Naktī Kaspers negulēja. Pirmdien no rīta viņš pārbaudīja Ūdenslīdēju sporta federācijas uzskaiti. Tajā pēdējo divu nedēļu laikā nebija reģistrēta neviena niršana ārpus ostas.
Viņš atsauca prātā sievietes tēlu, viņas skaņas. Viņas būtības kodols bija Mi mažors. Aiz tā dziļāks instinktu skanējums, cilvēku instinkti parasti nebija tik niansēti, vēl nebija noformējušies skaņkārtās, viņējā bija. Viņš dzirdēja La mažoru, profesionālu skanējumu. Viņa nenodarbojās ar ūdenslīdēju sportu. Viņa bija nirusi darba darīšanās. Svētdienā.
Viņš piezvanīja uz Jūrniecības pārvaldi. Klausulē atsaucās profesionāla nāra. Pretimnākoša, bet gluma un vēsa.
- Mēs reģistrējam visus profesionālās niršanas gadījumus, viņa atbildēja. Bet mēs neizplatām informāciju par tiem. Citiem, kā vien kompetentajām iestādēm.
- Es grasos būvēt molu, viņš teica. Savam "Gulbim". Pretī manai jūrmalas savrupmājai. Es gribētu nolīgt tieši šo firmu. Es redzēju, kā viņi strādā. Tas bija izcili. Varbūt es varētu dabūt kāda darbinieka vārdu?
- Tā nebija firma, viņa attrauca. Tie bija kādas iestādes ūdenslīdēji. Un kā tu redzēji viņus strādājam? Dānijā dūņu dēļ nekur nav iespējams redzēt uz priekšu vairāk par trim metriem.
- Man bija iedvesmas pilna diena, viņš sacīja. Viņa nolika klausuli.
Viņš bija aizgājis līdz ielai un paņēmis savu pastu. Uz vēstules nebija norādīts sūtītājs, vēstulē bija piecsimt kronu banknote. Nekā cita. Viņš bija aizbraucis pie Sonjas.
Sonja bija uzvārījusi viņam tēju, lēnām un pamatīgi, beigās viņa stāvēja līdzās viņa krēslam un apmaisīja, līdz viss medus bija izšķīdis. Viņš ļāvās aprūpei. Zinādams, ka par to būs jāmaksā. Pēc brīža nāks morāle.
- Tu esi redzējis viņu vienu reizi, Sonja sacīja. Ne vairāk kā piecas minūtes. Vai tu esi pie pilna prāta?
- Viņas skanējums, viņš bilda.
Viņa noglauda Kaspera matus, kāda viņa būtības daļa manīja miera nojausmu.
- Tu jau reaģēji arī uz manu skaņu, viņa teica. Toreiz.
Un tev, jopcikarārā, paveicās. Bet nevar taču noliegt, ka ir bijušas citas reizes, kad tu esi kļūdījies.
Viņš dzēra, tā bija pirmlapu tēja, uzlieta japāņu tērauda tējkannā, kas stāvēja viņai priekšā uz galda virs tējas sveces. Pat ar pienu un medu tā bija pilnīgi cita lieta nekā tas dzēriens, ko viņam izdevās izdabūt no tējas maisiņiem savās mājās.
Sonja pagrozīja aploksni, kurā bija atradusies banknote.
- Tā ir apzīmogota, viņa sacīja.
Viņš nesaprata, ko viņa ar to domā. Viņa pasniedza viņam noklausīšanās agregātu.
- Frankēšanas aparāti, viņa teica. Atstāj identifikācijas numuru.
Viņa piezvanīja uz Dānijas Pastu. Viņu pāradresēja uz Frankēšanas aparātu nodaļu Fredericijā.
- Es zvanu no advokātu biroja "Kronē un Kronē", viņa sacīja. Mēs esam saņēmuši no jums savu markotāju. Mēs domājam, ka mums ir atsūtīts svešs. Vai drīkstu nosaukt numuru?
Viņa nosauca numuru.
- Tā ir kļūda, atsaucās sievietes balss otrā galā. Tam vajadzētu būt vienam no četriem, kas pieder Valsts zemes dienestam. Kā tu sacīji — nu kurienes tu zvani?
- Es pateicu nepareizi, Sonja atbildēja. Es zvanu no Zemes dienesta.
Viņa nolika klausuli.
Viņa bija pavadījusi Kasperu lejā pa kāpnēm. Uz ietves paņēma viņu pie rokas. Viņa bija saglabājusi dejotājas iznesīgumu. Viņa ieveda Kasperu ziedu veikalā pretī ugunsdzēsības depo, izvēlējās kātus ar vēl neizplaukušām peonijām, lieliem, apaļiem, pilnīgiem ziediem.
Viņa aiznesa puķes līdz pašai mašīnai, saudzīgi nolika viņam līdzās uz blakus sēdekļa. Viņas pirksti noglāstīja viņa skaustu.
- Tu esi ilgi sabijis viens, viņa sacīja.
Viņš neatbildēja. Nebija nekā, ko teikt.
- F.s nepazīstu Valsts zemes dienestu, viņa turpināja. Bet esmu pārliecināta, ka peonijas būs labs sākums. Varbūt tev nevajadzētu uzreiz stāstīt, no kurienes tev tās gadījušās.
Valsts zemes dienests atradās Rentemestervejā, pirmajā stāvā pārdeva kartes, aiz letes stāvēja pusmūža sieviete, ja viņa būtu bijusi suns, turpat atrastos plāksne ar uzrakstu "Ieeja uz paša atbildību".
Viņš nolika ziedus sievietei priekšā. Puķu pušķis bija liels kā tuba.
- Viņai ir dzimšanas diena, Kaspers čukstēja. Es tik ļoti gribētu viņu pārsteigt.
Sieviete izkusa, viņš bija iekšā. Tieši šādā veidā var izmērīt garīgo progresu. Sliekšņu sargi kļūst arvien pielaidīgāki.
Ēkā bija četri stāvi, katrā stāvā desmit līdz divdesmit kabinetu plus laboratorijas, viņš ielūkojās tajos visos. Augšējā stāvā atradās ēdnīca ar jumta terasi, uz jumta sēdēja lielas kaijas, gaidīdamas iespēju nokopt galdus. No terases pavērās skats uz jūru, viņā pusē uz Zviedriju.
Viņa viena pati sēdēja pie galda. Viņš nolika puķes viņai priekšā, apsēdās. Kādu brīdi abi sēdēja klusēdami.
- Pirmā tikšanās, viņš ierunājās, ir riskanta. Ko mēs dzirdam? Vai mēs dzirdam jebko citu kā vien to, ko gribam dzirdēt? No otras puses, nav nekādas kopīgas vēstures. Nav saceltas blokādes. Un tomēr. Katrā ziņā te ir kāda puķe. Varbūt tu varētu mājās ielikt tās vāzē. Nesāpinot viņu, kurš sēdēja pavadošajā laivā.
Viņa lūkojās pāri jumtiem. Pāri dzelzceļa uzbērumam, Haraldsgādei, pāri jūrai.
- Es biju kopā ar kolēģi, viņa atteica. Sievieti.
Viņš piecēlās. Ja nu Bahs kaut ko bija pratis, tā bija aiziešana kulminācijas brīdī.
- Tu vari vēl mazliet palikt sēžam, viņa sacīja. Es esmu tikko aizgājusi pusdienās.
6
Kāds kaut ko sacīja, atmiņas izplēnēja, tad to vairs nebija. Franča Fībera acis bija pielipušas pie viņa lūpām, Kaspers nebija pārliecināts, ko viņš teicis un ko atminējies.
- Viņi ir miruši, Francs Fībers sacīja. Mēs viņus neatradīsim.
- Kas ir otrs bērns?
- Bastians. Viņi ar Klāru Mariju pazuda vienlaicīgi. No skolas pagalma. Dienas vidū. Iekāpa kādā mašīnā.
- Kur šajā visā ir policija?
- Policisti ir iesaistīti bariem. Mūs visus nopratināja. Lingbijas policijas iecirknī. Un pilsētas centrā.
- Kur centrā?
- Blegdamsvejā. Aresta namā.
Kasperam deniņos sakāpa asinis. Viņš bija spiests zvanīt tēvam. Tas nav lāgā. Nodzīvojis līdz četrdesmit diviem gadiem. Un pēdējā izeja joprojām ir zvanīt tēvam.
Maksimiliāns pacēla klausuli nekavējoties. Viņa balss bija tikpat kā izgaisusi.
- Ja ir nolaupīti divi bērni, Kaspers sacīja, un nopratināšana notiek Blegdamsvejas aresta namā, kas tur ir par lietu?
- Vai nopratinātais ir potenciāls apsūdzētais?
Kaspers paskatījās uz Franču Fīberu.
- Nē, viņš atbildēja.
- Tad ir aktivizēts VISAR. Starptautisks smagās noziedzības profilēšanas reģistrs. Kuru pārvalda Valsts policija. Piesaistot neatkarīgus kriminologus, uzvedības psihologus un tiesu medicīnas psihiatrus. Viņiem ir liela komisija. Viviāna darbojas tajā. Viņa sēž man blakus. Pēta manu nāves procesu. Es atzvanīšu pēc minūtes.
Viņš nolika klausuli.
Uz instrumentu paneļa papīra saspraude saturēja kopā rēķinus un adrešu lapiņas, Kaspers tās pāršķirstīja, bez rezultātiem. Cita saspraude saturēja kopā plānāku žūksni, tās bija pavadzīmes. Leisemērs pats importēja vīnu un delikateses, dažas pavadzīmes bija sarakstītas nedēļu uz priekšu. Meklēto Kaspers atrada kaudzītes apakšā. Tas bija itāļu stila lenča pasūtinājums no Konon, uz nākamo trešdienu. Pasūtinājumam bija pievienots uz paštaisīta papīra iespiests buklets. No tiem, kādus izsniegtu konkordes vai viesnīcas Ritz viesiem, ar sirsnīgiem sveicieniem, evakuācijas ceļu plānu un iedrošinājumu četrās valodās, ka tas sniegts tikai tādēļ, lai ievērotu likuma prasības, jo mēs nekad nemirsim, katrā gadījumā ne šajā vietā un ne par šādu biļetes cenu.