Viņi pabrauca garām sakaru telpai, kurā pie digitālām telefonu centrālēm sēdēja ar galvas tālruņiem aprīkoti cilvēki. Lifts apstājās. Viņš ļāva, lai Stīne izkāpj pirmā. Kad māsa Glorija stūma viņu uz priekšu, viņš iebāza divus darba cimda pirkstus lifta durvju atdurī. Tas nobloķēs elektrisko kontaktu, tas aizkavēs uz platformas stāvošo jauno vīrieti. Jauniem cilvēkiem der vingrināt spēju atlikt savas vajadzības.
Viņi devās garām nelielai ēdnīcai, ātrumā Kaspers paķēra no kaudzes pusdienu šķīvi. Nekad nevar zināt, kas noderēs, vai mēs visi neesam gājuši mācībā pie Muļķa Hansa? Viņiem aiz muguras valdīja klusums, lifts bija nobloķēts.
Viņi iegāja brīnišķīgā telpā, lielā un kvadrātiskā kā Reitera brīvo kustību paklājs, bet pieblīvētā kā kosmosa kuģis. Tajā bija viena siena, noklāta ar plakaniem monitoriem, kuros bija redzama jūras virsma. Viena siena ar desmit kvadrātmetriem meteoroloģisko pārskata karšu. Konsoles ar radara displejiem. Desmit metri granīta plāksnes ar saviem piecdesmit seismogrāfiem. Ducis drukas ratu, ko kuriem lielākais tik prāvs kā Dānijas Loto laimes rats. Trīs galdu rindas ar datoriem, pie kuriem sēdēja jauni cilvēki, kam ķermenis bija kā radīts MTV mūzikas porno klipiem un galva — doktora grādam Rīmaņa ģeometrijā. Pie brīvās sienas atradās divreiz četrus metrus liela akvārija rūts, uz ostas baseina pusi, tā dibens bija izgaismots. Par spīti dūņām, Kaspers saskatīja zivju barus.
Telpai piemita koncentrēta skaņa, ko radīja ventilatori, megabaiti, ciparu spieti, šķidrumdzeses procesoru irdzēšana. Kaspers sajuta pēkšņu līksmi. Viņš atradās uz divdesmit pirmā gadsimta ekvivalenta kapteiņa Nemo komandtiltiņam. Viņš mīlēja dabaszinātnes. Un tas nekas, ka dabaszinātnes nemīlēja viņu. Neatbildētai mīlestībai mēdz būt liels dziļums.
Stīne nopētīja viņa apsējus.
- Es biju uz tikšanos, viņš sacīja. Ar pāris indivīdiem, kas nolaupījuši Klāru Mariju.
Viņa atspiedās pret granīta plāksni.
- Viņa ir sabijusi prom vairāk nekā astoņpadsmit diennakšu, viņš teica. Meitenēm, kuras pazudušas ilgāk par divdesmit četrām stundām, prognozes ir sliktas. Tad nu es iedomājos, vai tu varētu man palīdzēt.
Viņa pagriezās, mehāniski, un devās pa priekšu, gar monitoru rindu. Viņa apsēdās. Afrikāniete piestūma Kaspera krēslu viņai preri.
Tā bija viņas darbavieta. Tur stāvēja pudele itāļu minerālūdens. Hiacinte Pyrex stikla kolbā. Ja viņai tā bija dāvināta, viņš negribēja zināt, kurš bijis dāvinātājs. Trīs īsi galdnieka zīmuļi, uzasināti ar nazi. Blakus gulēja nazis, kas tos asinājis. Pīts bērza tāss groziņš skaidām. Neliela kārbiņa mitrinoša krēma.
Galds kā visi citi galdi. Kvadrātmetrs mēbeles virsmas. Tikpat tam piemita atmosfēra, kas apmeklētājā uzjundīja vēlmi te ierīkot apmetni. Tam piemita viņas smarža, viņš to ieelpoja.
- Mēs sēžam tīmekļa viducī, viņa ierunājās. Mums ir sakari ar Upsalas Seismiskās izpētes nodaļu, ar Bergenas Cietzemes fizikas institūtu. Ar visu NORSAR. Britu Ģeoloģiskās izpētes centru Edinburgā. EMSC Nicā un Madridē. Mums ir seismisko novērojumu stacija uz Vestvoldenas uzbēruma. Vēl viena kaļķa raktuvēs Mēnstedē. Tieši zem mums ir septiņsimt metru dziļa mēraka, izurbta un ierīkota pēc pirmās zemestrīces. Tajā atrodas tūkstoš septiņsimt sensoru. Blakus telpā mums ir vairāk aparatūras nekā Sanfrancisko. REF TEK pašrakstītāji. Meisnera seismogrāfi. Mūsu uzdevumā armija uzspridzina piecsimt kilogramus dinamīta nedēļā, astoņsimt ģeofonu reģistrē vibrācijas. Lai mēs varam izmērīt spiediena viļņu pārvietošanos pa pazemi. Mēs mērām sprieguma laukus. Elastīgās spiediena izmaiņas zemes slāņos. Vietējas magnētisma pārmaiņas. No Dragēras līdz Fārumai izlikta kvadrātmetru tīkla gruntsūdens izmaiņas un deformācijas. Mums ir četri biologi, kas novēro sīko grauzēju uzvedības izmaiņas Kopenhāgenas piepilsētas mežos. Saskaņā ar kādu ķīniešu teoriju. Ka dzīvnieki reaģē uz zemestrīcēm pirms tam, kad tās notiek. Pie mums ir GeoEorschungsZentrum mobilā komanda no Potsdamas. Man ir simtiem asistējošu ģeofiziku, inženieru un tehniķu. Viņi apstrādā sešus miljonus mērījumu rezultātu diennaktī. Divreiz nedēļā viens no mūsu ģeodēzistiem, skatītāju mīlulis, uzstājas ekrānā, visos kanālos, un stāsta par panākumiem izpratnē par to, kas šis viss ir. Par varbūtību, ka būs jaunas zemestrīces. Par risku, ka būs jāevakuē prāva daļa Kopenhāgenas un Zēlandes.
Kāds acīmredzot bija veicis vardarbības aktu pret darba cimdu. Kaspers dzirdēja, kā lifts uzbrauc augšā.
- Mēs esam izvirzījuši virkni iespējamo skaidrojumu. Rītvakar es uzstāšos televīzijā ar rezumējumu. Es sacīšu šādi: relatīvajā sistēmā Dānija kopā ar Islandi virzās uz dienvidaustrumiem. Bet mēs nevaram tikt tālāk, Āfrika virzās uz ziemeļiem un spiež uz Eirāziju. Un alpīnā plātņu sadursmes zona pamazām pārbīdās uz ziemeļiem. Tas ir radījis kristāliskā pamatklintāja eksploziju. Trīs līdz četru kilometru dziļumā zem Kopenhāgenas. Ap eksplozijas vietu atrodas smago iežu slānis — līdzīgi kā Silkeborgas anomālijā. Tas nav ļāvis spiediena vilnim izplesties. Tāpēc zemestrīce nekur citur nav reģistrēta. Vienīgais postījums, kas ir noticis, ir virszemes iegrimšana. Ir pamats domāt, ka zemestrīču vairs nebūs. Zemestrīces ir grūti prognozēt. Mūsu rīcībā nav drošu metožu. Mēs nevaram izmērīt sprieguma uzkrāšanos lielākās dzīlēs. Mēs nezinām, cik zemes virsma spēj izturēt. Tomēr mēs esam pilni paļāvības. Mēs paliksim modrībā. Bet mums nav nekādu pazīmju, ka būtu nepieciešams veikt evakuāciju. Mēs domājam, ka īstu zemestrīču vairs nebūs. Tā es sacīšu rītvakar.
- Tas atstās nomierinošu iespaidu, viņš sacīja.
Viņa paliecās uz priekšu, uz Kaspera pusi. Citos apstākļos viņš būtu izbaudījis ik centimetru. Tagad ne.
- Jā, viņa klusi noteica. Un tieši tā tas arī ir domāts. Tā ka būtībā slikti ir tikai viens. Ka tie ir meli.
Vienu mirkli Kaspera perifērā dzirde bija atslēgusies, neuzmanības brīdī klāt bija pienācis jaunais vīrietis no platformas.
- Viņš ir izraidīts, vīrietis sacīja Stīnei. Viņam vajadzēja būt ar lidmašīnu aizgādātam prom no valsts.
Kaspers sazīmēju viņu, tas bija Merka pāžs.
- Pulkvežleitnants Brejnings, Stīne teica. Ir atbildīgs par mūsu drošību.
Virsnieks nostājās Kaspera priekšā.
- Ir izsludināta viņa meklēšana, viņš teica. Viņš ir agresīvs.
Viņi neskatījās uz Kasperu. Tas bija nepiesardzīgi. No lielajiem klauniem nevajag nolaist acu. Viņam joprojām bija pusdienu šķīvis. No kāda plaukta zem vienas no tāfelēm viņš paņēma cietu rādāmkociņu, iegrieza šķīvi gaisā, uzķēra to uz naga gala, nocentrēja uz rādāmkociņa, nolika kociņu uz galda, pastūma ratiņkrēslu uz priekšu. Jaunie cilvēki un afrikāniete hipnotizēti vērās uz virpuļojošo žiroskopu.
Viņš pieripinājās pie Stīnes.
- Mēs tūdaļ ņemam viņu ciet, virsnieks paziņoja.
Stinei un virsniekam aiz muguras eksplodēja jautrā virtuve, šķīvis nebija no fajansa, tas bija īsts porcelāns, to varēja dzirdēt brīdī, kad tas sašķīda keramisku šķembu mākonī.
Brīdī, kad virsnieks un Stīne apmetās apkārt, Kaspers atvēra viņas rakstāmgalda augšējo atvilktni. Viņa nekad neko nebija slēgusi, ne toreiz, ne arī tagad, viņa akli uzticējās pasaulei. Diemžēl šāda uzticēšanās ne vienmēr ir pamatota.