- Runājot par bibliotēkām, Filipa ierunājās, man ienāca prātā kāda doma. Rakšasasa kungs nav vēl atgriezies, tāpēc varbūt mēs varētu izmantot viņa bibliotēku. To, kas ir lampā. Manuprāt, jūs teicāt, ka viņš esot atstājis lampu šeit, kad kopā ar Nimrodu devās prom.
- Tiesa, atstāja gan, Grounins apstiprināja. Un tas pilnīgi nav viņa dabā. Bibliotēka ir viņa lepnums un prieks. Nav tā, ka es to būtu redzējis, iegaumējiet to. Bet Nimrods teica, ka tajā ietilpstot vairāk par desmit tūkstošiem grāmatu.
- Vai mēs kaut ko neaizmirstam? Dibaks atgādināja.
- Bez džina spēka mums nav iespējas izdarīt transubstanciāciju un iekļūt viņa lampā. Anglija nav siltāka par Ņujorku. Viņš nodrebinājās. Šī māja arī ne.
- Tā man patīk, Grounins paziņoja.
- Neredzu citu iespēju, kā mēs varētu transubstanciēties, ja vien šai namā nav saunas vai tvaika pirts.
- Kā tev liekas, kas te ir, dēliņ? Grounins noprasīja.
- Ūdens dziednīca?
- Tad mums nāksies uzsliet vēl vienu sviedrēšanās vigvamu, Džons teica. Dārzā. Protams, vajadzēs nocirst mazākos kokus un noklāt telti ar dažām vecām grīdsegām…
- To jūs nedarīsiet, Grounins protestēja. Paklausieties, neko tādu noteikti ne. Izpostīt kunga kokus? Un izmantot viņa vērtīgos persiešu paklājus kā tu teici? Sviedrēšanās vigvamam? Es to nepieļaušu. Kā Nimroda sulainim man jāuzrauga viņa māja un dārzs, nevis jāpiedalās neprātīgā postīšanā.
- Vai Nimrods lika nojaust, kad viņš varētu atgriezties? Filipa pajautāja, nodomādama, ka labāk mainīt sarunas tematu. Viņa kādu brīdi nogaidīja un, kad Grounins neatbildēja, turpināja: Vai neesat saņēmis no vina kādu zinu?
Sulaiņa sejas izteiksme kļuva drūmāka un nemierīgāka, un viņš paberzēja savu rokas stumbeni, kas Grouninam allaž sagādāja sāpes, kad viņš uztraucās. Ne vārda, mis. Viņš papurināja galvu. Nimrods neteica, kad viņš un Rakšasasa kungs atgriezīsies. Tas nekādi neizskatās pēc viņiem, varat nešaubīties.
- Un jums nav ne jausmas, uz kurieni viņi devušies? Džons jautāja.
- Viss, ko es zinu, ir tas, ka Nimrods atgriezās no zobārsta, bija diezgan noraizējies par kaut ko un pēc neilga laiciņa paziņoja: viņš un Rakšasasa kungs došoties ceļojumā un diemžēl nevarot man teikt, uz kurieni, lai pasargātu mani un dažus citus, kas varētu būt tik muļķīgi un viņiem sekot. No tā es secināju, ka viņš domāja tevi un Džonu, mis.
- Liels paldies, Džons nomurmināja.
Nav par ko.
- Vai jūs vēl kaut ko nevarat atcerēties? Filipa neatlaidās. Mēģiniet iztēloties, kā viņš jums to stāstīja.
- Pamanījusi Grounina sejā nepatiku, viņa piebilda:
- Grounina kungs, viņi varbūt ir nonākuši grūtībās, tāpēc tas varētu būt svarīgi.
- Labi, mis. Grounins uz brīdi aizvēra acis. Ja tu domā, ka tas palīdzēs.
- Vai jūs vēl varat viņu redzēt? meitene jautāja.
- Ar savām gara acīm.
- Jāatzīstas, ka manas gara acis ir kļuvušas mazliet tuvredzīgas, Grounins teica. Pag, viņš kaut ko turēja pirkstos, kad teica man, ka dodas prom. Kaut kādu akmentiņu. Ar attēlu vai rakstu uz tā.
- Vai tas izskatījās tā? Džons paņēma zīmuli un uz papīra lapas aši uzzīmēja akmens medaljonu, ko viņa māte bija norijusi. Grounins atvēra acis, uzlika brilles un apskatīja zīmējumu.
- Jā, tas ir īstais, viņš apstiprināja. Tieši tāds. Ko tas viss nozīmē?
Džons izstāstīja par ielaušanos un to, ka Gonta kundze Nimrodam nosūtījusi medaljonu, izmantojot džinu iekšējo pastu. Manuprāt, droši var apgalvot, viņš secināja, ka Nimroda un Rakšasasa kunga ceļojumam noteikti ir kāds sakars ar šo medaljonu.
- Tāpēc vēl jo svarīgāk, Filipa piebilda, lai mēs tiktu iekšā Rakšasasa kunga lampā un izmantotu viņa bibliotēku. Ja varēsim atrast kaut ko par to medaljonu, mums radīsies skaidrāks priekšstats par viņu ceļa mērķi. Un tad mēs dosimies viņiem pakaļ.
Grounins sarauca pieri. Neesmu pārliecināts, vai tas ir prāta darbs, viņš teica. Galu galā kungs taču neteica, uz kurieni dodas, lai pasargātu mani. Un reizē arī jūs.
- Jā, bet viņš nezina par mēģinājumu noslepkavot Dibaku, Džons iebilda. Vai visus sīkumus par ielaušanos mūsu mājā. Mums nav citas izvēles, kā vien bez kavēšanās viņam sekot. Kamēr nebūsim panākuši Nimrodu un Rakšasasa kungu, Dibaka dzīvība ir briesmās. Varbūt arī mūsu.
Dibaks nodrebēja nevis aiz aukstuma, bet šausmām. Viņš gandrīz bija pieradis pie domas, ka viņa dzīvība ir apdraudēta, bet, kad to pieminēja kāds cits, viņu atkal pārņēma bailes. Un lika no jauna pārdzīvot tās šausmas, ko viņš bija pieredzējis Kalifornijā. Iespēja beigt savas gaitas kā Maksam vai Bredam nebija pievilcīga. Breds un Blenerhasita kungs viņam jau vairākkārt bija rādījušies murgos.
Tikmēr Grounins bija aptvēris Džona un Filipas loģiku. Viņiem noteikti bija jātiek iekšā Rakšasasa kunga lampā. Bet kā lai viņš tiem palīdz?
- Pag, viņš ierunājās. Kur būtu tik karsts, lai jūs visi trīs varētu atgūt savu džina spēku un veikt transubstanciāciju, vai tā? Viņš pamāja ar galvu. Ja labi padomā, es varētu zināt īsto vietu.
Ar Nimroda rolsroisu Grounins trīs džinu bērnus aizveda uz Kjū dārzu, kurš, nebūdams lielākais, noteikti bija vecākais botāniskais dārzs pasaulē un ļoti populāra apmeklējuma vieta Londonas viesiem, īpaši vasaras mēnešos. Netālu no dārza centra atradās palmu māja, Viktorijas laikmetā celta siltumnīca, kura bija tik liela kā trīs lidmašīnu bāzeskuģi. Gaiss iekšienē bija līdzīgs tropu meža klimatam. Palmu māja bija piemērota vieta milzu bambusu, kafijas krūmu, kaučuka koku, banānkoku un mango koku džungļiem, un gaiss vienmēr patīkami smaržoja pēc sarkanajiem jasmīniem un baltajām lilijām. Protams, te nebija tik karsts kā saunā, Amerikas indiāņu sviedrēšanās vigvamā vai tuksnesī, tāpēc Grounins un bērni palmu mājā pavadīja gandrīz stundu, iekams trīs jaunie džini juta spēku atgriežamies kaulu smadzenēs.
Manuprāt, mēs esam gatavi, lai dotos iekšā, Grounina kungs, Dibaks sulainim teica.
Grounins pamāja ar galvu un nolika Rakšasasa kunga lampu starp Āfrikas eļļas un betelriekstu palmām un pa baltām vītņu kāpnēm uzkāpa novērot apkārtni. Laimīgā kārtā šai dzedrajā dienā Kjū dārzā bija maz apmeklētāju, un trīs džini transubstanciējās un ātri nonāca lampas iekšienē, pasakot: "FABULONGOŠŪGAUŽIBRĪNUMPIPIKALS!" (Filipa), "ABECEDARIANS" (Džons) un "ZIGOBRANČIEITS!" (Dibaks).
Džina lampas vai pudeles iekšiene eksistē ārpus laika un telpas, tāpēc normāla triju dimensiju telpa uz to neattiecas. Daži džini, kas izvēlas pavadīt ilgu laiku lampā, piemēram, Rakšasasa kungs, rada sev ērtu dzīvojamo telpu, kas ir tik liela kā māja, tāpēc, izņemot logu trūkumu, ir neiespējami vispār iedomāties sevi atrodamies kādā priekšmetā. Un tas noteikti bija pirmais iespaids, kāds Džonam, Filipai un Dibakam radās par Rakšasasa kunga lampas iekšieni. Interjers bija grandiozs.
- Nezinu, kāpēc, Džons atzinās, bet man vienmēr bija žēl vecā Rakšasasa, ka viņam tik daudz laika jāpavada lampā. Man likās, ka tā ir tikai kāda sasmakusi, veca istaba. Bet paskat šī telpa ir milzīga.
Dibaks noņurdēja un papurināja galvu. Es gan neteiktu, ka te var justies ērti, viņš sacīja. Tā ir tikai bibliotēka.