- Man jāiet, citādi aizgulēšos un nezināšu, kad lēks saule.
Viņš apģērbās un uz pirkstgaliem aizlavījās caur tumsu
uz savu salmu pīteni zem vīģes koka perlamutra pagalmā; viņš jutās vairāk nojāts nekā nobrāzts.
Viņš gāja pie viņas nākamajā naktī, un aiznākamajā arī. Viņam bija skaidrs, ka viņi nenodarbojas ar seksu vien - viņi mīlējās.
Pa dienu māja bija kļuvusi mierīgāka, nekā būtu gaidāms, ja Muzī nolemtu šeit apmesties ar savu mazo galmu, ieskaitot viņa melno medību ērzeli Gailu, kurš bija tā nosaukts par godu velniem, kas nenogurstoši izseko savu laupījumu.
Ar visu to Ningala-Dameikina mūžigi skribelēja sarakstus uz vaska plāksnītēm un sdvi soļoja šurpu un turpu, it kā viņa būtu par ilgu sēdējusi sedlos. Ieradās tirgotāji, lai piegādātu pārtiku un vīnu, un izrotātu un sakrautu galdu krāģus un dēļus pagalmā: viesistabā visus iespējamos viesus nevarēja uzņemt. Sāka ierasties kāzu dāvanas, ko izstādīja viesistabā: Ķīnas vāze ar drakonu, jašmas figūriņa, kas attēloja valdonīgu sievieti, pusducis kubitu zīda, divas amforas Hiānas vīna, glīti ādas sedli, metamais šķēps, un tā tālāk. Gupta atsūtīja divus viltīgi savienotus spoguļus, tā, ka tie bezgalīgi attēloja viens otru kā laimīgs pāris. No Marduka tempļa pūram tika atsūtīts maiss ar zeltu.
Pagalms un vārtu priekša bija nemitīgi jāslauka, kapela jāsakārto. Virtuvē Mama Zabala darbojās tvaika un dūmu mutuļos, ražodama kaudzēm atkritumu, kas bija jāaizvāc un kārtīgi jāizkaisa uz ielas.
Pa to laiku saimniece Tesānija sēdēja savā istabā, nepievērsdama uzmanību jezgai un rūpēm, radīdama - tā viņa teica ērcīgajai tantei - poēmu.
Naktī pirms kāzām, kad Alekss ar Tesāniju gulēja blakus gultā, viņš pajautāja:
- Tū patiešām saceri poēmu?
- Jā, bet pagaidām galvā. To sauks Bābeles maukas.
- TU man to nolasīsi?
- Tā vēl nav pabeigta, Aleks Falleks. Man vajadzēs kādus deviņus mēnešus.
- Ā, bet to nevar skaidri zināt.
- Ja es pietiekami stipri ticēšu, tas palīdzēs man noturēt īsto augli. Ak, jā, pavisam nejauši liku tantei Da- meikinai ielūgt kāzās Guptu. Ja viņam jākļūst par manu maskēšanās skolotāju, Muzī varētu jau laikus pierast pie viņa klātbūtnes.
- Tavs tēvs ieradīsies personīgi?
- Pēc visiem labajiem padomiem, ko viņš no manis dabūjis, es apvainotos, ja viņš tā nedarītu. Apvainotos arī lords Gibils. Vai tu pilnīgi nejauši gribi jautāt, vai jaunā Zarpanita pavadīs savu dzīvesbiedru?
- Pavisam godīgi, es priecātos, ja viņas nebūtu.
- Viņa droši vien būs.
Viņa bija arī.
Lielajā dienā Marduks un Debora-Zarpanita pēdējie ieradās pie parādes durvīm. Viņi cēli brauca četrriteņu karietē trīs magu un nelielas kareivju nodaļas pavadībā. Pagalmā un viesistabā jau bija pilns ar cilvēkiem. Līgavainis ar tēvu staigāja apkārt, Ningala-Dameikina bija stūraini ieķērusies pēdējam elkonī. Tesānija vēl bija savā istabā, kārtoja parūku. Kapelā bija apmeties tiesnesis, kurš noturēs laulību ceremoniju. Zemākas kārtas pārstāvji, kas bija iesaistīti šajā juridiskajā procesā, varēja savstarpēji pieglaimoties. Alekss bija norīkots pie vīna kausiem, bet tagad tikai izlikās tos piepildām, klausīdamies Guptas tērgāšanā.
- Tā kā esmu pagodināts ar ielūgumu, saprotu, ka tava misija bija veiksmiga. Pastāsti, lūdzu, kas tev bija jādara!
- Nevaru, dižais guru.
- Ha-hā! Ļoti privāts guru, īpaši angažēts kādai lēdijai, kura vēlas pārvietoties pa savu māju neredzama. Man jāuzmanās, ka nekļūstu par jautrās dāmas rotaļlietu: par cilvēku sabiedrības ēnas zonā, kurš izpilda šaubīgus uzdevumus, kādos neviens prātīgs cilvēks neielaidīsies. Un izpildītie uzdevumi tikai vairos tiem līdzīgus nākotnē. - Indietis uzmanīgi pētīja Alekša seju. - Nu, vai trāpīju mērķī?
Gupta jaunā Moriēla lomā - ja neuzmanīsies? Vai tas bija patiesais iemesls, kāpēc Tesānija vēlas Guptu par savu privātskolotāju? Maskēšanās stundas - kā iemesls, kā aizsegs? Tesānija šķita emocionāli vai morāli mainījusies, bet veci paradumi tik vienkārši neizgaist. Varbūt tādi paradumi nepieciešami, lai izdzīvotu - vai vismaz nenomirtu - šis pilsētas vidē?
Gupta iesmējās.
- Aleks, pat ja uz tavas sejas iededzināts lauvas zīmogs, lai novērstu uzmanību, tā ir pilnīgi atklāta seja! Manis dēļ neuztraucies. Ja reiz ir izdevies apburt kobru no dzīvnieku valsts, tad nav grūtibu apburt ari cilvēkveidīgās čūskas, arī pašas viltīgākas. Mēs visi mugurkaula pamatnes līmenī esam kobras - un tas ir ļoti tālu no galvas. Smadzenes, gribēdamas būt pārāk gudras, biežāk mūsu instinktus apslāpē nekā trenē. Lēdija Tesānija iemācīsies vairāk nekā kļūt neredzama. Viņai vajadzēs iemācīties skaidrību. Lai maskētos, pirmkārt, nepieciešams kļūt par caurspīdīgu stiklu bez kāda netīruma. Kad tas notiks, tu, kas viņu mīli, arī varbūt iemācīsies skaidrību.
- Viņu mīlu? Apklusti. Ko tu runā?
- Ja es klusēšu, kā es tev varēšu pastāstīt? Bet nevajag jau. Man nav jābūt jūsu mīlas Pandaram - jo tu dzīvo viņas mājā, bet es tikai nāku ciemos.
Tājā mirklī pats dievs-priesteris iesoļoja pagalmā rokrokā ar Deboru-Zarpanitu, kas bija apmetnī, bet bez plīvura. Viņiem sekoja tris magi; divi kareivji nostājās abpus vārtiem. No ielas varēja dzirdēt zirgu zviedzienus un kareivju balsis.
Deboras skatiens tiešām pārslīdēja Aleksam, kad viņa pavadīja dzīvesbiedru uz kapelas pusi. Bija pilnīgi acīmredzams, ka viņai nav nojautas, kas viņš ir - tai viņš bija tikai vergs. Pat ja vēlāk Alekss arī varēja viņai pienākt pietiekami tuvu, lai varētu kaut ko iečukstēt ausī, viņš bija nolēmis neatklāt viņai patiesību. Viņai, viņš domāja, esmu neredzams. Viņā uzmutuļoja prieks. Tajā mirklī viņš juta, ka viņas tēls pazūd no sirds - viņa tagad bija tikai svešiniece.
Tesānija, ievīstīta baltā satīnā, pūderētu greznu parūku galvā, seju izkrāsotu ar sudrabu un zeltu, lēni nokāpa pagalmā.
Kad svinības bija beigušās, visi kārtojās gājienam. Māja, ko lords Gibils bija nopircis jaunlaulātajiem, - Tesānija to vēl nebija redzējusi - atradās jaunajā pilsētā otrpus upei.
Tesānija ar Muzī brauca vienos lēnos divričos, Gibili seniori - otros. Anšars, Mama Zabala un pāris kalpones gāja nopakaļ aiz ratiem uz veltņiem un ragavām, kurās bija sakrautas mantas un kāzu dāvanas; tās vilka vai stūma algoti nesēji. Kareivji eskortēja vezumus, lai vietējiem laupītājiem nebūtu laimīgā diena. Kareivji bija tie paši, kas atbrauca līdzi Mardukam. Viņš ar Zarpanitu bija devušies atpakaļ uz savu templi vienīgi magu pavadībā.
Praksis palika Rakstvežu ielā par tukšās mājas virs- sulaini; viņam bija uzdots nolīgt dažus cilvēkus, lai māja nesabruktu. Lords Gibils pats bija izvēlējies jaunās rezidences pārvaldnieku - Muzī personīgo kalpotāju. Gibils bija izraudzījis arī jaunu durvju sargu, jo lēdija Gibila baidījās, ka Tesānijas auglību var ietekmēt skatīšanās uz klibu nēģeri. Pagaidām nebija skaidrs, ko darīs ar veco māju, bet slepenās ejas dēļ uz templi, tai bija jāpaliek Marduka īpašumā. Ningala-Dameikina (kas ari nebrauca jaunajiem lidzi) paziņoja, ka izmantos šo māju par pilsētas rezidenci, kad viņa jutīsies spiesta atrauties no medībām plašajos laukos.
Gājienā bija arī grieķu ārsts Kasandrs. Viņš bija ieradies kāzās kā lorda Marduka viesis. Viņš bija ieradies ar visu zāļu somu pār plecu, neiztrūka arī vīna upurtrauks un profesijai piederīgais kvēpeklis. Kasandram bija sidrabainas sprogas, gludi skūts zods, labsirdīga, tēvišķa izteiksme sejā. Viņa līkais deguns izskatījās pēc kāda instrumenta, ar ko izvilkt tārpus no cilvēku pēdām. Dzīru laikā Tesānija iesaistīja Dr. Kasandru glaimīgā ķircināšanā, pret ko viņam nebija nekādu iebildumu. Kasandrs bija izplūdis viedās runās par dzīvi. Iespējamo pacientu atbalsts viņam patika, ja vien tie neapstrīdēja viņa diagnozes. Opozīcija varēja viņā izraisit visai bargu attieksmi. Tātad šis cilvēks ir atbildīgs par mikstūru, kurai pateicoties dzimst zēni. Šis ir ķirurgs, kas uzšķērdīs Tesānijas vēderu, lai izņemtu jaundzimušo, tad sašūs atpakaļ. Viņš devās savā pirmajā mājas vizītē, lai zinātu, kur māja atrodas.