- Viņa pulss ir trīsdesmit seši. Aritmiska, ļoti vāja sirdsdarbība. Daudz netrūkst, lai viņš noliktu karoti. Tu pavāksies malā, vai arī mēs iesūdzēsim tevi tiesā. Disciplinārlieta, pienākuma nepildīšana. Tu dabūsi ne mazāk kā sešus gadus. Par slepkavību smagas nevērības dēļ.
- Es piezvanīšu, Kasandrs sacīja.
No viņa balss necik daudz nebija palicis pāri.
Viņš piezvanīja no kāda telefona telpas dziļumā. Atnāca atpakaļ. Zombija gaitā. Nolika uz letes veidlapu.
- Divdesmit četras stundas, viņš teica. Viņš ir piereģistrēts uz Air Iberia rīta lidmašīnu pulksten 7.20. Viņam ir repatriācijas lieta. Tās ir ministrijas pakļautībā.
Afrikāniete parakstījās. Sievietes paņēma Kasperu zem padusēm un piecēla kājās. Viņš piespiedās viņām, veselības apsvērumu dēļ. Piesardzīgi viņš spēra pirmos biklos soļus atpakaļ brīvībā.
PIEKTĀ DAĻA
1
Lejā gaidīja ātrās palīdzības mašīna, viņas palīdzēja Kasperam iekāpt. Vadītāja sēdeklis bija aizslēpts aiz matēta stikla starpsienas, tā tika atbīdīta malā. Arī šoferis un viņam blakus sēdošā sieviete bija baltā virssvārcī.
Iegaudojās sirēna, ātrās palīdzības mašīna šķērsoja taksometriem iezīmēto vietu un stāvlaukumu un apmetās apkārt. Šofera virssvārcim bija stāvapkakle, bet no tās augšup uz galvaskausu kā baltas liesmas lodāja ducis rētu, tas bija Francs Fībers.
Viņiem garām pretējā virzienā aizbrāzas policijas mašīna ar ieslēgtām bākugunīm. Sievietes bija atvirzījušās no Kaspera, rūpes bija pagaisušas. To arī varēja gaidīt. Kādā vietā Gregorijs Palama ir rakstījis, ka viens no iemesliem, kas lika tuksneša tēviem pieņemt celibātu, bija atskārtums, ka tad, kad sievietes ir dabūjušas gribēto, mātišķums pazūd.
Viņi izbrauca cauri F.restadenai. Un nogriezās pa labi nobrauktuvē uz Transporta centru. Sirēna tika izslēgta. Nesamazinājusi ātrumu, ātrās palīdzības mašīna pārbrauca pāri mauriņam un apstājās aiz slēgta grila bāra, taisni blakus lielam audi. Sievietes izcēla Kasperu laukā un iesēdināja audi pakaļējā sēdeklī. Francs Fībers pārlingoja no viena vadītāja sēdekļa uz otru, kā pērtiķis, neizmantodams kruķus. Audi uzņēma ātrumu, izmetās uz šosejas, apdzīšanas joslā. Spidometrs rādīja simt astoņdesmit, Kaspers dzirdēja sirēnas gan viņiem priekšā, gan aiz muguras. Kaut kur no priekšas un augšas tuvojās helikopters.
- Viņi patlaban bloķē visu Amageras salu, Francs Flbers teica. Ko saka smalkā dzirde?
- Lūgsimies visi! Kaspers atbildēja. Lai ir migla. Un lai ir brīvs ceļš pār Zēlandes tiltu.
Mašīna nogriezās. Ienira miglas mūrī. Brauktuve izzuda. Pretim braucošās mašīnas saruka par dzelteniem spīduļiem. Sievietes blenza uz viņu.
- Ir divas iespējas, Kaspers skaidroja. Man ir tiešā saikne ar Mūsu TēvsMāmiņu. Vai arī es dzirdēju miglu. Un to, ka tilta virzienā nav sirēnu.
Viņš juta savu ķermeni sabrūkam, kādas rokas viņam palīdzēja, viņš saļima pakaļējā sēdeklī. Viņš mēģināja noturēties pie apziņas, nosakot brauciena maršrutu pēc skaņām — ienākošās lidmašīnas uz divpadsmitā skrejceļa, īsāks skrejceļš, stipram ziemeļu vai dienvidu vējam, tas piešķīra īpašu skanējumu un ritmu, lidmašīnām nosēžoties. Kaijas, ātrās palīdzības mašīnai braucot pār tiltu. Valbijas nomales sociālais reālisms. Frederiksbergas ārmalas semipermanentā pansionāta skanējums. Putnu rezervāta un ellīgas satiksmes īpašais skaņu jūklis vietā, kur Fārumas automaģistrāle pāršķeļ Uterslevas purvu.
Viņš aizslīdēja prom un atgriezās. Viņi bija nobraukuši no šosejas, satiksme kļuvusi retāka, mašīna iegriezās kādā grants ceļā. Nenometusi ātrumu, tā izbrauca caur vārtiem, viņš tos pazina, tie bija Rābijas fonda māju aptverošās sētas daļa. Audi apstājās, realitāte tika pagriezta klusāk, tā izdzisa un pazuda.
2
Pasaule tapa no jauna, viņš tika stumts ar ripojošām nestuvēm, pa baltajiem gaiteņiem, garām ikonām, iekšā liftā. Afrikāniete stāvēja viņam blakus, viņa turēja rokās plastmasas maisiņus, no maisiņiem uz viņa plaukstas locītavām stiepās caurulītes, viņas bija uzlikušas sistēmu. Viņš dzirdēja pēc sievietes skaņas, ka viņai ir bail, bet viņš nesaklausīja, no kā.
Durvis atvērās, viņi brauca pa gariem gaiteņiem, augšup ar liftu, pa vēl vienu gaiteni, nonāca operāciju zālē. Nu viņš dzirdēja, no kā viņai bail. Viņai bija bail no tā, ka viņš mirst.
Viņam apkārt bija sešas sievietes. Ikviena vīrieša sapnis, bet viņš vairs nejuta savu ķermeni. Visām mugurā zaļš operāciju virssvārcis, visām, atskaitot afrikānieti, uz sejas maska.
- Tev ievadīs pretsāpju līdzekli, viņa sacīja.
- Es esmu artists, viņš atteica. Es gribu just, kā nervi raustās.
Balsij nebija skaņas, viņas nedzirdēja Kasperu. Viņš redzēja, kā adata ieslīd miesā virs plaukstas locītavas. Dzirdamības lokā bija Zilā dāma. Nu Kaspers ieraudzīja viņu.
- Esmu ieradies pēc samaksas, viņš bilda.
Skaņas nebija, viņa acīmredzot tik un tā bija dzirdējusi Kasperu. Viņa noliecās pie viņa un pasmaidīja.
- Patiess prieks, viņa sacīja.
Atkal viņa apziņa devās prom, gausa soli, kā jauna meitene pastaigā pa pilsētu.
Viņš atgriezās. Ne gluži ķermenī. Bet tam blakus. Afrikāniete runāja, bet teiktais nebija adresēts viņam.
- Es izmeklēšu, vai nav iekšējas asiņošanas, viņa sacīja. Tur ir gan lodes ceļš, gan sitieni.
Atvēris acis, viņš skatījās, kā viņa strādā. Viņam būtu gribējies sievieti mierināt. Sacīt, ka tam nav tik liela nozīme, vai cilvēks dzīvo vai mirst.
- Perkutēju vēderu, viņa teica. Saspīlējumu nav. Bet ir sāpes. Asinsspiediens un pulss zems. Noteikt hematokrīta līmeni! Hemoglobīns 4-5. Asins pārliešanu!
Viņš gribēja ko bilst. "Par to nevar būt ne runas," viņš gribēja teikt. "Es piekrītu Rūdolfam Šteineram. Asinis ir eine sehr geistige Flussigkeit, ļoti gaisīgs šķidrums."
Pār lūpām nenāca ne skaņas. Viņas sāka asins pārliešanu, viņš dzirdēja svešās asinis gārguļojam dzīslās.
- Simt miligramu petidīna! afrikāniete izrīkoja. Efedrīnu! Es cenšos noturēt viņu pie apziņas, bet neizdodas.
Viņa runāja ar Zilo dāmu.
- Viņš ir aizslīdējis, afrikāniete teica.
Kaspers bezrūpīgi iesmējās. Savā nodabā. Viņš pamazām atbrīvojās no apgrūtinošās identificēšanās ar ķermeni. Bet dzirde ir mūžīga, tas izraisīja viņa smieklus.
- Maza kalibra lode, afrikāniete sacīja, ar mazu izejas ātrumu, no tuvuma. Tērauda lode, no tām, ko policija izmanto, lai šautu caur durvīm un automašīnām. Mēs viņu tūdaļ safotografēsim, potītes, pēdu locītavas, galvaskausu, plaukstas locītavas. Vēdera dobuma kopainu. Columna cervicalis.
Kāds uzlika svina aizsargu uz vēdera lejasdaļas un vairogdziedzera. Uz ķermeņa, kurš vairs nebija viņējais.
Viņš atradās kādā vietā, kur tikpat kā nebija laika. Ķermeņi un fiziskie veidoli bija izgaisuši, atlikušas vien skaņas un noskaņas. Kaut kur, kādā tālā nostūrī, operēja kādu viņa būtības daļu.
- Ziepjūdeni! afrikāniete teica. Mēs šujam intrakutāni. Slēdzējsloksnītes un histoakrilu grieztajām brūcēm! Mums ir uzņēmumi. Nav cietušas ne aknas, ne liesa, ne nieres. Pulss turpina kristies. Peānus! Viņš joprojām asiņo. Spieķkaula lūzums. Es gribu reģionālo anestēziju padusē. Vietējo apkārt lūzuma vietai.
Viņas kaut ko darīja ar viņa plaukstas locītavu. Ja viņam būtu bijusi labāka saikne ar ķermeni, viņš būtu noģībis aiz sāpēm. Bet saiknes tikpat kā nebija.