Iespējams, ka Muzī nepareizi iztulkoja Alekša uzvedību, domādams, ka pēdējais vai nu pārpratumā baidās no greizsirdīga vīra uzbrukumiem, vai arī nolēmis tīši nepaklausīt Muzī neizteiktajai pavēlei: lai Tesānija būtu apmierināta. Tādējādi Alekss izglābtu savu galvu vai vismaz locekli.
Nedēļu pēc laupīšanas Alekss čāpoja pa ceļu ar ūdens ratiem.
No vārtiem parādījās Gupta. Pārdesmit soļu viņu noveda līdz vietai, kur atradās Alekss.
- Mans draugs, vai esi pārvarējis bailes, kad redzi, ka viss labi izdevies?
- Es nesatraucos tāpēc.
- Tad varbūt satraucies par Tesāniju? Es domāju, ka mani vingrinājumi viņai palīdzēs dzemdībās.
- Tū domā, ka viņai izdosies izgaist un dzemdēt tālu prom no dakteru nažiem? Vai tu esi arī vecmāte?
- Uzmanies, ko tu runā. Kas zina, vai šobrid Irra neklīst gar sienas otru pusi?
- Vai Netičins.
- Par Netičinu nav jāuztraucas.
Alekss čukstēja:
- Vai jūs ar Tesāniju kaut ko plānojat? Vai tu viņu slepeni aizvedīsi drošībā? Vai viņa dzemdēs neredzami un klusi dārzā? Un neviens neko nezinās, kamēr bērniņš nesāks brēkt? Viņa noteikti lūdza tev palīdzību - kaut kā izmantot to, ka tu spēj palikt neredzams.
- Vieglāk nozagt zelta kalnu nekā izdarīt to, ko tu saki. Es par to nerunāšu.
- Klausies, Muzi ir uzminējis par mani un Tesāniju. Tikai nesaki to viņai! Viņš tur aizdomās arī tevi, viņš tevi vēro.
- Es jau pamanīju. Aleks, tu par daudz domā. Pārlieka domāšana reizēm rada ilūzijas.
- Vai tas nozīmē, ka Tesa tev atstāstīja, ko es teicu laupīšanas laikā?
Gupta pacēla uzaci.
- Baidos, ja tu viņai pastāstīji kaut ko nopietnu, to aizēnojis lielais vēders. Viņai ir spiedīgas rūpes. Tās spiežas laukā turpat, kur iegāja tavs loceklis. Tātad tevi nenospiež nedz zādzība, nedz dzemdības?
- Nē. Klausies taču reiz. Vispirms es gribu tev, Gupta, uzdot vienu jautājumu. Vai tu esi dzirdējis par Nākotnes Akadēmiju Heiristikas centrā, Arizonā, Amerikā?
Uzmanīgi klausījies Aleksā, Gupta sacīja:
- Paklusē uz brīdi.
Viņš aizvēra acis un pāris minūtes stāvēja nekustēdamies un neelpodams. Tad atvēra acis.
- Aleks, es jūtu, ka reiz kaut ko par to zināju. Pirms mēs abi kļuvām par babiloniešiem Bābeles torņa vēderā. Jā.
- Bet tagad vairs nē?
- Neredzamie cilvēki sadarbojas ar pasauli, nevis stāv, izslējušies pret debesim.
- Un ko tas nozīmē?
- Tas nozīmē, ka tu stāvi, izslējies pret debesīm. Tu vari redzēt uz abām pusēm - vienā ielejā un otrā ielejā. Pirmā ieleja ir laiks, pirms tu piedzimi; otrā ieleja ir mūsu pašreizējā dzīve. 1b man esi ieteicis briesmīgu lietu. Ha-hā! Protams, ka es varu būt neredzams - ja tas nozīmē apslēpt dalu no sistēmas. Protams, es varēju neredzēts nozagt zeltu. Ja tas ir patiesība, es pats sevi neredzu. Es nezinu, kas es esmu.
- Pirms vairākiem mēnešiem, - Alekss sacīja, - kamēr es vēl dzīvoju Kamberčaniana iebraucamajā vietā, es vienvakar aizgāju uz grieķu teātri. Es redzēju Eiripīda lugu par Andromēdu. Andromēda sacīja šādas rindas:
Kā īstā Helēna, kas nedevās uz Troju, Un tālab viri savos kuģos rēgam sekoja, Un Priama dēls savā gultā mīlēja rēgu, Šķietamību, ko dievi sūtīja iedzīt neprātā vīrus…
Alekss tupināja:
- Ir sena leģenda, ka īstā Helēna vispār neaizbrauca uz Ttoju. Viņa devās kaut kur citur - uz kādu salu, uz Ēģipti, es nezinu - un paslēpās. Viņas dubultniece, neīstā Helēna devās uz Troju viņas vietā. Rēgs, saka Eiripids.
Gupta iesita sev pa pieri.
- Vai mēs te visi būtu viltus Helēnas? Viltus Aleksi, viltus Guptas? Un sākam pastāvēt šeit ar no īstiem cilvēkiem aizgūtām atmiņām?
- Daudzi elektronik klones, ko radījusi tekhne…
- Daudzi dzintara stādi?
- Nē, elektronik kā zibens un, un… nolādēts. - Alekšu pārņēma izmisums. - Es domāju, ka nākotnes tekhne var nokopēt cilvēka prātu un atmiņu. Daudzu cilvēku prātus un atmiņas! Bābele ir tas katls, kur mēs visi kopā vārāmies.
- Kāpēc es to nevaru atcerēties?
- Tāpēc, ka tagad, kad mēs esam pilntiesīgi babilonieši, daļa mūsu oriģinālā atmiņas vaska ir izdzēsta. Šeit bija vajadzīgi īsti uzvedības modeļi. Uzvedība rodas no dzīves pieredzes. Sākumā mums bija jāatceras, kas mēs esam. Tagad, kad mēs pietiekami ilgi esam bijuši Bābelē, piedzīvojuši jaunus notikumus, mūsu personības pavedieni ir pārtīti no vecās spoles uz jaunu. - Alekss nopūtās. - Spoles, nudien. Es nākotnes tekhne spēju aprakstīt tikai grieķiski, un arī tad nepilnīgi. Es domāju, angļu valodā varētu teikt… - sirds sastinga, kad viņš prātā meklēja angļu valodu un atrada tikai nesaistītus vārdus. Daudz vārdu! Ļoti daudz. Tādus vārdus kā "kodol- process" un "šautene" un "dators". "Kristus" un "Dāvids Koperfīds" un "socioloģija" un "radioaktīvs" . Kaudzēm vārdu. Nelaime bija tā, ka viņam nebija sintakses, kas visu saistītu kopā.
- Esmu pazaudējis dzimto valodu, Gupta.
- Es… Es arī. Varbūt tur vainojams hypnos, kad mēs mācījāmies babiloniešu valodu? Hypnos, ko piedzīvoja cilvēki no miesas un asinīm, nevis spoki? - Gupta sarauca pieri. - Miesa un asinis, hmm. Tas nav gluži saskaņā ar manu uzskatu, ka visums ir tikai ilūziju priekškars, ko auž laiks, izmantodams enerģiju par materiālu. Vai viltus Helēna - elektronik avatars - ir neīstāka tikai tāpēc, ka sastāv no enerģijas, ka ieslēgta tekhne apvalkā? Arī īstā Helēna ir tikai enerģijas kamols.
- Tas neatrisina mūsu dilemmu!
- Man par to rūpīgi jāpadomā. Jāmeditē.
- Man jāved šis ūdens mājās.
- Jā, mājā vajag lielus ūdens krājumus katram gadījumam.
- Kanāla ūdens. Grāvja ūdens.
- Nekaitigs, ja to uzvāra.
- Bērns nedzims vēl kādas piecas sešas nedēļas.
- Ja nu vienīgi Dr. Kasandram ienāk prātā uzasināt nazi pirms laika.
- Vai tu nemaz nevari palīdzēt?
- Varu, ar jogu.
- Kāds labums no jogas, ja Kasandrs operēs tik un tā?
Negaidīti ņipri Gupta sacīja:
- Protams, pastāv alternatīva. Mikstūra, kas izraisa straujas priekšlaicīgas dzemdības, kamēr bērns vēl nav par lielu viņas gurniem. Viņa grib, lai es tādu sagādāju: vilkazoba mikstūru. Es īsti negribu. Vilkazobs izraisa halucinācijas un ir indīgs. Viņai vajadzēs stipru devu. Tagad esmu tev pateicis visu; lai man tiek piedots.
- Mums, ilūzijām, jāturas kopā, vai ne?
- Hmm. Cik daudz vieglāk, cik mierīgāk ir runāt par vilkazobu un dzemdībām, nažiem un grāvja ūdeni nekā par to otru jautājumu. Tomēr sāpes, ko rēgi cieš, pašiem rēgiem ir pietiekami īstas. Rēga nāve rēgam ir pa īstam.
Tajā bridi alejas galā parādījās maķedoniešu jātnieks. Viņš aizrikšoja līdz vārtiem, kur apturēja zirgu un sauca pēc Netičina.
Alekss atsāka stumt ūdens ķerru mājup.
Pēc vakara lūgšanām Muzi uzstājās ar paziņojumu.
- Klausieties, visi. Es šodien saņēmu ziņu no pils. Pēc divām nedēļām esmu ielūgts medīt kopā ar pašu valdnieku. Viņš jūtas dzīves spēka pilns. Viņš vēlas redzēt izlietas asinis. Mēs jāsim uz meža zvēru parku un apmetīsimies pie Olimpa avota: valdnieks kopā ar mani un ģenerāli Perīku un Antipāteru. Un zaldāti un kalpotāji. Mani pavadīs Irra, bet es gribētu ņemt līdzi ari vergu, ja vien mana sieva to neliegs. Lai izskatītos pieklājīgi. Tas ir prestiža jautājums. - Muzī paskatījās uz Alekšu. - Tū, puis, esi vienīgais vietējais vergs.