Secinājums: viņš nemaz īpaši nealka reklamēt savu patieso identitāti. Tālāk: kaut kur Zelta Likuma apmetnē bija jābūt viņa dokumentu kaudzei… cita personas apliecība ar citu vārdu, pase, kura gandrīz droši nav izdota Belizā, citi papīri, kas varētu sniegt kādu ieskatu viņa pagātnē, motīvos, un, iespējams, kā viņš zināja pieminēt «Valkeru Evansu».
Vai dokumentus varētu atrast?
Iedomājos par ko citu: tie septiņpadsmit tūkstoši zelta sertifikātos. Tie varēja būt nevis aizbraukšanas garantijas nauda, bet viņš varbūt bija iedomājies izmantot tik smieklīgu summu, lai nolīgtu mani Tolivera slepkavībai. Ja tā, es jutos aizskarts. Es labāk gribētu domāt, ka viņš cerēja pārliecināt mani izdarīt slepkavību kā sabiedrisku pakalpojumu.
Gvena ierunājās: «Vai tu gribi no manis šķirties?»
«Hm?»
«Es tevi ievilku tajā darījumā. Mani nodomi bija labi, patiešām! Bet tagad iznāk, ka biju vienkārši dumja.»
«O, Gvena, es nekad nešķiros tajā pašā dienā, kad laulājos. Nekad. Ja tu tiešām gribi tikt no manis vaļā, tad pacieties līdz rītdienai. Kaut gan es domāju, godīgi runājot, tev būtu jadod man trīsdesmit dienu pārbaudes laiks. Vai vismaz divas nedēļas. Un atļaut man darīt to pašu. Līdz šim tava darbība gan horizontāli, gan vertikāli ir bijusi apmierinoša. Ja tā kļūs neapmierinoša, es tev to pateikšu. Pietiekami taisnīgi?»
«Pietiekami. Kaut gan es varētu tevi piekaut līdz nāvei ar taviem paša izsmalcinātajiem teicieniem.»
«Piekaut savu vīru līdz nāvei ir katras precētas sievietes privilēģija… tik ilgi, kamēr viņa to dara privāti. Lūdzu, nomierinies, dārgā, man ir problēmas. Vai tu vari iedomāties kādu labu iemeslu, lai kāds gribētu nogalināt Toliveru?»
«Ronu Toliveru? Nē. Tomēr es arī nevaru iedomāties nevienu pietiekami labu iemeslu, lai atļautu viņam dzīvot. Viņš ir riebeklis.»
«Labi, viņš tāds ir. Ja viņš nebūtu viens no Kompānijas partneriem, viņam jau sen būtu likuši izņemt savu atpakaļceļa biļeti un aizbraukt. Bet es neteicu «Rons Tolivers», es teicu tikai «Tolivers».»
«Vai tad viņu ir vairāk kā viens? Es ceru, ka ne.»
«To mēs vēl uzzināsim.» Es piegāju pie termināla un izsaucu izziņu dienestu, kur atradu burtu T.
«Ronsons H. Tolivers, Ronsons K.» — tas ir viņa dēls
— un te ir viņa sieva, «Stella M. Tolivera». Ei! Te rakstīts: «Skatīt arī Taliaferro».
«Tā ir oriģinālā rakstība,» paskaidroja Gvena. «Bet tagad to izrunā tieši tāpat.»
«Vai tu esi pārliecināta?»
«Jā. Vismaz dienvidos no Meisonas un Diksonlainas uz Dubļu pikas. Rakstība «Tolivers» saka priekšā nabaga baltajiem muļķiem, kuri nemāk rakstīt. Rakstīt to garajā variantā un tad izrunāt visus burtus izklausās vairāk pēc nolādēta jeņķa, kura iepriekšējais vārds varēja būt «Lipšics» vai kaut kas tamlīdzīgs. Autentiskais plantāciju īpašnieks, nēģeru apspiedējs, lauku meiteņu nolaupītājs un aristokrāts izmantoja garo variantu rakstībā un izrunāja īsajā variantā.»
«Žēl, ka tu man to teici.»
«Kāpēc, dārgais?»
«Tāpēc, ka šeit sarakstā ir trīs vīrieši un viena sieviete, kuri raksta savu uzvārdu garajā variantā — Taliaferro. Es nepazīstu nevienu no viņiem. Tā es nevaru zināt, kuru no viņiem man vajadzēja nogalināt.»
«Vai tev jānogalina viens no viņiem?»
«Es nezinu. Jā, laiks man tevi iepazīstināt ar notiekošo. Ja tu plāno palikt precējusies vismaz četrpadsmit dienas.»
«Protams! Četrpadsmit dienas plus visu atlikušo dzīvi! Un tu esi vīriešu šovinistu cūka!»
«Apmaksāta dalība visa mūža garumā.»
«Un apvainojumi.»
«Es domāju, ka tu esi arī asprātīga. Vai gribi iet atpakaļ gultā?»
«Ne ātrāk, kamēr būsi noskaidrojis, ko grasies nogalināt.»
«Tas var prasīt zināmu laiku.» Es sniedzu Gvenai detalizētu, faktoloģisku, bezkaislīgu atskaiti par manu īslaicīgo pazīšanos ar vīru, kurš sevi bija nodēvējis par Šulcu. «Un tas ir viss, ko zinu. Viņš gāja bojā pārāk ātri, lai es varētu uzzināt kaut ko vēl, tā atstādams aiz sevis nebeidzamu jautājumu virkni.»
Es atgriezos pie termināla, pārslēdzu uz teksta rakstīšanas programmu un atvēru jaunu failu:
NEPAREIZI UZRAKSTĪTĀ VĀRDA STĀSTS Jautājumi, uz kuriem jāatbild:
1. Tolivers vai Taliaferro?
2. Kāpēc T. ir jāmirst?
3. Kāpēc «mēs visi būsim pagalam», ja T. nav miris līdz svētdienas pusdienlaikam?
4. Kas ir šis līķis, kurš sauca sevi par «Šulcu»?
5. Kāpēc es esmu izvēlēts par T. bendi?
6. Vai slepkavība ir nepieciešama?
7. Kurš no Valkera Evansa Piemiņas Savienības uzsūtīja man šo stulbo, neveiklo ūdensgalvu? Un kāpēc?
8. Kas nogalināja «Šulcu»? Un kāpēc?
9. Kāpēc «Varavīksnes gala» personāls ieradās un noslēpa slepkavību?
10. Kāpēc Gvena izgāja no restorāna pirms manis un kāpēc viņa atnāca uz šejieni, nevis gāja mājās, un kā viņa tika iekšā?
«Vai uz tiem jāatbild pēc kārtas?» Gvena jautāja. «Ir tikai viens jautājums, uz kuru es varu atbildēt — desmitais.»
«Tas ir tikai pievienots,» es atbildēju. «Par pirmajiem deviņiem es domāju, ka būšu spējīgs ar dedukcijas palīdzību atbildēt uz visiem pārējiem, ja atradīšu atbildi uz jebkuriem trijiem.» Es turpināju rakstīt, ekrānā varēja izlasīt:
IESPĒJAMĀ RĪCĪBA «Kad ir briesmas vai ar’ šaubas,
Skrien uz riņķi, spiedz un kliedz.»
«Vai tas palīdz?» jautāja Gvena.
«Vienmēr! Pajautā jebkuram vecam militāristam. Tagad apskatīsim jautājumus pa vienam.»
1. — Piezvanīt katram no izziņās atrodamajiem Taliaferro. Katrā gadījumā uzzināt vārda izrunu. Izsvītrot katru, kurš izrunā uzvārdu pa burtiem.
2. — Izpētīt palikušo kandidātu pagātni. Sākt ar Herald vecajiem failiem.
3. — Vienlaicīgi ar otro jautājumu ieklausīties visā, kas varētu attiekties uz jebko, kas ieplānots vai gaidāms svētdienas pusdienlaikā.
4. — Ja tu būtu tas aizgājējs, kurš ieradās Zelta Likuma apmetnē, un tu vēlētos noslēpt savu identitāti, bet tev būtu vajadzīga pase un citi dokumenti izbraukšanai, kur tu tos noslēptu? Mājiens: uzzināt, kad nelaiķis ieradās Zelta Likumā. Tad pārbaudīt viesnīcas, bagāžas noliktavas, iznomājamos seifus un tā tālāk.
5. — atlikt
6. — atlikt
7. — Pa telefonu izrunāties ar pēc iespējas vairākiem «Valkera Evansa» zvēresta biedriem. Turpināt, kamēr
kāds izpļāpāsies. Piezīme: kāds cietpauris var pateikt pārāk daudz, nemaz par to nenojaušot.
8. — Moriss vai pārzinis, vai šoferis, vai viņi visi, vai jebkuri divi zina, kas nogalināja Šulcu. Viens vai vairāki no viņiem to gaidīja. Meklējam katra vājās vietas — alkohols, narkotikas, nauda, sekss (comme ci ou comme qa) — un kāds bija tavs vārds tur, uz Dubļu pikas, vecīt? Vai kaut kur ir kāds papīrs par tevi? Atrast šo vājo vietu. Spiest uz to. Darīt to ar visiem trijiem, tad varēs redzēt, kā saskan viņu stāsti. Katrā pieliekamajā ir noslēpts kāds līķis. Tas ir dabas likums — tad atrodi to.
9. — Nauda (pieņēmums, kamēr nav pierādījies pretējais). (Jautājums — cik daudz tas man izmaksās? Vai varu to atļauties? Pretjautājums: vai varu atļauties to nedarīt?)
«Es par to esmu domājusi,» ieteicās Gvena. «Kad vēl nezināju gandrīz neko, es domāju, ka tu esi iekūlies nepatikšanās. Bet acīmredzot tev nekas nedraud. Kāpēc gan tev vispār kaut kas jādara, mans vīrs?»