«Gvena.»
«Tās ir vienādas visā apmetnē — vietējā temperatūras un gaisa pūsmas stipruma kontrole. Un pāri ir vāks. Kamēr grāmatvedībā stradaja pie mūsu rēķinu slēgšanas, Menedžeris mūs cītīgi ignorēja. Es samazināju gaisa plūsmas stiprumu un ari temperatūru samazināju līdz neitrālai, noņēmu vāku, un iesmērēju ventilatora spārnus ar Limburgas sieru, un visu pārējo iebāzu tik dziļi, cik vien varēju, un beidzot uzliku vāku atpakaļ. Tad, pirms gājām prom, es noregulēju pašu zemāko temperatūru un gaisa pūsmas stiprumu — vislielāko.» Viņa izskatījās norūpējusies. «Vai tev ir kauns par mani?»
«Nē, bet esmu laimīgs par to, ka tu esi manā pusē. Mmm… tu taču esi, vai ne?»
«Ričard!»
«Bet esmu vēl laimīgāks par to, ka mums ir biļetes uz nākamo kosmosa kuģi. Es nezinu, pēc cik ilga laika Setoss sajutīs vēsumu un vēlēsies pasildīt savu kabinetu.»
Vakariņas bija lieliskas, bet es nezinu nosaukumu nevienam no šiem ēdieniem, tāpēc pie šī vērtējuma arī pa
liksim. Mēs jau bijām paēduši, kad ienāca misters Kondo, pieliecās pie manas auss un teica: «Ser, nāciet, lūdzu.»
Es sekoju viņam virtuvē. Mamma-San pacēla acis un vairāk uzmanības mums neveltīja. Doktors Sulcs izskatījās satraukts. «Nepatikšanas?» es iejautājos.
«Acumirkli. Te bus jūsu Enriko foto, es to nokopēju. Un šeit ir Bila dokumenti, lūdzu, pārskatiet tos.»
Tie bija ielikti nobružātā aploksnē, arī dokumenti bija apspūrušiem stūriem, saņurcīti, nodzeltējuši un vietām nosmērēti.
Hercules Manpower, Inc. bija pieņēmusi darbā Viljamu Nav—Otrā—Vārda Džonsonu no Ņūorleānas, Misisipi hercogistes, Vientuļās Zvaigznes republikas, un savukārt bija pārdevusi viņa dokumentus Bechtel High Construction korporācijai (saistības sankcionējamas ar izsviešanu Izplatījumā, brīvo kritienu un vakuumu), kas pēc tam šīs saistības bija pārdevusi doktoram Ričardam Eimsam, no Zelta Likuma apmetnes, pēc izcelsmes no Mēness, un tā tālāk — juridiskie termini. Šim dokumentam bija pievienota pavisam ticama izskata dzimšanas apliecība, kas apliecināja, ka Bils ir atradenis, pieņemts un uzaudzināts Metairie draudzē, un norādīja dzimšanas datumu, kas bija trīs dienas pirms viņa atrašanas.
«Liela daļa no tā ir patiesība,» man skaidroja doktors Šulcs. «Es varēju atrast dažus vecus datus kompjūtera.»
«Vai tad tam ir kāda nozīme — vai fakti ir patiesi?»
«It kā jau nav, kamēr vien dokumenti izskatās pietiekami īsti, lai Bils tiktu no šejienes ārā.»
Gvena bija man sekojusi. Viņa arī paņēma dokumentus un izlasīja. «Mani tie pārliecina. Tēvs Šulc, jūs esat mākslinieks.»
«Man pazīstamā lēdija ir māksliniece. Es nodošu viņai jusu pateicību. Mani draugi, tagad sliktās ziņas. Tetsu, parādi, lūdzu, viņiem.»
Misters Kondo iegāja dziļāk virtuves telpās, MammaSan (misis Kondo, es gribēju teikt) atkāpās malā. Misters Kondo ieslēdza kompjūteru, atrada Herald un atvēra kadu lapu — jaunākās ziņas, cik es saprotu. Pēkšņi skatījos pats uz sevi ekrānā.
Blakus man bija Gvena — ne pārāk laba fotogrāfija, es pat nebūtu viņu pazinis, bet skaņas ierakstā bija dzirdams teksts:
«… Eimss. Misis Gvendolina Novaka. Šī sieviete ir bēdīgi slaveņa ar to, ka nodarbojusies ar naudas izspiešanu, viņas upuri lielākoties ir vīrieši Petikoutleinas bāros un restorānos. Tā saucamais «doktors» Ričards Eimss ir pazudis no savas dzīvesvietas sešdesmit piektajā lokā, rādiuss piecpadsmit, nulle komats četras daļas gravitācijas. Uzbrukums notika šajā pēcpusdienā sešpadsmitos divdesmit Zelta Likuma partnera Tolivera birojā…»
«Ei!» es izsaucos. «Tas laiks ir aplams, mēs bijām…»
«Jā, jūs bijāt kopā ar mani, Fermā. Paklausieties tālāk.»
«… saskaņā ar aculiecinieku vārdiem, šāvuši abi slepkavas. Viņi ir bruņoti un bīstami, tāpēc jebkurā saskarē ar tiem jāievēro vislielākā piesardzība. Menedžeris ir satriekts par sava sena drauga nāvi un piedāvā desmit tūkstošu kronu lielu atlīdzību par…»
Doktors Šulcs pasniedzās un izslēdza ekrānu. «Teksts visu laiku atkārtojas, ieraksts tiek atskaņots cilpā. Šķiet, ka šī ziņa tiek izplatīta visos kanālos. Šobrīd lielākajai daļai iedzīvotāju vajadzētu būt redzējušiem un dzirdējušiem šo jaunumu.»
«Paldies par brīdinājumu. Gvena, vai tad tu nezini neko labāku, kā šaut cilvēkus? Tu esi nerātna meitene.»
«Piedodiet, ser. Es nokļuvu sliktā kompānijā.»
«Atkal taisnošanās. Doktor, ko mēs, pie velna, lai darām? Mūs izsviedīs Izplatījumā vēl pirms gulētiešanas laika.»
«Man arī tas ienāca prātā. Ņemiet, pielaikojiet, vai der izmērs.» No kaut kurienes viņš bija izvilcis fesku.
Es to pielaikoju. «Der labi.»
«Un tagad šo.»
Tas bija acs aizsegs no melna samta ar elastīgu saiti.
Es to uzliku un sapratu, ka man nepatīk, ja vienu aci kaut kas aizsedz, bet neko neteicu. Tēvs Šulcs acīmredzot bija licis lietā pūles un iztēli, lai pasargātu mani no izredzēm elpot vakuumu.
Gvena izsaucās: «Ak Dieviņ! Ar to pietiek!»
«Jā», piekrita Šulcs. «Acs aizsegs piesaista gandrīz jebkura novērotāja uzmanību tā, ka vajadzīgs apzināts gribas sasprindzinājums, lai pamanītu citas pazīmes. Man vienmēr kāds ir pie rokas. Ši feska un Mistiskā Šķirsta dižciltīgo klātbūtne ir sagadīšanās.»
«Jums pie rokas bija arī feska?»
«Ne gluži, tai kādreiz bija cits īpašnieks. Kad viņš pamodīsies, tās droši vien pietrūks… bet es nedomāju, ka viņš bus augšā pārāk agri, ēe, mans draugs Mikijs Finns rūpējas par viņu. Bet jums būtu jāizvairās no visiem AI Mizara tempļa Šķirsta pielūdzējiem. Viņu akcents var palīdzēt, viņi ir no Alabamas.»
«Doktor, es izvairīšos no visiem Šķirsta pielūdzējiem, cik vien spēšu, es domāju, ka man vajadzētu iekāpt kosmosa kuģī pašā pēdējā mirklī. Un kā būs ar Gvenu?»
Doktors Šulcs izvilka vēl vienu fesku. «Pielaikojiet, dārgā kundze.»
Gvena pielaikoja. Tā viņai bija acīm redzami par lielu. Viņa to noņēma un teica: «Es domāju, ka manā izskatā tā neko būtisku nemaina, tā man nepiestāv. Kā jūs domājat?»
«Man šķiet, ka jums taisnība.»
Es ierunājos: «Doktor, Šķirsta pielūdzeji ir divreiz lielāki par Gvenu visās dimensijās. Viņai vajadzīgs kaut kas cits. Grims?»
Šulcs papurināja galvu. «Grims vienmēr arī izskatas kā grims.»
«Kompjūterā bija ļoti slikta fotogrāfija, pēc tās neviens nevarētu viņu pazīt.»
«Paldies’, mīļais. Par nelaimi Zelta Likumā ir krietni daudz cilvēku, kas zina, kā es izskatos… un tikai viens no viņiem pie iekāpšanas durvīm var manas nākotnes izredzes padarīt absolūti bezcerīgas.
Ar nelielu piepūli un bez jebkāda grima es varētu panākt, lai izskatos atbilstoša savam reālajam vecumam. Tēvs Šulc?»
«Kāds tad ir jūsu realais vecums, darga kundze?»
Viņa paskatījās uz mani, pacēlās uz pirkstgaliem un iečukstēja doktoram Šulcam ausī. Viņš izskatījās pārsteigts. «Es neticu. Nē, tas nedarbosies, mums vajag ko labāku.»
7 — 2689
97
Misis Kondo ātri sarunājās ar savu vīru; viņš pēkšņi izskatījās satraukts, abi apmainījās aprautām frāzēm japāņu valodā. Tad viņš atkal pārgāja uz angļu valodu. «Vai drīkst iejaukties? Mana sieva norādīja, ka misis Gvena ir gandrīz mūsu meitas Naomi augumā, un jebkurā gadījumā kimono ir ļoti viegli piemērojams tērps.»
Gvena pārstāja smaidīt. «Tā ir laba ideja — un paldies jums abiem. Bet es neizskatos pēc japānietes — mans deguns, manas acis un āda.»