3. nodaļa UZ DZĪVĪBU UN NĀVI
Bija pagājis tik ilgs laiks, kopš Gonta kundze bija izmantojusi džinu iekšējo pastu, lai sazinātos ar savu brāli Nimrodu, ka viņa aizmirsa ievērot parasto kārtību: viņai vispirms brālim vajadzēja piezvanīt un pateikt, kas gaidāms. Ja tā būtu noticis, Nimrods izkārtotu tā, ka viņš, kad sūtījums pienāks, būtu vienatnē, lai izvairītos no neērtas situācijas. Taču viņš atradās sava zobārsta kabinetā Londonā, Vimpola ielā, kur viņam tīrīja un spodrināja zobus, un džinu iekšējā pasta sūtījums nebūtu varējis pienākt vēl nepiemērotākā laikā.
Mendija Mendibulara, zobu higiēniste, nupat beidza darboties ar ultraskaņas tīrītāju, kad pēkšņi viņa atkāpās no sava pacienta un noņēma aizsargmasku, atsedzot glītu seju, kas no šoka bija bāla.
Nimrods, kas vienmēr trakoti baidījās no zobārstiem kopš tā laika, kad pirms vairākiem desmitiem gadu viņam pašam izrāva gudrības zobus, šo zobu saknes bija tik dziļas, ka zobārstam doktoram Džoridam nācās saukt talkā citu pacientu no uzgaidāmās istabas, cirka stiprinieku Belkoni, lai saturētu knaibles, satraukts skatījās uz Mendiju Mendibularu. Kas ir? viņš jautāja. Vai augonis? Caurums zobā? Kaut kas šausmīgs? Kas īsti?
Mendija norija siekalas un norādīja uz Nimroda muti. Izskatās, ka kaut kas virzās augšup pa jūsu elpvadu, viņa teica. Kāds priekšmets.
- Priekšmets? Nimrods piecēlās krēslā sēdus, norāva autu, kas viņam bija aplikts, un tad aizrīdamies sāka briesmīgi klepot. Ieslogiet mani pudelē, bet jums ir taisnība, viņš izdvesa starp burbuļojošiem trokšņiem. Viņš jau bija sapratis, kas notiek. Uz īsu brīdi viņš nolādēja Leilu, ka tā lietojusi džinu iekšējo pastu, iepriekš viņam to nepaziņojot. Tomēr tajā pašā laikā viņš bija iepriecināts, ka attiecības starp abiem bija tiktāl atjaunojušās un ievirzījušās normālās sliedēs, lai
māsa viņam kaut ko nosūtītu šādā veidā.
Pagāja vēl brīdis, tad Nimrods pacēla roku pie mutes, izspļāva priekšmetu plaukstā un uzmanīgi to nopētīja.
- Kas tas ir? jautāja Mendija Mendibulara, kura vienu mirkli bija iedomājusies, ka tas varētu būt kāds citplanētu parazītisks radījums, kas bija dzīvojis Nimroda ķermenī līdzīgi kā fantastikas filmās.
- Tas varētu būt akmens medaljons.
- Tiešām? Bet kā tas tur nokļuva?
Nimrods pasmaidīja, mēģinādams izdomāt kādu izskaidrojumu, kas būtu cilvēciski saprotams. Es to nejauši noriju, viņš teica, kad vēl biju bērns. Acīmredzot tas tur bijis visu laiku.
Mendija Mendibulara šķita skeptiski noskaņota.
- Ko? Nimrods turpināja. Vai jūs nekad neesat norijusi kādu svešķermeni, kad bijāt bērns, Mendibularas jaunkundz? Kādu monētu? Varbūt pogu. Nē? Es reiz noriju pat pulksteni. Nemaz nerunājot par dažiem metamajiem kauliņiem un filmas rullīti. Šai ziņā vienmēr esmu bijis līdzīgs pelikānam. Aizdedziet manu lampu, jo es pilnīgi biju aizmirsis par šo mazo medaljonu.
Nimrods vairs nepūlējās attaisnoties. Viņš saprata, ka situāciju padara vēl ļaunāku, un, aiziedams no kabineta Vimpola ielā, viņš smaidīja, mēģinādams iedomāties, kāda būtu varējusi izskatīties Mendibularas jaunkundzes seja, ja viņš tai būtu izstāstījis par dažiem citiem iespaidīgākiem priekšmetiem, kurus viņš bija sūtījis vai saņēmis pa džinu pastu. Iemīļoto pildspalvu. Brilles. Medus burciņu. Atslēgu saišķi. Televīzijas tālvadības pulti. Nemaz nerunājot par dažām grāmatām plānos vāciņos. Un reiz pat mazu statueti.
Apzinoties, ka Leila diez vai būtu noņēmusies ar akmens medaljona sūtīšanu, ja tas nebūtu steidzami, Nimrods taisnā ceļā devās uz mājām. Piezvanījis māsai un uzzinājis tā atrašanas apstākļus, viņš no viesistabas paņēma sena izskata misiņa lampu un tīru putekļdrānu un ienesa bibliotēkā. Lampa bija pagatavota no misiņa un mazliet apsūbējusi, it kā to jau sen pienāktos kārtīgi nospodrināt. Rokturis bija liels un izliekts kā govs auss, un vāciņš izskatījās kā senas persiešu pils sīpolveida kupols. Nimrods izsauca Rakšasasa kungu no viņa lampas, sparīgi to spodrinot.
Viegli, pēc vecuma smaržojoši dūmi piepildīja bibliotēku Nimroda Londonas mājā, saplūda biezā mākonī un pieņēma ļoti cilvēcisku apveidu, līdz izklīda, atsedzot vīrieti ar baltu uzvalku mugurā un baltu turbānu galvā. Viņš paguris nopurināja galvu. Pēdējā laikā man vajag aizvien ilgāku laiku, lai transubstanciētos, viņš žēlojās. Kādreiz man tas izdevās dažās sekundēs.
Tagad, šķiet, tam vajag vairākas minūtes. Viņš mokoši izstaipījās. Droši vien kļūstu vecs.
Nimrods neko neiebilda Rakšasasa kungam. Fakts, ka viņš bija vecs, ļoti vecs, nekādi nebija apšaubāms.
- Bet kas par steigu? Rakšasasa kungs jautāja un, lai gan izskatījās pēc indieša, valodas ziņā vairāk izklausījās pēc īra. Vismaz tu spodrināji to lampu ar jaunu putekļdrānu kā sulainis.
Nimrods izstāstīja viņam par ielaušanos savas māsas mājā Ņujorkā un par mēģinājumu nozagt viņa māsasmeitas un māsasdēla gudrības zobus. Šo viņi atrada uz grīdas, viņš teica, pasniegdams medaljonu. Manuprāt, tas ir indiešu. Leila to man atsūtīja pa džinu iekšējo pastu. Apmēram pirms stundas. Domāju, ka tas ir gandrīz neskarts.
- Sapuvušu olu vairāk samaitāt nevar, nomurmināja vecais džins, grozīdams medaljonu savos kaulainajos pirkstos. Biju cerējis, ka nekad vairs neredzēšu šo simbolu.
- Tātad jūs to pazīstat?
Rakšasasa kungs nopūtās un pamāja ar galvu. Šis ir Nāgas akmens. Tas kalpo divējādiem nolūkiem: aizsargā cilvēkus no čūskām vismaz tā tiek uzskatīts un palīdz pielabināties čūsku dievam. Sī čūska ir karaliskā kobra. Tā un simbols tai blakus nekādā gadījumā nav patīkams skats manām vecajām, sūrstošajām acīm.
- Simbols? Nimrods ciešāk aplūkoja medaljonu uz Rakšasasa kunga izstieptās plaukstas un savādo ķeburu blakus čūskai. Jūs domājat tādu kā jautājuma zīmi bez punktiņa apakšā?
- Tā nav jautājuma zīme. Tas ir indiešu cipars "deviņi". Te rakstīts "Deviņas kobras", Nimrod.
Nimrods sarauca pieri. Deviņas kobras. Kas tas ir?
- Pastāvēja kāds sens kults, ko sauca Aasth Naag jeb Astoņas kobras. Jau cerēju, ka tas beidzis pastāvēt. Bet pēdējā laikā man ir bijusi ļoti dīvaina sajūta, Nimrod, ko es nespēju izteikt vārdos. Tagad, atkal redzot šo simbolu smalki pārveidotu, varbūt pat uzlabotu, esmu nonācis tiktāl, ka varu šo sajūtu izprast. Piešķirt tai vārdu un formu. Čūskas formu. Viņš sāji pasmaidīja. Laikam kreveļaina, veca galva baidās no ķemmes. Vecais džins apsēdās atzveltnes krēslā un izdvesa gurdenu nopūtu.
- Tu saki, ka viņi centās nozagt bērnu gudrības zobus? -Jā.
- Tas ir slikti. Ļoti slikti. Viņi centīsies izgatavot jaunu talismanu. Jābrīdina Leila, lai viņa veic kādus piesardzības pasākumus. Lai gādā par mājas drošību.
- Manuprāt, viņa to jau ir izdarījusi, Nimrods apgalvoja.
- Tad ir labi. Protams, ja viņi grib izgatavot jaunu talismanu, tad Naag kultam acīmredzot nav vecā. Tas arī ir labi. Viņš domīgi noglāstīja savu garo, balto bārdu. Man jāuzzina kas vairāk.
- Vai jūs brauksiet uz Ņujorku? Nimrods jautāja.
- Neviens nenoņemas ar mūku, kad var atrast veselu klosteri. Nē, mans draugs, man jādodas uz Indiju un jāatrod Zaļais dervišs.
- Zaļais dervišs, Nimrods atkārtoja. Jā, protams. Viņš ir eņģelis, vai ne? Uz tās Indijas salas. Viņš zina gandrīz visu, kas notiek Indijas subkontinentā.