- Nolasi man priekšā, viņš mudināja, lai tā ir mana vakara pasaka.
Viņa noskenēja tekstu. Viņš dzirdēja, kā viņa izveido tūlītēju pārskatu. Izvelk atslēgas vārdus.
- Tas ir fragments, viņa teica. Trūkst virsraksta un ievada. Varbūt tekstu bija paredzēts izdzēst, bet tas ir izdevies tikai daļēji. Runa ir par brīdināšanas sistēmām Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Iepazīstinot ar kaut ko tādu kā Lingbijas Radio NAVWARN, NAVTEK, Shippos, Dānijas Radio kuģu ceļa informācija un Teksta TV. Apraksts par tranzīta maršrutu pārkārtošanu Dānijas teritoriālajos ūdeņos. VTS jeb kuģu satiksmes pakalpojumi, radaru un ziņojumu dienests Lielajā Beltā un Drogdena jūras šaurumā.
Viņš dzirdēja nepiespiestību, ar kādu viņa orientējās svešvalodā.
- Te ir apraksts par brīdinājumiem, ko katastrofas gadījumā laiž caur Jūras sporta drošības padomi. Hidrogrāfijas dienesta pienākumi. Jūras spēku virsnieku pilnvaras, jo sevišķi viņu policejisko tiesību apmērs uz ūdeņiem. Uzskaitīti uzdevumi, kurus paredzēts veikt kaut kam tādam kā Jūras zemessardzes kuteri MHV 951. Jūrniecības pārvaldes atbildība par kuģošanas drošību, pārvirzot visu satiksmi no Ēresunda uz Lielo Beltu. Procedūras apraksts, pārceļot vadošās personas uz Jūras spēku operatīvo štābu Orhūsā. Satiksmes sadalīšana Lielajā Beltā. Lielā un Mazā Belta iespējas tikt galā ar Ēresunda slēgšanu. Un tā tālāk, turpinājums uz vēl piecpadsmit lapām.
- Kas tas ir? Kaspers jautāja.
- Memorands, viņa sacīja. Tapis pirms desmit gadiem. Kaina rakstīts. International Maritime Organisation uzdevumā. Tā ir analīze. Kādas varētu būt potenciālās sekas dabas katastrofai vai terora aktam, kas slēgtu Ēresundu.
Viņš ieklausījās afrikānietē.
- Tam jābūt konfidenciālam, viņš teica. Tu neatradi to internetā.
Viņa piecēlās.
- Tu saņēmi to no Merka, viņš turpināja. Viņš droši vien palūdza, lai tu parādi to man. Citādi es nedabūtu to redzēt. Man neviens nekad neko nestāsta.
Sieviete palika stāvam durvīs.
- Viņam ir bijusi laba intuīcija, Kaspers teica. Kainam. Ja viņš bijis uz šīm pēdām jau pirms desmit gadiem. Viņš varbūt ir gaišreģis. Varbūt es te esmu vienīgais, kurš ir ieslodzīts parastajā realitātē.
Viņa bija prom.
6
Viņš sajuta sauli uz ādas, kā glāstu. Viņš atdarīja acis. Viņas bija izstūmušas viņa gultu pagalmā. Viņš pa pusei sēdēja, pa pusei gulēja, ar seju pret baseinu. Ūdeni apslēpa rododendrs. Viņa mātei bija ļoti paticis tieši šis augs. Tā sīkstuma un auglīguma dēļ. Citi vīrieši nesa savām sievām ziedus. Maksimiliāns bija pārradies mājās ar kubikmetru Azalea diabolica, tā bija uzplaukusi un uzziedējusi pretdabiski, janvāra vidū.
Viņam blakus kāds sēdēja, tā bija Zilā dāma.
- Iedvesmu mēs esam smēlušās no Aleksandrijas klostera dārziem, viņa sacīja. Princips tulkojumā no koptu valodas uz angļu — ir hide and reveal. Ūdens, avots visu laiku ir nojaušams. Bet nekad ne redzams. Tas ir sava veida garīgs striptīzs. Tam jāpadara meklētājs vai traks aiz ilgām pēc Dieva.
- Klāra Marija? viņš pavaicāja.
Viņas skanējums satumsa, tas ietekmēja visu tuvējo apkārtni, viņam bija sajūta, it kā debesīm priekšā aizietu mākonis.
- Mums pienāca telefona zvans. Ir dzirdama viņas balss. Kāda vīrieša balss. Viņi teic, ka viņa drīz atgriezīsies.
- Vai tas ir ierakstīts, vai varu to noklausīties?
Viņa neatbildēja.
- Kad mani atveda, viņš sacīja. Kamēr viņas mani apkopa. Es biju tuvu tam, lai atvadītos. Es pieredzēju, ka tu esi kopā ar mani. Promejot. Uz kādu vietu viņā pusē. Vai tas bija fakts?
- Vairākas baznīcas dižās sievietes, viņa teica, ir sacījušas, ka svētītam cilvēkam — nevis tādiem sīkiem pārvaldniekiem kā mēs, bet cilvēkiem, kas ir piepildījuši dievišķīgo — mēdz būt trīs dažādi veidoli, kā trīs dažādi Pestītāja aspekti. Skaniskā puse. Fiziskā forma. Un kā mīlestības aspekts.
- Es esmu audzināts ārpus baznīcas, viņš bilda. Ne kristīts, ne iesvētīts. Es nezinu, cik pieklājīgi mēdz uzrunāt abati. Bet tad, ja es varētu runāt tiešu valodu, es sacītu, ka tu izsakies aplinkiem.
Viņi ieklausījās apslēptā ūdens šļakstoņā. Viņš nezināja, vai var uzticēties Zilajai dāmai. Parasti cilvēkiem uzticēties nevar. Parasti tam nav nozīmes. Šoreiz tam bija izšķirīga nozīme.
- Bērnībā, viņš sacīja, māte bija paņēmusi mani līdzi uz Ņevska baznīcu Bredgādē. Viņai bija saruna ar kādu sievieti, kura varētu būt bijusi tava priekšgājēja. Ar sievieti, kuru viņa bija sastapusi šeit, maza būdama.
- Tā būs bijusi Māte Rābija.
- Daudzus gadus vēlāk es aizrakstīju viņai. Bērnībā es biju slims. Vienu laiku biju akls un daļēji paralizēts. Tajā laikā izmainījās mana dzirde. Tas, ko es dzirdēju. Man nebija, pie kā vērsties ar to. Tā nu es aizrakstīju viņai. Pēc trīspadsmit gadiem es atkal ieraudzīju savu vēstuli. Pie sievietes, kura mani pameta.
- Vēstule būs stāvējusi arhīvā. Tur viņa būs to dabūjusi. Vai tas ir slikti?
Viņš nevarēja pagriezt galvu. Bet juta sev pievērsto sievietes skatienu.
- Vai bija vardarbība?
- Es biju novests līdz galējai robežai.
- Sievietēm reti kad patīk vardarbība.
- Sievietes grib mani izmantot. Tāda ir mana pieredze. Tieši šīs bailes uzjundīja manī tas, ka viņai bija vēstule. Sievietes kaut ko grib. Manu naudu. Slavu. Lielo enerģiju.
- Varbūt, viņa teica, viņas tikai grib pabūt tuvumā tavai pieticībai.
Viņam izdevās pagriezt galvu uz viņas pusi. Par spīti sāpēm. Par spīti elektrodiem.
Viņas vairs nebija. Uz krēsla, kur viņa bija sēdējusi, gulēja bezvadu telefons.
Caur uzziņu dienestu viņš sazvanīja Valsts slimnīcu. Klausuli pacēla Maksimiliāns.
- Vai tu esi Spānijā?
Balsij nebija skaļuma, necik daudz no ķermeņa nevarēja būt palicis pāri.
- Es nekur neaizbraucu. Esmu slimnīcā. Ar viltotu ārsta atzinumu. Žirgts kā gurķītis.
Viņš dzirdēja, ka viņa tēvs dzird meliem cauri. Viņš dzirdēja tēva bēdas. Vecāku raizes par saviem bērniem nebeidzas nekad.
- Tu esi ticis uz kaut kādām pēdām, Maksimiliāns teica. Kopenhāgenas iekšpilsēta pieder pensiju fondiem, nekustamā īpašuma aģentūrām un privātpersonām. Pensiju fondi pagaidām izturas mierīgi, tas ir Inženieru pensiju fonds, Pensiju apdrošināšanas fonds, Ārstu pensiju fonds, Juristu un ekonomistu pensiju fonds. Visi viņu ieguldījumi ir ilgtermiņa, viņiem ir papilnam kapitāla. Mūs neinteresē flagmaņu īpašumi, piemēram, banku galvenās mītnes, apdrošinātāju centrālie biroji un tā tālāk, pagaidām tie nenonāks pārdošanā. Lielākās nekustamā īpašuma aģentūras ir akciju sabiedrība "Norden", Gūtenberghūsas nami, "Jeudan", nekustamā īpašuma akciju sabiedrība "Danbo". Tās kopā ar pensiju fondiem ir piespiedušas valsti veikt atbalsta uzpirkumus. Gluži kā tad, ja, piemēram, iebrūkot dīķiem, plūdi ir samazinājuši lauksaimniecības zemju vērtību. Valsts ir piekritusi un uzpirkusi, kā lēš, piecus desmit procentus vecpilsētas un Frederiksstadenas, par cenu informācija netiek izpausta, bet, visticamāk, ir veikts kadastrālais novērtējums. Ir iesaistījusies Nacionālā banka, un Tieslietu ministrija izdarījusi iepirkumus. Tad vēl atliek privātpersonas. īres namu un privāto dzīvokļu īpašnieki. Es esmu apklaušinājies. Runā, ka ir bijusi plaša tirdzniecība, arī paniska, tas bija gaidāms. Bet neviens nav cēlis trauksmi, neviens nav uzodis kopējus pirkumus. Tā nu es vēršos Kopenhāgenas pilsētas Tehnikas un būvniecības departamentā, lai uzzinātu, vai viņi ir saņēmuši kopējus pieprasījumus. Pirms vecpilsētas gruntsgabala cenas noteikšanas interesenti izpētītu apbūves blīvumu, grunts sastāvu un iespējamo piesārņojumu, pat tādā situācijā kā pašreizējā. Departaments ir līdis no ādas ārā. Bet atbildējis uz daudzām pusēm. Tā nu es eju tālāk. Te, uz nāves cisām gulēdams. Visi darījumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā. Tavam vecajam tēvam, protams, ir tiešais pieslēgums Hestemellestrēdes Zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatai. Izrādās, kopš pērnā gada septembra īpašumus pirkuši divdesmit septiņi dāņu un ārzemju uzņēmumi. Nevienā gadījumā cena nav publiskota. Bet mēs runājam par miljardiem. Varbūt piecdesmit. Varbūt simt. Pirms katastrofas cenu noteica īres maksas līmenis. Gājēju ielas apkaimē tas bija divdesmit pieci tūkstoši par kvadrātmetru. Tagad sekos pats interesantākais. Es saglabāju ārzemju uzņēmumus. Un piezvanu uz Uzņēmumu reģistru. Dānijā nereģistrē uzņēmumu īpašniekus. Bet direktoram un valdei ir jābūt. Viņu vārdus es pierakstu. Kopā ar uzņēmumu dibināšanas datumiem. Un nu tas interesantais. Visi divdesmit četri uzņēmumi ir dibināti pērnā gada septembrī. Un visu uzņēmumu valdes locekļu un direktora amatus ieņem vieni un tie paši divpadsmit cilvēki.