protams, es jums bagātīgi maksāšu - par izpratni, ka esmu vienīgā nopietnā skolniece.
- Viena vai divas striptīza dejotājas var kļūt par nopietnām skolniecēm.
- Un viens vai divi zagļi? Vai profesionāli slepkavas?
- Ha-hā! Neredzami slepkavas var mani nodurt, un es viņus pat nepamanīšu. Neredzami zagļi var man nozagt jūsu bagātīgo atalgojumu.
Viņa strauji paliecās uz priekšu.
- Vai gan Skolotājs tikai tad nav patiesi pabeidzis savu darbu, ja viņa skolnieki viņu pārspēj, pārsteidz?
- Par šo domu vien, kundze, es jūs pieņemtu par savu mācekli. Tomēr man šobrīd jāpilnveido stripdza dejotājas.
- Labi. Bet ne augstmaņi vai muižnieki, priesteri vai politiķi.
- Līkop. Man labāk patīk piekopt savu mākslu renstelēs.
- Tādējādi izvairoties no galma šarlatāna, dresēta mērkaķa lomas? Lai pārvērstu mālu zeltā, nevis zeltu - mālā?
- Jūs tiešām saprotat. Es jūs pieņemu.
- Es jums maksāšu bagātīgi, bet jūs jau varat glabāt naudu - vai labāk dārgakmeņus - vecā lupatā mēslu kaudzē, ja jums tā tīk.
- Aleks, mīļais draugs, - sacīja Gupta, - tev ir paveicies atrast lielisku saimnieci.
- Jā, jā. Kā tad.
- Un tagad, - Tesānija teica, - dosimies pie rakstveža, lai Aleksam būtu plāksnīte, kas garantē tiesības nebūt mājās. Citādi, pirms viņš kļūst neredzams, policisti var pamanīt, ka viņš nesen pērts un apzīmogots, un arestēt uz aizdomu pamata.
Gupta veda Alekšu sev līdzi - ne uz iebraucamo vietu, bet uz striptīza salonu, kas bija tai blakus.
Tā kā šo divu diennakšu temats bija interesantā māksla kļūt neredzamam, arī mācībām, kas notika par Hora Aci pārdēvētajā tetovēšanas darbnīcā, bija jābūt neredzamām; tai laikā Alekss bija hipnotiskā transā un neapzinājās, ko viņam māca Gupta. Tāpēc turpināsim ar to stundu, kad viņš atgriezās Tesānijas mājā ar aizzimo- gotu papīra gabalu aiz jostas; papīrā viņš vēl nedrīkstēja ieskatīties.
Ķermenis Aleksam sāpēja dīvainās vietās, kas acīmredzot nebija saistītas ar pērienu. Viņš jutās, it kā būtu ticis ilgstoši masēts bez pieskāriena. Bija ieviesti vai paši uzauguši vairāki jauni muskuļi, ipaši kāju un gurnu rajonā.
Hivojoties mājai, viņš pamanīja noskrandušu ubagu sēžam sakrustotām kājām pie alejas sākuma.
Tas nebija ubags! Tas bija otrs bandīts - Aristandra aģents.
Alekss divreiz paskatījās uz viņu - iespējams, ka skatiens viņu ari nodeva - tad nolēma ignorēt. "Es esmu vergs," viņš sev teica, "vergs jau gadiem. Es vergoju verdziskā verdzībā. Mana dzīve sastāv no verdzības. Vairāk nekā nav."
Lai nu kā, bandīts sakustējās.
- Ei, uz kurieni tu steidzies? - Divas jēra astes kustības vēlāk viņš jau spieda Alekšu pie sienas: - Skaties man acīs!
- Atšujies, man nav ne pupas pie dvēseles.
- Kaut kas nav kārtibā, tu man atgādini… Kāpēc tu gāji tik lepni izslējies, kaut gan tevi ir pēruši tikai pirms kādas nedēļas? Esi aizlaidies otreiz, vai kā?
- Nebūt ne. Man ir atļauja no manas saimnieces. - Alekss mēģināja sataustīt plāksnīti, bet uzdūrās nazim, ko Tesānija bija viņam atstājusi. Viņa roka sastinga.
- Tā ir kaut kur te.
- Kāpēc tu taisies rādīt savu atļauju ubagam?
- Lai paglābtu tevi no pātagas par muļķīgām kļūdām. Pātaga sāp.
- Beidz, tu tīri labi zini, kas es esmu. Tu esi nomaskē- jies par vergu. Sasodīts, tev uz vaiga ir zīme. Kas notika? Kāpēc tu nenāci uz pili? Kāpēc tu te spēlē teātri? - Balsī ieskanējās šaubas.
- Es neesmu tas, par ko jūs mani uzskatāt. Jūs vienkārši izspiegojat manas saimnieces namu! Es domāju, ka jūs esat zaglis; es saukšu pēc palīdzibas!
- Neizšķied velti laiku. - Bandīts parakņājās savās skrandās un izvilka - nē, ne nazi, bet savu māla plāksnīti, aprakstītu grieķiski un ķīļrakstā; uz tās bija Aleksandra zīmogs. - Redzi? Pils policija.
- Nešaubos, ka zagta.
- Tu esi dīvains. Tas taču esi tu? Ja nebūtu tās nolādētās zīmes!
- Es neesmu tas, ko jūs domājat.
- Kas ir ar tīstokli?
- Kādu tīstokli?
- Tu zini gan.
- Varbūt kāda Sofokla luga?
- Tū zini, kas tur ir. - Bandīta liktais uzsvars norādīja, ka viņš pats to nezin. Acīmredzot visa vēlākā izmeklēšana Bābeles tornī bija atdūrusies kā pret sienu.
- Tas ir pilnīgi stulbi. Es par jums ziņošu. - Alekss gāja tālāk, viņa mugura bija atsegta uzbrukumam; tomēr līdz durvīm viņš nonāca neskarts.
- Sardze!
No sargbūdas iznāca klibais nēģeris.
- Nē, nudien. Vergs sauc mani, it kā būtu kāds kungs. Sasodīta iedomība!
- Man…