- Viņš zaudēs trīs šekeļus no algas… tos saņemot atpakaļ ar procentiem pēc deviņiem mēnešiem, ja viņš pildīs savus pienākumus tā, ka esmu ar viņu apmierināta.
- Saprātigs spriedums! - pavēstija lords Gibils. - Gudra sieva ir dārgums, - viņš sacīja dēlam, ja nu tas nebūtu pamanījis. Lēdija Gibila nenoteikti pamāja ar galvu.
Septītā nodaļa, kurā pēc zināmām gaidībām parādās lietņi, vilkazobi un aprikozes
Pēc drudžainas darbības bieži seko ilga atpūta; kā tas notiek karā, tā - arī dzīvē. Straujai kampaņai seko nebeidzamas nedēļas nometnē. Vai arī, tā kā vairums babiloniešu vairāk uzmanības pievērš naudai nekā karam, varētu teikt: kapitālieguldījumiem sekoja lēna procentu uzkrāšanās.
Tā varētu teikt, ja neņem vērā faktu, ka baņķieris lords Gibils aizdeva naudu uz zvērīgiem procentiem; viņa finansista prasmes drīz piedalīsies mūsu stāstā. Metaforas sabrūk. Tāpēc apmierināsimies ar teicienu, ka temps bija nomainījies no allegro uz adagio, iestājusies ilga, lēna kustība.
Pa dienu Alekss galvenokārt strādāja dārzā vai ar ūdens ķerru no netālā kanāla veda ūdeni virtuvei, tualetei un staļļiem, kā ari, lai aplaistītu rozes.
Visapkārt dārzos auga plūmes un bumbieres, ābeles un mespila mežeņi. Gaisā zumēja bites. Pa ceļam uz kanālu Aleksam bija jāiet garām skolai bagātiem bērniem, lūr bija dzirdamas jaunas balsis korī atbildam par juvelieru žargonu, dziesmu kategorijām, kā vislabāk sadalīt laukus, vārdu slepenām nozīmēm un citu noderīgu informāciju.
Pa šķērsielu uz rietumiem atradās pienotava, kur piens karājās teļu kuņģos gar sienām, kuņģa enzīmu ietekmē pārvērzdamies staipīgā sierā. Mama Zabala divreiz nedēļā viņu turp sūtīja.
Un mājās? (Kur viņam tagad bija sava mazītiņa istabiņa nost no acīm.)
Niedru žalūzijām aizklātie logi mājas aizmugurē atvērās uz staļļiem un suņaudzētavu, un dzelkšņainu melnu mūri, ko aizsedza sēru vītoli; divi bija nokaltuši un nu raudāja sausiem zariem. Skatienam pavērās nevis ainava ar rozēm, bet gan ar zirgiem un suņiem, kas, saskaņā ar Muzī, māju padarīja gandrīz vai ideālu. Apmēram desmit dienas pēc ievākšanās viņš bija uzlēcis mugurā melnajam Gailam un devies medībās. Viņu pavadīja Irra ķēves mugurā ar veselu varzu suņu un draugu. Muzī bija prom trīs naktis, kas bija pirmais laulības pārkāpšanas strēķis torņa istabā, kur bija ievākusies Tesānija.
Viņi ar Alekšu apmierināti gulēja nakts tumsā.
- Es laikam gaidu bērnu, - viņa murmināja, - citādi man būtu jāsākas tām dienām, bet es neesmu ne pārlieku jūtīga, ne nelaimīga.
Alekss paskrubināja viņai auss ļipiņu.
- Pārāk agri, lai zinātu. Visa tā jezga ar jauno māju…
- Jauns virs manā gultā. Vai ari es viņa gultā.
- Kā tu viņu pārliecināji, ka jums vajag atsevišķas istabas?
Viņa iesmējās.
- Es teicu, - Muzi, vai man tagad būs jāatsakās no puses savas dzīves - jādzīvo kā nabaga īrniecei? Nē, mans pavēlniek un mans vīrs, tu manu dzīvi esi divkāršojis. Mums vajadzīgas divas mīlestības istabas. - Es viņu mazliet satraucu, pieminēdama mēnešreizes un pāragras dzemdības un vemšanu no rītiem, un citas noslēpumainas lietas.
- Kas notika starp tevi un Dr. Kasandru?
- Ak to. Viņš iedeva Muzī šķidrumus, kas man jādzer pirmajā un pārējās naktīs. Man pirms katras saiešanās jāuzdzer tosts dēlam un mantiniekam. Dabiski, tikko Muzī uzgrieza man muguru, es tos izlēju pa logu un ielēju pudelītēs ūdeni.
Mājā bija sava kapela, kur uz pjedestāla atradās Muzī jaunā nama dieveklis, kam uz muguras kā tādam robež- akmenim bija uzrakstīts lāsts, lai to neviens neizkustinātu no vietas. Sekodams Muzī instrukcijām, skulptors bija no māla veidojis karotāju ar suņa galvu, kuras prototips bija Tiki. Kapela mājas ziemeļu galā bija tikai pa pusei zem jumta. Atšķirībā no nama Rakstvežu ielā, kur Marduks varēja maģiski parādities un neciestu sāncenšus mājas dieva amatā, šeit bija nepieciešams centrālais tēls. Pāris dienas pēc kāzām kādu pēcpusdienu bija ieradies taumaturgs, lai tēlu iesvētītu ceļos nometušos nama iedzīvotāju priekšā.
Muzī un Tesānija bija nometušies ceļos un sadevušies rokās pār māla suņa galvu. Taumaturgs, kura bālam mēnesim līdzīgo seju klāja bakurētu krāteri, šūpoja vīraka trauku un dziedāja formulas, lai aizbaidītu sīkos dēmonus.
Viņš apkaisīja ar saberztu kaltētu mārsilu viņu sadotās rokas un suņa galvu.
- Tagad jūsu dievs atdzīvojas, - viņš pavēstīja mazajai draudzei. Nama saimniecei pienākas viņu barot ik rītus, lai viņš nejustu vēlmi aizbēgt. Ja dzīvs dievs aizbēg, viņš kļūst bīstams un pamazām zaudē prātu, jo viņam vairs nav māju. Katram jārūpējas par saviem dieviem, citādi klaiņojošie dievi izraisa laupīšanas un slepkavības, un izvarošanas. Tie ir apskaitušies uz laimīgajiem cilvēkiem mājās, kur tie gan var ieskatīties, bet citādi kā ar spēku un viltu ieiet nevar.
Tesānija piešķieba galvu.
- Vai daudzi dievi aizbēg no mājām, ja par tiem nerūpējas?
- Tā var notikt, kundze. Kas gan cits iedvesmo cilvēkus uz laupīšanu un citiem ļauniem noziegumiem?
- Ja nu visa ģimene nomirst no slimības. Kas tad notiek ar dievu?
- Tad taumaturgam dievs nekavējoties jāsasit, tam jāiet bojā tāpat kā ģimenei. Nebaidieties. Jūsu dievs jūs sargās pret slimību, cik vien būs viņa spēkos.
- Vai viņam drīkst dot kaulus?
Mēnessģīmis izskatījās apjucis.
- Tā kā viņš ir suns, - piebilda Tesānija.
- Miežu plācenis ir vispiemērotākais, kundze. Un bļodiņa ar ūdeni, kur nomazgāt pirkstus. Kāpēc jūs to nezināt?
- Redziet, - lēni novilka Tesānija, - es esmu Marduka meita. Mums mājā bija cita dievkalpojuma kārtība. Skaidrs. Kaulus ne, un beigtus kaķus arī neliksim uz altāra.
Muzī bija sajūsmā par sievas asprātību.
Dažas dienas pēc konsekrācijas Gupta pirmo reizi ieradās no otra pilsētas gala, lai vairākas stundas pasniegtu Tesānijai ezoteriskās mākslas. Tā viņš tagad darīs ik nedēļu. Tesānija esot teikusi Muzī - tā viņš vēlāk paskaidroja
Aleksam - ka Gupta ir viņas Austrumu deju skolotājs. Visām labākajām precētām lēdijām vajadzīgs kāds hobijs. Muzī nedrīkstēja saīgt par šādu piedāvājumu, jo viņš pats arī grasījās izklaidēties - attiecīgi vajādams meža zvērus. Viņa gan neminēja, ka Gupta māca dejas striptīza salonā.
Muzī sirdī neradās nekādas aizdomas, iespējams, par vilšanos lordam Gibilam, kura banku darbus viņš kādreiz mantos. Tāpēc, lai neradītu veltas aizdomas, Tesānija un Gupta noturēja nodarbības lejā viesistabā. Manevri, kurus indietis Tesānijai mācīja, bieži vien loti lēnām, tiešām atgādināja eksotiskas dejas, ja nepievērsa uzmanību detaļām. Protams, dejas galamērķis nebija vis atklāt, bet gan apslēpt.
Laiks plūda kā Eifratas ūdeņi, ko Alekss tikpat kā neredzēja. Viņš nejuta arī laika plūdumu. Viņš nesa ūdeni. Mama Zabala gatavoja ēst. Netičins sargāja vārtus. Muzī staigāja pa krogiem kopā ar draugiem - bet dzēra nedaudz. Dievs ar zvirbuļu palīdzību, kas ieradās pa vaļējo jumtu, apēda pa miežu plācenim dienā.
Saskaņā ar pēdējām ziņām, pilī valdnieks Aleksandrs arvien tuvojās nāvei. Valdnieka favorīts Hēfaistions te grima dziļās sērās, te skrēja pa pilsētu kails, kā tāds Fidipids nesdams vēsti par nāves nenovēršamo uzvaru. Vairāki garnizona zaldāti, nemierā ar drīzo Aleksandra nāvi, bija vecpilsētā saķērušies ar magiem, saplacinādami viņu koniskās cepures ar visām galvām.