Viņš pamodās nejēdzīgi agri. Dzīvnieki knosījās. Griestu spuldze joprojām dega. Tikai tagad to blāvu padarīja rīta blāzma. Pie steliņģa stāvēja kardināls un viņa kora zēns. Garos, melnos mēteļos.
Mērks, vecākais stādījās priekšā. Tieslietu ministrija. Vai drīkstam tevi pavizināt?
Tie aizveda viņu mājup uz Maskavu. Astoņdesmito gadu sākumā viņš bija trīs ziemas sezonas pavadījis Krievijā, Lielajā Valsts cirkā. Dzīvojis Cirka namā Tveras un Gņezdņikovska ielas stūri. Šīs ēkas pirmsrevolūcijas eleganci viņš bija no jauna ieraudzījis Kopenhāgenas Nodokļu pārvaldes pilī Kampmansgādē. Šī bija trešā reize pusgada laikā, kad viņš te viesojās. Bet šī bija pirmā reize, kad viņam pakaļ bija atsūtīts auto.
Ēka bija tumša un slēgta. Bet kardinālam bija atslēga. Ta derēja arī pašiem augšējiem, nobloķētajiem liftu pogu paneļa līmeņiem. Kirkegoram kaut kur bija rakstīts, ka ikvienam cilvēkam ir daudzstāvu māja, tikai neviens neuzkāpj līdz beletāžai. Kirkegoram būtu vajadzējis šorīt būt te, viņi uzbrauca līdz pašai augšai.
Vestibilā bija marmors un elektriskas bronzas lāpas, tā bija tikai prelūdija. Lifts atvērās pie kāpņu laukuma, kurā būtu varējis stāvēt lielais biljarda galds, pa lielajiem jumta logiem strāvojošās rīta gaismas applūdināts. Starp liftu un kāpnēm stikla būrī sēdēja jauns vīrietis. Baltā kreklā un kaklasaitē, smuks kā Ole Miedziņš. Bet ar skaņu kā svinīgajam maršam. Nodūca elektriskā atslēga, viņiem atvērās durvis.
Priekšā stiepās plats balts gaitenis. Ar parketa grīdu un patīkamām lampām, un augstām divviru durvīm, kas veda uz lieliem kabinetiem, kuros bija aizliegts smēķēt un kuros cilvēki strādāja tā, it kā būtu pieņemti līgumdarbā. Prieks bija skatīties, cik efektīvi tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, kantoris virmoja kā cirka laukums telšu celšanas laikā. Kasperam aizdomāties lika vienīgi neparastā stunda. Kad viņi brauca garām Nerrebro stacijai, viņš bija redzējis pulksteni. Tas rādīja bez piecpadsmit sešus rītā.
Vienas no pēdējām durvīm bija ciet. Mērks tās atvēra un palaida Kasperu pa priekšu.
Priekštelpā ar akustiku kā baznīcas priekštelpā sēdēja divi plecīgi mūki uzvalkā, jaunākais ar pilnbārdu un zirgasti. Viņi pamāja Merkam ar galvu un piecēlās kājās.
Kādas durvis stāvēja vaļā, viņi iegāja pa tām. Gaitenī temperatūra bija bijusi pašā laikā, telpā bija auksti. I.ogs bija atvērts uz Sanktjergena ezera pusi, vējš, kas viņiem uzpūta, nāca no ārējās Mongolijas. Pie galda sēdošā sieviete izskatījās pēc kazaka, muskuļota, skaista, bezkaislīga.
Kāpēc viņš ir līdzi? viņa jautāja.
Pie rakstāmgalda puslokā bija izkārtoti krēsli, viņi apsēdās.
Sievietei priekšā bija noliktas trīs mapītes. Pie atloka viņai bija neliela emblēma. Kādu nēsā tie daži laimīgie, kuriem Viņas Majestāte Karaliene ir piešķīrusi bruņinieka krustu. Viņai aiz muguras plauktā pie sienas bija eksponēti pagāniski sudraba kausi ar štancētiem zirgu ķermeņiem. Kaspers uzlika brilles. Modernā pieccīņa. Vismaz viens bija Ziemeļvalstu čempiona kauss.
Viņa bija sacerējusies uz tādu vai citādu ātru uzvaru. Visi skaistie gaišie mati bija galvvidū stingri sasieti samuraja mezglā. Nu viņas skaņu sistēmā bija iezadzies samulsums.
Mērks pamāja mūkiem ar galvu.
- Viņš ir iesniedzis pieteikumu, lai atgūtu Dānijas pilsonību. Policijas Ārvalstnieku nodaļa izskata viņa lietu Pilsonības lietu pārvaldes uzdevumā.
Pirmajā reizē, kad Kaspers bija izsaukts, mēnesi pēc ierašanās Kopenhāgenā, viņam bija piekomandējuši parastu tiesu izpildītāju. Nākamajā reizē darīšana bija ar nodaļas priekšnieci Astu Borello. Pirmoreiz viņi bija bijuši divatā, nelielā apmeklētāju telpā, vairākus stāvus zemāk. Viņš zināja, ka tur viņa nav piederīga. Nu viņa bija atgriezusies mājās. Viņai blakus pie teksta redaktora sēdēja jauneklis uzvalkā un gaišām cirtām, gatavs kuru katru brīdi protokolēt. Kabinets bija gaišs un pietiekami plašs, lai tajā ar krītu varētu iezīmēt akrobātiskās riteņbraukšanas arēnu. Divritenis bija atbalstīts pret sienu, pelēks matēta vieglmetāla sacīkšu divritenis. Tālāk gar sienu stāvēja zemi galdiņi un dīvāni nepiespiestām un neformālām sarunām. Un taisnleņķa krēsli un divi studijas magnetofoni liecībām, kas sniegtas liecinieku klātbūtnē.
- Mēs esam saņēmuši amerikāņu skaitļus, viņa ierunājās. No ASV Ieņēmumu dienesta direktora. Ar atsauci uz 1948. gada maija līgumu par dubulto aplikšanu ar nodokļiem. Tie datējami jau ar 1971. gadu, kad viņam pirmo reizi aprēķināts nodoklis par patstāvīgiem ieņēmumiem. Ir dokumentēti honorāri par vismaz divdesmit miljoniem kronu. No kuriem mazāk nekā septiņsimt tūkstoši ir iekļauti ienākumu deklarācijā.
- Viņa manta?
Jautātājs bija vecākais no abiem mūkiem.
- Viņam nav nekā. Kopš 1991. gada mums ir tiesības — ar nodokļu kontroles likumu rokā — iesaldēt arī ārzemēs esošus līdzekļus. Kad mēs vēršamies pie Spānijas, sākumā mēs saņemam atteikumu. Runā, ka varietē mākslinieki un flamenko dejotājas bauda sava veida pretlikumīgu diplomātisko neaizskaramību. Bet mēs vēršamies vēlreiz ar starptautisku tiesas spriedumu.
Izrādās, ka viņš ir realizējis to mazumiņu nekustamā īpašuma, kas viņam bija atlicis. Pēdējie bankas konti, kopumā vairāki miljoni, tagad ir mūsu valdījumā.
- Vai var būt, ka viņam nauda stāv kaut kur citur?
- To nevar izslēgt. Šveicē nodokļu mahinācijas nav noziegums. Tur tās ir reliģisks tikums. Bet viņam nekad neizdosies to ievest Dānijā. Viņš nekad nedabūs no Valsts bankas atļauju veikt pārskaitījumu. Viņam vairs nekad nebūs bankas konta. Viņš nevarēs pat ne izveidot benzīna kartes kontu.
Viņa sakrustoja pirkstus un atzvila krēslā.
- Nodokļu kontroles likuma 13. pants paredz soda naudu — parasti divsimt procentu apmērā no nedeklarētās nodokļu summas — un brīvības atņemšanu, ja krāpšana notikusi ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ. Te būs gads reāla cietumsoda, un soda nauda komplektā ar nodokļu atmaksu ne mazāk kā četrdesmit miljonu kronu apmērā. Mēs kopš oktobra lūdzam piemērot viņam apcietinājumu. Lūgums ir noraidīts. Mēs uzskatām, ka šis noraidījums nevar vairs ilgāk palikt spēkā.
Iestājās klusums. Viņa bija pateikusi savu sakāmo.
Merks paliecās uz priekšu. Atmosfēra telpā izmainījās. Pavīdēja kāds aspekts, kas piemīt la minoram. Tā visdižākajā izpausmē. Uzstājīgs un nopietns. Atšķirībā no sievietes ministrijas ierēdnis runāja tieši ar Kasperu.
- Mēs bijām aizbraukuši uz Londonu un kopā ar Interpolu aprunājāmies ar advokātu biroju De Groewe, kurš caurskata tavus kontraktus. Pirms gada tu divdesmit četru stundu laikā esi uzteicis visus noslēgtos kontraktus — ar ārsta zīmi, kuru WVVF neatzīst. Viņi klusītēm ir slēguši tev visas lielākās starptautiskās arēnas. Kamēr paši sagatavo prāvu. Tā norisināsies Spānijā. Paralēli Spānijas valsts prāvai par nodokļu nemaksāšanu. Mūsu speciālisti apgalvo, ka abu prāvu iznākums ir skaidrs. Prasījums par maksājumu piedziņu nebūs mazāks par divsimt piecdesmit miljoniem. Klāt vēl sods par braukšanu dzērumā, tev jau ir divi spriedumi, pēdējais ar reālu autovadītāja tiesību atņemšanu. Kopā sanāks ne mazāk kā pieci gadi reāla cietumsoda. Tu sēdēsi Alhaurinas cietumā. Runā, ka tur nekas nav mainījies kopš inkvizīcijas laikiem.
Sieviete mēģināja šoku pārlaist rāmi. Neizdevās.
- Nodokļu mahinācijas ir parasta zādzība, viņa izgrūda.
- No valsts! Viņš ir mūsu jurisdikcijā! Viņam jāstājas tiesas priekšā šeit!