Tesānija iesaucās:
- Kāds gods, Muzī! Es tā lepojos! Protams, tev jābrauc; un protams, tu vari aizņemties Alekšu. - Viņa izklausījās patiesi iepriecināta un laimīga.
- Es noteikti gatavojos braukt, bet no tavas puses ir mīli ļaut tev atņemt Alekšu. Es to augstu vērtēju. - Muzī uzlika roku uz mājas elka suņa galvas. - Es apsolu sava mājas dieva priekšā, ka tavam vergam medībās nenotiks nekas ļauns.
Un kas ļauns varētu notikt? Saplosīs sakaitināta lauvene? Šķēps iedursies mugurā? Bet Muzī bija devis godavārdu.
Tesānijai laikam prātā Gupta un vilkazobs, un pāris dienu brīvības… Muzi un Alekss atgriezīsies no medībām, un bērns būs priekšlaicīgi piedzimis, un Tesānija - izglābta no Kasandra naža. Vai ari Tesānija būs saindējusies un Alekša bērns miris viņas miesās, vai piedzimis nedzīvs.
Bērns: dzimis no diviem rēgiem, kas kopā radījuši trešo tikpat dzīvu un īstu kā paši. Bābeles bērniem nebūtu oriģinālu, kas izmantoti, lai radītu viņu kopijas vai klones. Par kādiem cilvēkiem viņi kļūs, kad izaugs? Vai viņiem piemitīs savs raksturs, dīvainības, ģenialitāte, izvirtība? Vai viņi būs mazliet kā zombiji? Varbūt viņi izdzīvos vislabāk, jo viņu dvēseles parādījušās no nebūtības kā pats visums. Viņu uzvedība varētu veidot paradigmu, lai pār- lēktu bezdibenim, kurā iekritušas visas līdzšinējās civilizācijas. Varbūt viņi būs pilnīgie cilvēki, jauna evolūcijas pakāpe pēc mainīgā mirstīgā cilvēka.
Alekss pēkšņi juta nepieciešamību aizsargāt vēl nedzimušo bērnu un milzīgas bailes par nākamā bērna dabu. Droši vien bērni jau iepriekš bija dzimuši Bābelē, nevis atvesti šeit vēl zīdaiņa vecumā. Vai tiešām? Kā gan citādi? Piemēram, mazulis, kas bija domāts upurim. Tomēr Alekss nebija pārliecināts. Viņam vajadzēja runāt ar trīs vai četrus gadus vecu bērnu. Bet kā vergs varēja uzrunāt zēnu vai meiteni? Viņu par to kastrētu. Viņš nevarēja tikt klāt mazuļiem. Un, galu galā, ko tad viņš cerēja uzzināt? Jaunu pasaules uzskatu, kas nekad iepriekš nav pastāvējis?
Irra nosmīnēja Alekša virzienā pa ceļam ārā no svētnīcas.
- Tū māki jāt? Vai varbūt skriesi pakaļ zirgam?
- Es māku jāt, sacīja Alekss. - Es kādreiz dzīvoju laukos. Kaut kad sen. Es neizskatītos ļoti prestiži, ja ierastos nometnē vairākas stundas pēc jums kā tāds ubags, viss noguris un pārklāts ar sviedriem un putekļiem?
- Ar sviedriem un putekļiem, puisīt, tu būsi pārklāts tā vai tā.
Mama Zabala cepa aprikožu pīrāgus. Salda smarža plūda cauri mājai, sacenzdamās ar citām ne tik patīkamām radiniecēm. Iepriekšējā dienā mājā bija ielauzies Dr. Kasandrs un atnesis daudzus maisiņus ar saberztiem mirtes ziediem un asfodeļu gurniem, kurus lika izkārt pa visu māju profilaksei pret neredzamiem slimības gariem. (Muzī, protams, piekrita.) Tagad maisiņi karājās visur, izņemot virtuvi. Mama Zabala bija sadumpojusies pret asfodeļu sīpoliem, kas liktu visam ēdienam smirdēt pēc ķiplokiem. Aiz atriebības viņa bija devusies pīrāgu karagājienā.
Alekss pamanīja, ka Tesānija, uzbriedusi no bērna, iestūrē virtuvē, un nekavējoties sekoja. Viņš ienāca, kad Tesānija stūķēja mutē pīrāgu un Mama Zabala staroja vien.
- Tieši tas, ko vajag, saimniec. Jūsu ķermenis zina, ko grib!
Acīmredzot Alekša klātbūtne nebija vēlama, vismaz no pavāres puses.
- Atnes man ķirbi, Aleks. Un mudīgi! - Vīrieša klātbūtne varētu samaitāt divu sieviešu sazvērestību un mazināt Mama Zabala triumfu pār daktera receptēm.
Alekss izgāja, bet palika turpat niedru durvju tuvumā. Aiz mājas varēja dzirdēt sajūsminātā Tiki rejas un Irras un Muzī balsis. Netālu ķiķināja divas kalpones. Anšars bija aizsūtīts uz pili ar ziņojumu par nākamās nedēļas izbraucienu un vēl nebija atgriezies.
Kad Tesānija parādījās ar veselu pīrāgu vienā rokā un pusēstu - otrā rokā, Alekss izmantoja izdevību.
- Tesa!
- Mmm. - Pilnu muti viņa norādīja uz durvīm, kas vēl nebija beigušas čaukstēt pēc viņas iznākšanas.
- Man ar tevi jārunā.
Viņa norija vairākos paņēmienos.
- Ne šeit. Ne tagad.
Pēdējā laikā bija tik grūti ar viņu runāt. Cik muļķīgi, jo viņi bija tik tuvi.
- Gupta būs rīt. Varbūt ar vilkazobu.
Tesānija izskatijās drīzāk apskaitusies nekā izbrīnīta.
- Kāpēc viņš tev pastāstīja?
- Tāpēc, ka es viņam kaut ko pastāstīju. Vai tu atceries, ko es teicu, kad mēs gaidijām karietē?
Viņa neatcerējās.
- Par akadēmiju.
- Ak to.
- Mēs ar Guptu par to runājām. Ja tev tiešām patīk intrigas, pajautā viņam, vai viņš domā, ka Bābele pastāv patiesībā.
Viņa pavicināja viņam gar degunu pīrāgus.
- Man tādi garšo. - Viņa izrieza piebriedušo vēderu. - Lūk, mana intriga, kas aizņem mani visu. Šobrīd.
- Kalpones rūpēsies par bērniņu, kad tas būs piedzimis…
- Ššss!
- Tu kļūsi nomākta, ja nedabūsi sevis cienīgu intrigu.
Viņa pasmīnēja.
- Ak, Aleks, tu mēģini man izdomāt intrigu, lai es neriskētu sevi noindēt! Tāpēc tu tā runā!
- Nē, tā nav. Nemaz nav.
- Man jāizvēlas starp Kasandra nazi un šujamām adatām un tu zini, ko. Tū zini, kas izskatās daudz drošāk. Tū man nepalīdzēsi, ja mēģināsi mani pārliecināt par pretējo. TU tikai uz pāris nedēļām novērsīsi krizi. - Viņa piešķieba galvu. - Kāds nāk, - un aizgāzelējās tālāk, tieši laikā, lai satiktu Muzi pie galvenajām durvīm. Alekss žigli iemuka virtuvē, lai noklausītos. Par laimi, Mama Zabala bija aizņemta.
- Dr. Kasandrs teica, ka tev pēcpusdienās vajag atpūsties, - Alekss dzirdēja.
- Man sagribējās ēst.
- Tev sāpēs vēders.
- Man drīz vēders sāpēs pavisam citā vietā. - Sekoja čāpstināšana.
- Es nedomāju, ka tam Guptam vajadzētu nākt, kamēr viss nav beidzies. Kad Anšars atgriezīsies, es viņu aizsūtīšu uz to vietu, kur Guptam ir miga, lai pasaka.
- Nē! Gupta man māca relaksējošus vingrinājumus.
- Tev nevajadzēs nekādus vingrinājumus, Tesa.
- Es zinu. Bet ļauj man kādu prieku, Muzi, mīļais, mans lauva; un es tevi patiesi mīlēšu.
- Tū gan māki tīt cilvēkus ap pirkstu.
Tikai šai bridi Aleksam pielēca, ka Muzī nekad tā īsti nav apsūdzējis Alekšu kā bērna tēvu. Hēfaistiona bēru nakti viņš bija tikai uzbrucis Aleksam par to, ka tas drāž viņa sievu, nevis ir autors dzimtas mantiniekam.
Vai Muzī naivi iedomājās, ka viņa pirmā kopošanās ar Tesāniju ir viņu uzreiz darījusi grūtu? Droši vien, ka nē. Lēdija Gibila bija pieskārusies dažiem būtiskiem dzīves jautājumiem tajās vakariņās labu laiku pirms kāzām.
Šajā Ištaras un svētās mīlas pilsētā būtu bezjēdzīgi, ja Tesānija simulētu jaunavību kāzu naktī kaut vai ar dzīvnieka asiņu maisiņu, likdama Muzī saprast, ka viņš ir pirmais, kas nobauda persiku. Droši vien vienkāršā patiesība bija tāda, ka Muzī pats nespēja iedomāties, ka bērns nav viņa. Viņa sieva varēja uzvesties kā padauza, bet viņas klēpim bija jābūt uzticīgam; tā prasīja gods. Muzī kļūdaini iedomājās, ka lords Gibils piever acis uz Tesānijas laulības pārkāpšanu tāpēc, ka tad viņa ir apmierināta. Ja tā, tad acīmredzami Gibils nespēja atbalstīt domu, ka paša mazdēls ir verga sēklas produkts. Iespējams, ka Muzi loģika nekad nenonāca tik tālu. Emocionāli, savā godīgajā dvēselē, viņš zināja, ka ir ciltstēvs. Citādi sabruktu visa pasaule.