Viņš apgrieza otrādi kārti, tas bija pīķa desmitnieks.
Kains paraustīja plecus.
- Es strādāju ar opcijām. Manā skatījumā nav gandrīz nekādas atšķirības. Starp panākšanu, ka lietas notiek, un zināšanu, ka tās notiks. Viņi teica, ka būs zemestrīces.
- Tad tev rodas ideja sapirkties nevērtīgus gruntsgabalus. Un potenciālajiem pircējiem radīt priekšstatu, pareizo vai nepareizo priekšstatu, ka zemestrīces un iegrimšana ir galā. Šai nolūkā tev bija vajadzīgi bērni. Un viņi pieprasīja pretī, lai tu viņus atgādā šurp, vai tā tas ir?
Kains pamāja ar galvu.
- Bet ir jābūt vēl kaut kam, Kaspers sacīja.
- Man jāpalīdz viņiem vadīt sabiedrisko domu. Un presi. Kad viņi nāks klajā ar šo te.
Kaspers lēnām nogrozīja galvu.
- Viņi grib pasauli piespiest uz kaut ko. Draudēdami, ka viņi var izsaukt dabas katastrofas. Tas ir vandalisms. Bērnu terorisms. Viņi ir mazi noziedznieki. Vai tā ir tiesa? Vai viņi ir uz to spējīgi?
Kains paraustīja plecus.
- Un tu biji domājis tajā piedalīties? Kaspers jautāja.
- Es esmu atgriezts. Esmu redzējis gaismu.
- Kur bērni dzīvoja, kamēr viņi bija šeit?
- Rābijas fonda mājā. Tas bija vienkārši. Es liku, lai mana darbiniece vēršas Rābijas fondā.
- Blondīne, Kaspers noteica. Irēne Papasa?
Kains pamāja.
- Fonds pats noorganizēja transportu. Bet mēs aizbraucām viņiem pakaļ uz ārzemēm. Dažos gadījumos vecāki negribēja ļaut viņiem aizbraukt. Tāpēc iesniegumi policijai. Diemžēl es vienu no uzdevumiem uzticēju Ernstam.
- Kāpēc Māte Marija neredzēja tev cauri?
Kains apvērsa kārti. Tas bija kreiča divnieks.
- Simenons Jaunais Teologs raksta, viņš sacīja, ka ir svarīgi garīgajam skolotājam nepiedēvēt viszinību. Pat visdižākie cilvēki vien ir.
Kasperam elpojot iemetās dūrējs. Varbūt pie vainas bija tvaiks, varbūt sarūgtinājums, esot spiestam atsacīties no monopola uz baznīcas tēvu citēšanu.
- Pēc tam jūs simulējāt nolaupīšanu, viņš teica. Kāpēc tikai divus bērnus?
- Tik vien bija vajadzīgs. Lai pārliecinātu pircējus.
- Klāra Marija nosūtīja karti kādai hidroloģei. Sekulārordenim piesaistītai sievietei. Kartē bija redzama Kopenhāgenas osta pēc zemestrīces. Kāpēc tā tika nosūtīta?
Kainam izmainījās skanējums. Pār viņa seju pārskrēja pēkšņi radušos un izzudušu muskuļu saspringumu un tiku rotaļa.
- Tie bērni, viņi ir sātana izdzimums. Viņus nolaupīt pats par sevi ir sods. Tiesiskā vajāšana nav vajadzīga. Viņi būs gribējuši pierādīt, ka zināja par zemestrīcēm jau iepriekš. Bet viņi nebija informējuši mani.
Viņš apgrieza kārti. Tas bija kārava sešinieks.
- Bet tieši manas kļūdas, Kains sacīja. Tās ir fantastisks izejas punkts garīgās izaugsmes procesam. Es spēšu izdarīt milzīgas lietas. Sieviešu un bērnu labā.
- Vispirms, Kaspers teica, tev būs jāpasēž cietumā. Es gribu redzēt kārtis.
Viņš izlika savas kārtis. Kains blenza uz viņa straitu. Tad izlika savējās. Tur bija ercena kungs un ercena piecnieks.
- Sarkanajā krāsā ir maz pigmenta, Kaspers sacīja. Nedaudz vieglākas, nedaudz ātrākas nekā melnās. Toties bilžu kārtis ir drusku smagākas. Es dzirdēju tavas kārtis.
Kains pieliecās uz viņa pusi.
- Man ir sakari kā Amerikas prezidentam. Es atdzīvināšu šo baznīcu. Es atbalstīšu Fondu. Es esmu kolosāls sabiedrotais.
- Es esmu tas, kurš izglāba bērnus, Kaspers atteica.
- Man piemīt fantastisks garīgais potenciāls, Kains sacīja. Māte Marija ir likusi man to noprast. Es tikai biju spiests iet pa apkārtceļu. Tā gadījies daudziem dižajiem. Milarepam. Bībeles muitniekam. Bagātajam vīram. Pāvilam. Bet tagad es krītu ceļos. Izpērku grēkus. Savā izaugsmē es aizlidošu uz priekšu kā auļojošs zirgs.
- Tu ielidosi Horsensas Valsts cietumā. Ordeņa māsu zvaigzne esmu es.
- Es esmu nonācis līdz pazemībai, Kains teica. Dziļai pazemībai. Es atdošu visu baznīcai. Fondam. Es zemojos sava tuvākā priekšā.
- Mana pazemība ir globāla, Kaspers atbildēja. Es esmu upurējis globālu karjeru. Es mazgāju visu cilvēku kājas. Pat tavējās.
Kaspers rāvās tikt vaļā no krēsla un nomesties ceļos. Bet viņš bija novārdzināts, un Kains traucās tai pašā virzienā. Tās bija pazemības sacensības. Bet tvaiki aizsedza viņiem skatu. Viens otra priekšā nometušies ceļos, viņi sasitās ar galvām, netīšām, bet ar tādu spēku, it kā tas būtu abpusējs belziens ar galvu.
Mums, iesācējiem, grūtības sagādā tas, ka labie nodomi slikti pacieš saspringtas situācijas. Ka līdzcietība, kad pienāk izšķirīgs bridis, bieži vien izrādās esam tikai plāna lapiņu zelta kārtiņa virs krietni rupjāka metāla. Kains aplika rokas Kasperam ap kaklu. Tik un tā Kaspers palika sēžam. Kad kaislīgs pokera spēlmanis ir iekārtojies uz sēdēšanu, ir vajadzīgs patiesi daudz, lai viņu izkustinātu no vietas.
Taču viņš manīja, kā viņam pamazām atslēdzas redze un dzirde. Kains lēnām spieda viņu uz aizmuguri, uz marmora lāvu un sprauslām, no kurienes šņākuļoja verdoši karstais tvaiks.
Kaspers piefiksēja lūgšanu, kas pievērsās Dismasam, lāga laupītājam, pie krusta līdzās Pestītājam. Dismass bija svētais aizbildnis visiem azartspēlmaņiem un visiem tiem, kuri izcieš garus cietumsodus.
Tad viņš iebelza sev priekšā esošajam vīrietim ar galvu.
Tas aizlidināja Kainu atpakaļ, viņa ķermenis aizslīdēja pa plāno ūdens kārtiņu uz grīdas un ar dobju troksni atsitās pret sienu. Āda virs pieres bija pāršķelta, seja pārklājusies ar asinīm.
Atvērās stikla durvis, ailē nostājās diakons.
- Pirts ir svēta, viņš teica, tāpat kā baznīca.
Viņš pakāpās maliņā, Kaspers pietrausās kājās, lēnām, zvārodamies, viņš piecēla Kainu, pa pusei aizvilka, pa pusei aiznesa viņu garām diakonam.
Diakons norādīja, Kaspers nostatīja Kainu zem dušas, pats nostājās zem citas. Diakons atgrieza krānu.
Dušas galvas bija nevis vienkārši lielas, bet tik lielas kā dzirnavu rati. Un ūdens, kas gāzās no tām, bija nevis vienkārši auksts, bet Kaukāza šļūdoņu ūdens.
- Noskalošanās ar aukstu ūdeni, večuks domīgi sacīja,
- vienmēr ir bijusi viens no dziļākajiem garīgajiem paņēmieniem.
Kaspers manīja, kā saraujas miljoniem kapilāru. Toties augstsirdība piebrieda.
- Greizsirdība pieaug proporcionāli tam, cik tuvu esi piekļuvis lielajiem garīgajiem skolotājiem, viņš sacīja Kainam.
- Beigās, kad jau esi pieskāriena attālumā, tā konverģē uz vājprātu. Es lūdzu tev piedošanu.
Kaina skatiens vēl bija peldošs. Kaspers paņēma no radiatoriem vienu no lielajiem dvieļiem un devās pie biznesmeņa.
- Nāc, viņš mudināja, un ļauj, lai Kaspers noslauka tev muguru!
Kains parāvās atpakaļ.
- Pēc tam, Kaspers teica, es tevi ieziedīšu ar mitrinošu krēmu. Un izmasēšu tev pēdas.
Kains paķēra dvieli no kāda krēsla. No baseina viņus vēroja bārdaiņi.
Kains grīļodamies kāpās atpakaļ. Neizlaizdams Kasperu no acīm, aptina sev apkārt dvieli. Aizstreipuļoja pa gaiteni. Kaspers mina viņam uz pēdām.
- Sitiens, Kaspers sauca, ko es tev izdarīju ar galvu. Es ņemu to atpakaļ. Es skūpstu tev pieri. Es raudu gaužas asaras, ka atkal zaudēju savaldību.
Kains atdabūja vaļā durvis, kas veda uz ielu. Pa kāpnēm notenterēja uz ietvi.