3
Telpā bija pieci cilvēki, vēl bez viņa un māsas Glorijas. Zilā dāma, Mērks, Strandvejenas sieviete, kura vēlāk bija pārsaitējusi viņu Policijas pārvaldē, Sarkanā biete ar smaragda acīm. Tad vēl eleganti ģērbtais sirmgalvis, Veidebīls. Viņi sēdēja ap taisnstūra galdu, pie kura Kaspers pirmo reizi bija sastapis Māti Mariju. Uz galda stāvēja Nagra magnetofons.
- Mēs esam runājuši ar Klāru Mariju, vecais vīrs sacīja, pa telefonu, vairākas reizes, mums tagad sirds ir mierīga. Mēs uzskatām, ka varam viņu atgūt kuru katru brīdi. Mums ir zināms līgums, kuru tu esi noslēdzis ar Rābijas fondu. Tu esi izpildījis savu daļu. Ārpusē gaida patruļas auto. Tas aizvedīs tevi uz galveno klosteri Audebo ciemā. Kur tev jau klāj gultu. Tur tu paliksi, kamēr abi bērni vēl nav atgriezušies un tava lieta atrodas tiesvedībā.
- Veidebīls, Zilā dāma paskaidroja, ir advokāts, Baznīcas lietu ministrijas konsultants, darbojas gan Rābijas fonda, gan karitatīvā fonda valdē.
Vīriešiem ir grūti uzposties. Un ar vecumu tas nekļūst vieglāk. Advokātam varēja būt tā starp astoņdesmit un deviņdesmit, laiks bija atņēmis viņa ķermenim jebkādu struktūru. Bet viņa drēbnieks bija paveicis kristīgu brīnumu. Kas attiecas uz rumpi, gaiši zilais uzvalks bija īstenojis miesas augšāmcelšanos. Tomēr drēbnieki neko nespēj iesākt ar to, kas virs apkakles. Vīrietis izskatījās pēc bruņurupuča. Bet nevajag novērtēt bruņurupučus par zemu. Sešdesmito gadu sākumā, kad tirgos vēl bija kumēdiņu taisītāji ar dresētiem rāpuļiem, Kaspers bija redzējis pārojamies simtgadīgus Vidusāzijas bruņurupučus. Tie bija rēkuši kā pieauguši cilvēki.
- Iekšlietu ministrija ir apsolījusi mums pagarināt tavu uzturēšanās atļauju, advokāts sacīja. Un aprunāties ar Ieņēmumu dienestu. Integrācijas ministrija panāks, ka tevi iekļauj nākamajā likumprojektā par pilsonības atzīšanu. Folketings piešķir pilsonību divreiz gadā, jūnijā un oktobrī. Mēs varam dabūt tev dāņu pasi 1. jūlijā. Izlīgumu ar Ieņēmumu dienestu līdz 1. septembrim. Sarunas ar Spānijas varas iestādēm rudenī. Līdz gada nogalei tu būsi atgriezies uz lielajām skatuvēm.
Gaisotne telpā bija pastorāla, gaiši zaļa, Fa mažorā, kā Bēthovena 6. simfonijā. Kā tad, kad visa ģimene ir sapulcējusies, lai pavēstītu vecvectēvam, ka viņam jāiet pansionātā, un viņš to uzņēmis godam.
Kaspers pavērās uz Zilo dāmu. Viņas seja bija bezkaislīga.
- Vai mums gadījumā, viņš ierunājās, nebūtu ierakstītas sarunas ar Klāru Mariju?
Sieviete no Valsts policijas noliecās uz priekšu un ieslēdza magnetofonu.
Lente bija bez šņākoņas. Nebija dzirdams nekāds zvana signāls. Tikai viegla čirkstoņa, kad tika pacelta klausule. Atbildētāja bija sieviete, tā bija Zilā dāma. Runāja vīrieša balss.
- Pie mums viesojas Klāra Marija. Viņai klājas labi. Viņa grib ar tevi runāt. Viņa te paliks kādu nedēļu. Tad viņa atgriezīsies.
Tā bija Kaina balss.
Parastajai dzirdei iestājās klusums. Kasperam — vai viņa fantāzijai — kāds pārvietojās pa lielu telpu, pa paklāju. Klausule nomainīja roku.
- Marija?! Tā esmu es.
Viņa neteica "Māte". Tikai "Marija".
- Man iet labi. Es atgriezīšos pēc nedēļas. Jums nav jāraizējas.
Abate kaut ko teica, Kaspers to nedzirdēja. Viņas balss bija neskanīga. Atgriezās vīrieša balss.
- Mēs jums zvanīsim reizi trīs dienās.
Saruna tika pārtraukta.
Viņi nopētīja Kasperu.
- Mums vajadzētu noklausīties nākamo, viņš teica.
- Viņi zvanīja vēlreiz, advokāts sacīja. Kā bija solījuši.
Sieviete nomainīja lenti un pārtina to. Šoreiz bija dzirdams
savienojuma signāls. Tas nozīmēja, ka pirmais ieraksts bija ņemts no Rābijas fonda automātiskā atbildētāja. Pēc tam viņi bija uzstādījuši magnetofonu. Un gaidījuši nākamo zvanu.
Zvana signāls bija maķenīt vājāks un lēnāks. Zvanīts tika no mobilā telefona. Zilā dāma atbildēja. Sekoja pavisam īss pārtraukums. Tad atskanēja Klāras Marijas balss.
- Man iet labi. ļums nav jāuztraucas. Es drīz atgriezīšos. Pēc pāris dienām. Arī Bastians.
Saruna tika pārtraukta.
Viņi skatījās uz Kasperu.
- Pēdējais zvans ir falšs, viņš teica. Viņi atskaņo labu digitālo ierakstu, droši vien DAT formātā, saglabātu mobilajā telefonā, braukdami automašīnā pa šoseju. Lai nevarētu izsekot. Tas neko negarantē. Pat ne to, ka viņa ir dzīva.
Telpā vairs nebija gaišzaļās skaņas.
- Šiem bērniem piemīt kaut kādas gaišreģa spējas, Klāra Marija pareģoja pirmās zemestrīces. Viņa bija uzzīmējusi to izplatības karti un nosūtījusi kādam ģeodēzistam. Ar. Konon saistīti cilvēki ir uzpirkuši gruntsgabalus pilsētas centrā. Ir paredzama kaut kāda šo gruntsgabalu izsole.
- Tu esi no cirka, advokāts teica. Tu esi sastapis zīlnieces un astrologus autobusiem vien. Tas ir bleķis. Neviens nespēj ielūkoties nākotnē.
- Šie bērni nav parasti, Kaspers sacīja. Es esmu viņus sastapis. Viņi ir izgājuši īpašu treniņu.
Viņš paskatījās uz Zilo dāmu. Viņa nepakustējās.
- Jūs kaut ko no manis gribat, Kaspers teica. Jūs neesat te sapulcējušies lielā skaitā tāpēc vien, lai pasēdētu cieši līdzās. Kaut arī tas noteikti ir daļa no motīva. Jūs gribējāt dzirdēt manu viedokli par ierakstiem. Un ir vēl viena lieta.
Advokāts pamāja ar galvu.
- Mēs gribam lūgt, lai tu turi mēli aiz zobiem. Un "lūgt" nav pareizais vārds. Mēs gribam vērst tavu uzmanību uz to, ka tev nav izvēles. Tagad tevi aizvedīs. Šī lieta ir iegājusi noslēguma fāzē. Rīt mēs būsim tev sagādājuši īsto advokātu. Pēc divām nedēļām tu būsi uz brīvām kājām, un policija tev atvainosies. Un šīs divas nedēļas tu atteiksies runāt. Tādas ir apsūdzētā tiesības. Un tu tās izmantosi. Tu paliksi kluss un mēms kā kaps. Ja ne, tu būsi visu zaudējis. Tu vairs neredzēsi šo vietu, tu vairs neredzēsi bērnus, tu būsi zaudējis tiesības uz jebkādu juridisko un diplomātisko palīdzību.
Viņš pavērās uz Kasperu un palocīja galvu. Kustība bija noslēdzoša.
- Mēs pateicamies par palīdzību! viņš teica. Rābijas fonda un policijas vārdā. Un novēlam drīzu atveseļošanos!
- Es esmu saticis tos cilvēkus, Kaspers bilda. Bērni neatgriezīsies.
- Paldies par tikšanos! advokāts sacīja.
Ratiņkrēsls mazliet aizkavēja Kasperu. Bet ne tik ļoti, lai kāds pagūtu noreaģēt. Iekams viņš jau bija pārliecies pār galdu un izcēlis sirmgalvi no krēsla.
- Viņi pazudīs, viņš čukstēja. Viņus izvedīs no valsts. Viņi ir zelta bedre, bez gala un malas. Un, kad tas notiks, es dabūšu tevi rokā.
Divas uz domkrata uzmontētas uzgriežņu atslēgas no aizmugures saslēdzās ap Kaspera plaukstu locītavām. Afrikāniete apsēdināja viņu atpakaļ ratiņkrēslā.
- Es jums esmu vajadzīgs, viņš teica. Es dzirdu meiteni.
Es dzirdu viņus abus. Dodiet man divpadsmit policistus! Divdesmit četras stundas!
Viņi piecēlās.
- Tev ir jau četrdesmit gadu, advokāts sacīja. Pēc dzimšanas dzirde eksponenciāli pasliktinās.
- Tā ir tiesa, Kaspers atbildēja. Es vairs nevaru droši pateikt, vai tas ir Grande Complication. Vai Kaujas zirgs. No Shaffhausen. Tavs pulkstenis.
Visi klātesošie raudzījās uz advokātu. Kārnās, kaulainās plaukstas locītavas kailas izlīda no piedurkņu galiem, gar krīta baltajām manšetēm. Nekāda pulksteņa nebija.
- Vestes kabatā, Kaspers sacīja.
Atkal jau viņš uzrāvās no ratiņkrēsla, pirms Māsa Glorija panāca viņu. Izvilka, vienā līganā kustībā, pulksteni no kabatas un nolika to uz galda.