«Neuzdrošinies saukt viņu par «misis»*!»
«Māsa, uzvedies pieklājīgi. Ser, mani patiešām var uzrunāt ar «misis». Vai, kā tu iesaki, pieņemt veļamo par esošo un pagaidām atlikt. Tava ārstēšana prasis vēl kādu laiku.»
«Ak jā. Tā tas bus.» Es pasakatījos uz mazo kļaviņu, kas vairs nebija nemaz tik miniatūra. «Cik ilgi es šeit biju? Droši vien jau sakrājies visai liels rēķins par manu ārstēšanu.»
«Neuztraucies par to,» Minerva atbildēja.
«Man ir jāuztraucas. Rēķini ir jāsamaksā. Un man pat nav apdrošināšanas polises.» Es paskatījos uz rabīnu. «Rabīn, kā jūs finansējāt savas — tās taču ir transplantētas kājas, vai ne? Jus esat tikpat talu no mājām un sava bankas rēķina, kā es.»
«Daudz tālāk, nekā jūs domājat. Un vairs nav vajadzības uzrunāt mani kā rabīnu — vietā, kur mēs pašlaik atrodamies, Toru neviens nezina. Tagad es esmu Ezra Deividsons, Laika Neregulārā karaspēka korpuss. Viņi apmaksā manus rēķinus. Man liekas, kāda līdzīga organizācija apmaksā jūsējos. Tina, vai tu vari — tas ir, vai tu pateiksi Dr. Eimsam, kas apmaksā viņa rēķinus?»
«Lai viņš pats pajautā.»
«Es, ludzu, Tina, pasaki man.»
«Kempbels, Kolins, zināms ari kā Eimss, Ričards: visus rēķinus apmaksā speciālais konts «Galaktikas Pavēlnieks — dažādi izdevumi». Tā kā neuztraucies, mīļo zēn, tu esi labdarības upuris. Protams, cilvēki, kuru izdevumus apmaksā šis konts, parasti nedzīvo pārāk ilgi.»
«Atēna!»
«Bet, Minnij, tā ir vienkārša patiesība. Vidēji viens komats septiņi uzdevumi, un tad mēs izmaksājam tuviniekiem miršanas pabalstu, Ja vien viņš nav vajadzīgs LGP.»
(Es nespēju iedziļināties teiktā saturā. Patiešām «Galaktikas Pavēlnieks»! Tikai viena persona varēja atvērt tādu rēķinu. Mazā, rotaļīgā meitene. Sasodīts, dārgā, kur tu esi?)
Atkal atvērās siena. «Vai es esmu nokavējusi brokastis? 0, labrīt, dārgais!»
Tā bija viņa!__________
♦Vārdu spēle: «Misircss» angļu vai. ir divas nozīmes — gan «mīļākā», gan uzruna
«misis».
XXII nodaļa
«Kad šaubies, saki patiesību.»
Marks Tvens (1835—1910)
«Ričard, es biju atnākusi nākamajā rītā. Bet tu biji bez
samaņas.»
«Viņa patiešām bija atnākusi pie tevis, Dikij, zēn,» Tīna apstiprināja. «Pie tam vēl, riskējot ar savu veselību. Priecājies, ka esi palicis d/ivs. Tu biji gandrīz miris.»
«Tas tiesa,» piekrita Eizra. «Daļu vienas nakts es pavadīju tavā istabā. Tad viņi mani parvietoja un tev piesprieda dzelžainu karantīnu, un sadūra man deviņas vai deviņdesmit dažādas potes. Brāl, tu biji uz nāves robežas.»
«Tropu drudzis, krampji, karsonis…» Heizela nosauca slimības un skaitīja uz pirkstiem. «Zilā nāve. Tīfs. Kas vēl?»
«Stafilokoku sistemātiska infekcija, aknu herpes Landrii. Vissliktākais — nevēlēšanās dzīvot. Bet Ištara un Galaheds neļautu nomirt cilvēkam, kurš nav lūdzis nāvi, kamēr atradies spriest spējīgā stāvoklī. Tamāra bija blakus tev nepārtraukti, līdz krīze bija pārciesta.»
«Kāpēc es neko tādu neatceros?»
«Esi laimīgs par to,» Tīna ieteica.
«Mīļumiņ, ja tu nebūtu nonācis visu izplatījumu vislabākajā slimnīcā ar vislabākajiem ārstiem, es atkal būtu atraitne. Un melna krāsa man šausmīgi nepiestāv.»
Ezra piebilda: «Ja tev nebūtu vērša veselība, tu nebūtu
izdzīvojis.»
Tīna iejaucās: «Buļļa veselība, Ezra, nevis vērša. Es zinu, es tos esmu redzējusi. Iespaidīgi.»
Es nevarēju saprast, vai pateikties Tīnai, vai atkal atcelt kāzas. Tāpēc es ignorēju viņas izteikumu. «Es nesaprotu, kā saslimu ar visām šim kaitēm. Mani ievainoja. Tas izskaidrotu staphilococus aureus. Bet tās visas pārējās slimības?»
Ezra teica: «Pulkvedi, tu esi profesionāls karavīrs.»
«Ja.» Es nopūtos. «Šo profesijas aspektu es nekad neesmu pielietojis; man tas neliekas viegli. Bioloģiskie ieroči liek uzskatīt ūdeņraža bumbas par pieklājīgām un tīrām. Pat ķīmiskie ieroči šķiet humāni salīdzinājumā ar bioloģiskajiem. Ļoti labi, nazis — tas taču bija nazis? — bija sagatavots. Riebīgi.»
«Jā,» piekrita Ezra, «kāds gribēja tavu nāvi un neiebilda nogalināt visu Lunasitiju, lai tikai nogalinātu tevi.»
«Tas ir neprāts. Es neesmu tik svarīgs.»
Minerva mierīgi teica: «Ričard, tu es tik svarīgs.»
Es skatījos uz viņu. «Kāpēc tu tā domā?»
«Lācars teica.»
«Lācars. Tīna jau agrāk pieminēja šo vārdu. Kas ir Lācars? Kāpēc viņa viedoklis ir tik nozīmīgs?»
Ueizela atbildēja: «Ričard, es jau tev teicu, ka tu esi svarīgs un paskaidroju, kāpēc. Ādama Selena glābšana. Tie paši cilvēki, kuri negrib, lai viņš augšāmceļas, mierīgi var izkaut Lunasitiju, lai novāktu tevi.»
«Ja tu tā saki. Kaut es zinātu, kas tur notika. Lunasitija ir manas pieņemtās mājas; tur ir daži vērtīgi un jauki cilvēki. Starp viņiem arī tavs dēls, Ezra.»
«Jā, mans dēls, un citi. Lunasitija tika izglābta, Ričard; infekcija tika apturēta.»
«Labi!»
«Bet tas nebija viegli. No mūsu glābšanas brīža bija iespējams laika kredīts. Tika rekonstruēts sekunžu skaits, kas bija vajadzīgs, lai mēs visi iekāptu lidaparātā un paceltos, viss tika restaurets, rūpīgi atkārtojot mūsu darbības — piedalījāmies mēs visi, un tavu lomu spēlēja prasmīgs aktieris. To salīdzināja ar Gejas atmiņām — cik ilgi viņa tur bija, un abi rezultāti tika salīdzināti. Tad uz iegūtajām laika koordinātām plus četras sekundes nosūtīja Barouza kosmoslaika kapsulu, kas izmeta karstuma bumbu. Ne atombumbu, bet karstuma — saules karstuma bumbu — dažus no tiem vīrusiem ir grūti nobeigt. Acīmredzot viesnīcai bija jācieš bojājumi ar ievērojamu iespēju — nē, drošu pārliecību par dzīvību zaudēšanu. Draudi Lunasitijai bija novērsti, bet cena bija augsta. Nekādu brīvpusdienu.» Ezra izskatījās drūms.
«Vai tavs dēls ir glābts?»
18 — 2589
273
«Man liekas, ka jā. Tomēr mana dēla labklājība nebija viens no faktoriem ši lēmuma pieņemšanai, un manu viedokli neņēma vērā. Tas bija Laika Galvenās pārvaldes lēmums. LGP glābj indivīdus tikai tad, ja šie indivīdi ir neaizvietojami kādā operācijā. Ričard, cik es saprotu — es esmu ierindnieks atvaļinājumā slimības dēļ, es neesmu informēts par augstās politikas lēmumiem — cik es saprotu, nāvējoša epidēmija Lunasitijā tajā laikā būtu izjaukusi citus LGP plānus. Varbūt attiecībā uz lietu, par kuru misis Gvendolina-Heizela deva mājienu. Es nezinu.»
«Es gan zinu, un šeit, uz Tertiusa, neuzrunā mani kā «misis», ja vien es neesmu tava mīļākā, Ezra, bet paldies jebkurā gadījumā. Galvenajai pārvaldei bija jāreaģē tik radikāli tāpēc, ka šī infekcija sagrautu viņu plānus. Viņi nokārtoja, lai tu, es un visi pārējie Gejas pasažieri par mata tiesu izglābtos no karstuma bumbas.» (Tobrīd es nespēju saprast paradoksu, bet Meizela turpināja stāstījumu.)
«Viņi nevarēja riskēt un gaidīt kaut vai sekundi ilgāk; dažas baktērijas jau varēja iekļūt pilsētas gaisa vados. Viņi bija aprēķinājuši iespaidu uz uzdevumu «Ādams Selens: epidēmija!» Tāpēc ķērās pie lietas. Bet Laika korpuss neceļo pa izplatījumiem un neglābj indivīdu dzīvības, vai pat ne veselas pilsētas. Ričard, viņi varētu izglābt Pompejas un Herkulānu, ja gribētu… vai Sanfrancisko, vai Parīzi. Bet viņi to nedarīs.»