Iesācējs bezizejas stāvoklī

Džordžs Smits IESĀCĒJS BEZIZEJAS STĀVOKLĪ

Džordžs Smits ir izcils amerikāņu zinātnieks, radioelektronikas speciālists, risina arī praktiskas informācijas teorijas problēmas. Viņš ir vairāku zinātniski fantastisku stāstu autors.

Pols Vollaks ienāca manā kabinetā. Viņš izskatījās kā prātu zaudējis. Kaut kādas likteņa ironijas dēļ Pols Vollaks, projekta «Tunelis» direktors, bija pie mums viens no tiem diviem cilvēkiem, kuru uzvārdiem nesekoja burtu ķēdītes, kas apzīmē zinātniskos grādus un nosaukumus. Otrs biju es.

—    Vai kaut kas noticis, Pol? — es ievaicājos.

Viņš pamāja ar galvu un sacīja:

—    Tuneļa kapsula darbojas.

—           Tā tam arī jābūt. Tā ir pietiekami daudz reižu pārbaudīta.

—    Hollijai Kārterei nelaimējās.

—           E .. . — es iesāku un tūlīt pat apklusu, jo sapratu, ko viņš bija gribējis teikt. — Viņa … viņa . .. ne…?

—           Hollija sekmīgi sasniedza Venēru, — viņš sacīja. — Nelaime tā, ka mēs nevaram dabūt viņu atpakaļ.

—    Nevarat dabūt atpakaļ?

Viņš atkal pamāja ar galvu.

—           Mēs taču nekad neesam sevišķi daudz zinājuši kaut ko par Venēras atmosfēru, vai ne?

—    Jā.

—           Redzi, tas mazumiņš, kas kļuva zināms, iekams Hollija zaudēja samaņu, liek domāt, ka Venēras atmosfērā ir kaut kāds ciāna savienojums, pie tam tādā koncentrācijā, ar kuru pietiek, lai izraisītu nervu paralīzi.

—    Ko tu ar to gribi teikt?

—           Es gribu teikt, — Pols Vollaks novilka, — ka Hollija Kārtere beidza elpot neilgi pēc tam, kad bija atvērusi lūku. Un kādu minūti vēlāk viņai pārstāja pukstēt sirds.

—    Hollija ir … mirusi?

—           Vēl ne, Tom, — viņš sacīja. — Ja mums izdotos piecpadsmit vai divdesmit minūšu laikā dabūt viņu atpakaļ, modernā medicīna spētu atdot viņai dzīvību.

—    Bet viņai taču būs skartas smadzenes!

—           O, iespējami tikai īslaicīgi bojājumi. To visu var labot. Galvenais ir dabūt viņu atpakaļ.

—           Mums vajadzēja uzbūvēt divas tuneļa kapsulas.

—           Mums vajadzēja daudz ko izdarīt. Bet, kad raķete ar aparatūru nolaidās uz Venēras, visi par to vien domāja, kā to ātrāk izmēģināt. Dievs mans liecinieks, es mēģināju jūs atturēt no pārāk neapdomīgas rīcības. Bet izdot jums, ļaudīm, pavēles nozīmē velti tērēt laiku un papīru.

Es pavēros viņā.

—           Doktor, — es sacīju, mehāniski piešķirot viņam šo grādu, — Venēra atrodas daudzus desmitus

miljonu kilometru no šejienes. Mūsu rīcībā nav citas tuneļa kapsulas, un neviena raķete nevar nolidot šo attālumu pietiekami īsā laikā. Tātad kādas gan mums var būt cerības izglābt Holliju?

—    Tur jau ir tā lieta, — noteica Vollaks, — ka Venēra, šķiet, ir apdzīvota.

—    Ko jūs sakāt!

—     Jā, un tieši šis fakts ir galvenokārt vainojams visā. Viņa nolaidās un ieraudzīja šo radījumu tuvojamies. Būdama pārliecināta, ka indīgā atmosfērā nav iespējama dzīvība, viņa atvēra lūku — un atklāja pretējo.

—    Un ko tagad?

—    Tagad mums atliek izdomāt paņēmienu, kā izskaidrot venērietim atšķirību starp kreiso un labo. Man liekas, ka tu varēsi palīdzēt.

- Bet es taču esmu tikai skaitļojamo mašīnu

programmētājs.

—    Tieši tā. Mēs domājām, ka tu esi izstrādājis kaut kādu metodi, kā sazināties ar savu mašīnu. Visam pārējam baram, kā tu jau zini, ir grūti saprasties savā žargonā pat citam ar citu, nemaz nerunājot par parastām civilpersonām. Vari iedomāties, kas notiks, ja viņi nonāks saskarē ar kādu venērieti.

—    Es pamēģināšu, — es sacīju.

Projekts «Tunelis» ir beigu posms programmā, kas sākta pirms daudziem gadiem, kad kāds uzņēma nopietni nejaušu joku.

Polemizējot par tuneļa diodes darbību, viens no zinātniekiem aizrādīja, ka, ja elektronu varēiu padarīt absolūti nekustīgu, tā stāvoklis saskaņā ar Heizenberga nenoteiktības teoriju būtu ļoti neskaidrs. No tā izriet, ka tas tikpat labi varētu atrasties kā uz Venēras, tā uz Zemes vai vēl kur citur.

Sis efekts tiek izmantots tuneļa diodē, izveidojot šķērsām pāri tās savienojumam sprieguma nobīdi. Nelielā diapazonā tā ir pietiekama, lai izjauktu Heizenberga nenoteiktību. Rezultātā elektrons ar daudz lielāku varbūtību atrodas vienā savienojuma pusē nekā otrā.

Nevarēja noliegt to, ka tuneļa diode darbojas. Projekts «Tunelis» bija nopietns mēģinājums izmantot tuneļa efektu plašākā mērogā.

Pola Vollaka pieminētajā raķetē atradās aparatūra, ar kuru bija paredzēts radīt sprieguma nobīdi starp Venēru un Zemi. Un tagad projekts «Tunelis» bija tādā stāvoklī, ka tas izolējis no sabiedrības brīnišķīgāko meiteni pasaulē.

Tā kā šis pēdējais apgalvojums atspoguļo manus subjektīvos uzskatus, atstatumu no kabineta līdz laboratorijai es burtiski nolidoju.

Laboratorija atgādināja īstu trako namu. Ļaudis strīdējās, sapulcējušies nelielos bariņos. Tie, kas klusēja, nikni mētāja galvas, kaut ko noliedzot.

Vienīgā, kas nelikās uztraukusies, bija Terēza Duaita, mūsu telepāte. Te man jāatzīstas, ka esmu pieļāvis kļūdu. Apgalvodams, ka mēs ar Polu Vol- laku esam vienīgie, kuriem nav zinātnisko grādu un nosaukumu, es biju aizmirsis Terēžu Duaitu. Bet tas ir piedodams. Terēza bija pilnīgi neuzkrītoša būtne, viņa ne par ko neinteresējās un nepavisam nebija pievilcīga. Viņai bija tikai četrpadsmit gadu. Bet Terēza bija atklājusi, ka viņas spējas telepātijā var apmierināt jebkuru viņas vēlēšanos". Un, tā kā viņa bija tikai cilvēks, tad nevēlējās daudz. Tāpēc lasītājs piedos manu aizmāršību.

Bet tagad es biju spiests Terēžu ievērot. Man ienākot, viņa pacēla galvu un sacīja:

—    Harla vēlas zināt, kāpēc viņš nevarētu kaut vai pamēģināt.

Vollaks nobālēja.

—    Pasakiet šim Venēras radījumam «nē!», cik skaļi vien iespējams.

Terēza apdomājās, tad vaicāja:

—    Bet kāpēc?

—    Vai šis Harla saprot Heizenberga efekta būtību?

Pēc neilga laiciņa viņa sacīja:

—    Harla esot dzirdējis par šo teoriju. Bet viņam grūti noticēt, ka šis efekts ir ne tikai abstrakts fizikāls jēdziens, bet gan pastāv īstenībā.

—     Pasakiet Harlam, ka doktore Kārtere tikai tāpēc nokļuvusi šajā kļūmīgajā situācijā, ka mēs atklājām paņēmienu, kā pielietot tuneļa efektu plašākā mērogā.

—   Viņš to saprot. Bet viņš vēlas zināt, kāpēc jūs izmēģinājumam neizmantojāt kādu no zemākajiem dzīvniekiem.

—    Pasakiet viņam, ka dzīvnieku izmantošana laboratorijas eksperimentiem ir iespējama tikai policejiskā valstī, kur pretvivisekcijas līgas biedrus izsūta trimdā. Udeļādas kažoki — un viss. Lai viņš palauza par to savu venērieša galvu. Bet tagad, Terēza . . .

—    Ko?

—    Rūpīgi paskaidrojiet Harlam, ka, nospiežot kreiso pogu, tuneļa kapsula atgriezīsies, tiklīdz viņš aizvērs lūku. Pasakiet arī, ka, nospiežot labo pogu, radīsies cita sprieguma nobīde, kā rezultātā savienojumu krustos cita vielas masa. Citiem vārdiem sakot, gala stacijas tuvumā no šīs laboratorijas tiks izrauts gabals, kas centīsies ieņemt uz Venēras to pašu vietu, kuru pašreiz aizņem tuneļa kapsula. Neviens no mums nevar paredzēt, kas var notikt, ja divas masas tiecas ieņemt vienu un to pašu vietu. Iespējams, ka milzīgi postījumi radīsies arī šeit.