«Viņas Gudrība Zvaigzne, Deviņdesmit Izplatījumu Augstākā tiesnese, kombinētās laika līnijas, kods «Sirano».»
Viņas Gudrība uzsmaidīja man, un es biju gatavs luncināt asti kā kucēns. Es neesmu nekāds gudrības vērtētājs, bet esmu pārliecināts, ka vīriešiem ar augstu asinsspiedienu un kādreiz pārciestām sirds slimībām nevajadzētu atrasties pārāk tuvu viņai. Zvaigzne, misis Gordona, ir tikpat gara kā es vai garāka, sver vairāk — tikai muskuļi un krūtis, un tā plānā kārtiņa, kas piešķir sievietes ķermenim gludos izliekumus. Viņa valkāja pārāk maz apģērba Aiovai, bet visai daudz pēc Bundokas kritērijiem.
Zvaigzne varbūt nav visskaistākā sieviete visos savos izplatījumos, bet viņa var būt visseksīgākā — īpašā skautu meitenes veidā. Tikai iziešana cauri istabai, kurā viņa atrodas, var padarīt zēnu par vīrieti.
«Vudro Vilsons Smits, Hovarda Ģimeņu Seniors, laika līnija numur divi, kods «Leslijs Lakruā».» Mēs ar Lācaru atkal apmainījāmies mājieniem.
«Dn Džabels Heršovs, laika līnija numur trīs, kods «Nīls Armstrongs».»
Dr. Heršovs pacēla roku sveicienam un pasmaidīja, es atbildēju ar to pašu — un ieplānoju viņu Bundokā aizturēt garai un nopietnai sarunai saskaņā ar daudzajām leģendām
24 — 2589
369
par «Cilvēku no Marsa». Cik daudz bija patiesība un cik daudz — fantāzija?
«Dr. Hilda Mēja Barouza, laika līnija numur četri, kods «Baloksa O’Mellija».» Mēs sasmaidījāmies.
«Komandieris Teds Smits, laika līnija numur pieci, kods «DuQuesne».» Komandieris Smits bija atlēts ar stūrainu apakšžokli un leduszilām acīm. Viņš valkāja pelēku uniformu bez rotājumiem, viņam bija ierocis un smaga rokassprādze ar dārgakmeņiem.
«Kapteinis Džons Sterlings, laika līnija numur seši, kods «Nīls Armstrongs» paralēlajā laika līnijā.» Es skatījos uz savas bērnības varoni un domāju — kāda ir iespēja, ka es būtu aizmidzis un redzu krāšņu sapni. Heizela bija man vairākkārt stāstījusi, ka viņas kosmosa seriāla varonis bija īsts… bet pat ne atkārtota frāzes «Galaktikas Pavēlnieka Operācija» pieminēšana nebija mani pārliecinājusi… un te nu viņš bija: Pavēlnieka bieds.
Vai tas bija viņš? Kādi ir pierādījumi?
«Debesu maršals Samuels Bo, laika līnija numur septiņi, kods «Fairacre».» Maršals Bo bija vairāk kā divus metrus garš, svēra vismaz simt desmit kilogramus, no kuriem visi bija muskuļi. Viņš valkāja melnu uniformu un bija ar drūmu sejas izteiksmi — skaists kā melnā pantera. Viņš skatījās uz mani ar džungļu kaķa acīm.
Lācars paziņoja: «Tas ir kvorums. Aplis ir noslēdzies. Dr. Hilda Barouza tagad runās Apļa vārdā.»
Hilda man uzsmaidīja un sacīja: «Pulkvedi Kempbel, es esmu nozīmēta izskaidrot tev mūsu mērķus un pateikt pietiekami daudz par mūsu metodēm, lai tu saprastu, kā darbs, ko mēs vēlamies uzticēt tev, iekļaujas kopīgajā plānā, un kāpēc tas jāveic. Droši vari mani pārtraukt, iebilst vai pieprasīt paskaidrojumus. Mēs varam turpināt šo diskusiju no šī brīža līdz pusdienlaikam. Vai turpmākos desmit gadus. Vai patiešām ilgu laiku. Tik ilgi, cik nepieciešams.»
Debesu maršals Bo viņu pārtrauca: «Runa tikai par sevi, misis Barouza. Es eju prom pēc pusstundas.»
Hilda atbildēja: «Sambo, tev patiešām vajadzētu vērsties pie priekšsēdētāja. Es nevaru ļaut tev aiziet, kamēr tu neesi
izteicies, bet, ja tev jāiet, tu vari runāt tagad. Lūdzu, izskaidro, ko tu dari un kāpēc.»
«Kāpēc mums tā jārnaigojas ar viņu? Man nekad agrāk neviens nav lūdzis izskaidrot savus pienākumus jauniesauktajam. Tas ir smieklīgi.»
«Tomēr es tev lūdzu to darīt.»
Debesu maršals atlaidās krēslā un neko neteica.
Lācars ierunājās: «Sambo, es zinu, ka šim gadijumam nav precedenta, bet visi biedri, ieskaitot tos trīs, kas pašlaik nav šeit, ir vienbalsīgi nolēmuši, ka uzdevums «Ādams Selens» ir būtisks Galaktikas Pavēlnieka Operācijai, ka Pavēlnieka Operācija ir būtiska Boskones Kampaņai, ka Boskone ir būtisks priekšnoteikums mūsu Ilgtermiņa Plānam… un ka pulkvedis Kempbels ir nepieciešams uzdevuma «Ādains Selens» izpildei. Acīmredzot loks šeit saslēdzas. Mums vajadzīgi Kempbela pakalpojumi, sniegti pilnībā un no brīvas gribas. Tāpēc mums viņš jāpārliecina. Tev nevajag būt pirmajam… bet, ja tu gribi iet prom no Apļa pēc trīsdesmit minūtēm, tad labāk runā.»
«Un ja es to nedarīšu?»
«Tā ir tava problēma. Tev ir brīva iespēja atvaļināties, tāpat kā jebkuram no mums. Un Aplim ir brīvas tiesības tevi likvidēt.»
«Vai tu man draudi?»
«Nē.» Lācars paskatījās rokas pulksteni. «Tu esi strīdējies ar Apļa vienbalsīgo lēmumu jau četras minūtes. Ja tu grasies pakļauties Apļa lēmumam, tev vairs nav daudz laika.»
«0, ļoti labi. Kempbel, es esmu Laika korpusa bruņoto spēku komandējošais virsnieks…»
«Labojums,» ierunājās Lācars Longs. «Debesu maršals Bo vada…»
«Tas ir tas pats!»
«Tas nav gan tas pats, un es zināju, ko daru, kad tevi pārtraucu. Pulkvedi Kempbel, Laika korpuss šad tad iejaucas nozīmīgākajās vēstures kaujās. Vēsturē. Korpusa Vēsturnieku padome identificē krustpunktus, kuros prātīgs spēka pielietojums varētu izmainīt vēsturi tādā veidā, kā mēs uzskatām, ņemot vērā mūsu ierobežoto prātu, varētu būt labāk cilvēku rasei — un man jāpiebilst, ka šī politika ietekmē un
to savukārt ietekmē uzdevums «Ādams Selens». Ja Aplis piekrīt vēsturnieku rekomendācijai, tiek organizēta militāra darbība, un Aplis izvēlas šis operācijas atbildīgo komandieri.»
Lācars pagriezās un paskatījās tieši uz Bo. «Debesu maršals Bo ir ļoti profesionāls militārais komandieris, varbūt labākais visā vēsturē. Parasti operāciju vadībai tiek izvēlēts viņš. Taču Aplis izvēlas komandieri katram uzdevumam. Tāda politika neļauj militārajiem komandieriem uzurpēt varu. Man jāpiebilst, ka viņš ir dalībnieks bez balsstiesībām, viņš nav šī apļa biedrs. Sambo, vai tu gribi vēl kaut ko piebilst?»
«Šķiet, ka tu jau visu pateici manā vietā.»
«Tāpēc, ka tu strīdējies. Tu vari droši papildināt, labot vai paskaidrot.»
«Ak, nekas. Tev vajadzētu pasniegt daiļrunības stundas.»
«Vai tu gribi iet prom jau tagad?»
«Vai tu man liec iet?»
«Nē.»
«Es palikšu vēl kādu brītiņu, jo es gribu redzēt, ko jūs izdarīsiet ar šo ākstu. Kāpēc jūs vienkārši neiesaucat viņu un nenozīmejat uzdevumam «Ādams Selens»? Viņš ir acīm redzami krimināls tipiņš; paskatieties uz viņa galvaskausu, ievērojiet viņa attieksmi pret varu. Uz manas dzimtās planētas mēs nekad neizmantojam neko tik nevīžīgu un neuzticamu kā brīvprātīgos… un mums nav kriminālās šķiras, jo mēs viņus iesaucam armijā, tikko viņi parāda savas galvas. Nav labāku cīnītāju par kriminālistiem, ja jūs noķerat viņus jaunus, kontrolējat ar dzelžainu disciplīnu un liekat viņiem baidīties no seržantiem vairāk kā no ienaidnieka.»
«Ar to pietiks, Sambo. Lūdzu, atturies no viedokļa izteikšanas bez uzaicinājuma.»
«Es domāju, ka tu biji lielākais runas brīvības čempions?»
«Es esmu. Bet nav nekādu brīvpusdienu. Ja gribi teikt runu, tu vari noīrēt sev zāli; par šo zāli maksā Aplis. Hilda, runā, mīļā!»
«Ļoti labi. Ričard, lielākoties iejaukšanās, ko rekomendē mūsu vēsturnieki un matemātiķi, nav brutāla spēka pielietošana, bet smalkākas operācijas, ko izpilda mūsu individuālie speciālisti… kā, piemēram, tava meitene Heizela, kura ir
īsta lapsa, kas ķeras pie vistu kūts aplaupīšanas. Tu zini, ko mēs gribam izdarīt uzdevumā «Ādams Selens», taču nezini, kāpēc tas ir vajadzīgs, cik es saprotu. Mūsu metodes vēstures izmaiņu rezultātu prognozēšanai ir tālu no nekļūdības. Vai nu runa ir par iefiltrēšanos vienā karojošā pusē kādā nozīmīgā kaujā, vai par kaut ko tik vienkāršu kā studenta apgādāšana ar prezervatīvu, tādā veidā izvairoties no Hitlera vai Napoleona dzimšanas. Mēs nekad nevaram paredzēt rezultātus tik precīzi, cik vajadzētu. Parasti mēs izsakām prognozi, tad sūtām darbinieku uz jauno laika līniju, lai saņemtu ziņas par izmaiņām.»