Džons piekrītoši pamāja. Būdams Filipas dvīņubrālis, viņš arī bija iedomājies tieši to pašu. Tas katrā ziņā izskaidro ielaušanos, viņš teica.
- Ko mēs tagad darīsim? Dibaks jautāja. Ja paliksim Londonā bez džinu spēka, mūs droši vien nolaupīs vai vēl ļaunāk. Mums vajadzētu doties uz kādu siltu vietu, kur mēs varam sevi aizsargāt.
- Dibakam taisnība, Džons atzina. Tikai uz kurieni?
- Līdz nebūsim atraduši veidu, kā atšifrēt dejojošās čūskas Ostindijas Kompānijas gleznā, Filipa sacīja, manuprāt, ir tikai viena vieta, uz kurieni mēs varam doties. Uz Katmandu Nepālā.
- Varu saderēt, ka tieši uz turieni devušies Nimrods un Rakšasasa kungs, Dibaks teica.
- Tad mēs viņiem sekosim, Džons secināja. Viņš pasmaidīja un piebilda: Vienīgi Grouninam tur nepatiks.
- Kas tev liek domāt, ka viņš gribēs turp doties? Dibaks jautāja.
- Viņš nemaz negribēs, Filipa paskaidroja. Bet viņš domās, ka viņam vajadzētu turp doties. Lai rūpētos par mums.
- Cilvēks ar vienu roku? Dibaks iesmējās, vēl joprojām neko nenojauzdams par dramatiskajiem notikumiem, kas risinājās ārpus lampas, un par Grounina varonīgo cīņu.
8. nodaļa ledainais AUKSTUMS KALKUTĀ
Maidans, milzīgs laukums ar izkaltušu zāli Viktorijas memoriālā dārza priekšā, ir viena no vispopulārākajām sabiedriskajām vietām Indijas pilsētā Kalkutā. īpaši vakaros, kad tūkstošiem indiešu nāk uz šejieni pastaigāties, doties izbraukumos ar ratiem, apēst līdzpaņemtās uzkodas, izbaudīt vieglo vējiņu vai vērot tuvējās muzikālās strūklakas. Govis ganās, cilvēki diskutē, un faķīri demonstrē savu neparasto izturības spēku vai fizisko lokanību. Tā ir skaļi pukstoša modernās Kalkutas sirds.
Nimrods un Rakšasasa kungs klejoja pa Maidanu, meklējot kādas Aasth Naag kobru kulta pēdas, jo pateicībā par Sanderbensas iedzīvotāju atbrīvošanu no diviem džinu tīģeriem Zaļais dervišs viņiem bija ieteicis sākt meklējumus tieši šeit. Jums nav vajadzības ļoti tālu ceļot, lai atrastu šā briesmīgā kulta locekļus, viņš bija teicis. Jūs atradīsiet tā sekotājus tepat netālu Kalkutā. Maidanā. Tur pārjums nāks apskaidrība, kuru jūs meklējat, mani draugi. Tieši deguna priekšā. Bet, ja jūs aizceļosiet tikai mazliet tālāk uz rietumiem un ja jums veiksies, tad tā jūs uzmeklēs pati. Tomēr brīdinājums jums abiem, cienījamie džini. Sargieties no aukstuma, kamēr būsiet Kalkutā. Silti ietinieties, īpaši naktīs. Manuprāt, jums pat jātur logi aizvērti un durvis aizslēgtas, citādi jūs briesmīgi saaukstēsieties.
Vakara temperatūra bija deviņdesmit deviņi grādi pēc Fārenheita [2] , tāpēc iespējamība, ka nakts varētu izvērsties auksta, šķita diezgan neticama iespēja, un Nimrods to pateica Rakšasasa kungam. Tā ir nelaime ar tiem eņģeļiem, viņš sacīja, juzdamies visai aizkaitināts pēc sarunas ar Zaļo dervišu. Reizēm ir gandrīz neiespējami saprast viņu pareģojumus.
Rakšasasa kungs papurināja savu veco, turbānā ievīstīto galvu. Protams, tie neizklausītos pēc eņģeļiem,
- viņš piezīmēja, ja tie būtu pateikuši, kas ir trīsdesmit trešo hipodroma sacīkšu uzvarētājs. Eņģeļi rīkojas smalkāk. Viņi tiešām ir mīkla, kas paslēpta noslēpumainā mistērijā. Ja gribi skaidru patiesību, tad tev vajag svarus, nevis eņģeli.
- Varbūt, Nimrods teica. Bet reizēm tas ir diezgan mulsinoši, tā man šķiet. Piemēram, doma, ka mūs varētu gaidīt auksta nakts. Un vēl tas, ko mēs pašlaik šeit darām.
- Viņu dabā nav izteikties skaidri, Rakšasasa kungs neatlaidās. Mēs sapratīsim, ko viņš saka, kad pienāks īstais brīdis, un ne agrāk.
Bet vecākais džins nekādi nevarēja Nimrodu pārliecināt. Aizdedziet manu lampu, bet es sāku domāt, ka mēs cenšamies panākt neiespējamo, viņš sacīja. Mēs te esam jau stundu un neko neesam atklājuši.
- Tu smagi liec soļus, Rakšasasa kungs iebilda.
- Bet nevaru vainot tevi par to, kā tu aplūko faktus.
Es gan nedomāju, ka tā, ko mēs abi meklējam, šeit nav. Tikai mēs to nespējam ieraudzīt. Vismaz ne šovakar. Varbūt ja mēs atgrieztos rītvakar. Turklāt, kopš mēs šeit ieradāmies, man pie pakauša ir niezējis, ziņojot, ka mūs novēro. Un, protams, nav jēgas izlikt slazdu lapsai, ja lapsa tevi novēro pār laikraksta malu.
- Pagaidiet brīdi, Nimrods ierunājās. Paskatieties turp. Viņš norādīja uz jaunu cilvēku, kas dažus jardus tālāk sēdēja zemē, izklaidēdams pūli ar čūskas dīdīšanu. Milzīga karaliskā kobra, lielākā, kādu Nimrods jebkad bija redzējis, lēnām cēlās no groza un šūpojās ritmā ar čūsku dīdītāja flautu. Vēl pārsteidzošāk bija tas, ka laiku pa laikam dīdītājs pasniedzās un pieskārās čūskas galvai. Kamēr viņi skatījās, čūska uzslīdēja augšup pa jaunekļa roku un apvijās viņam ap kaklu, joprojām agresīvi šņākdama uz pūli.
- Interesanti, Nimrods teica. Vai viņš varētu būt tas, ko mēs meklējam? Skaidrs, ka tikai īsts Aasth Naag loceklis uzdrīkstētos riskēt ar kodumu no tik lielas čūskas. Viņš uz brīdi apklusa. Vai arī viņš varētu būt džins.
- Lai to uzzinātu, Rakšasasa kungs sacīja, mums nāktos izpētīt čūsku un apskatīt, vai tās indes zobi nav izrauti. Un, protams, grūti iedomāties, kā to varētu izdarīt visu šo cilvēku priekšā.
- Tik tiešām, Nimrods piekrita. Domāju, ka mēs jau tā esam piesaistījuši sev pietiekami daudz uzmanības, kopš ieradāmies šeit. Droši vien Caterdžī, Mukerdžī un Banerdžī kungs trīs priesteri no Deviņdesmit piecu kupolu tempļa bija uzminējuši Zaļā derviša divu viesu patieso identitāti, un ziņa par džiniem, kas uzveikuši spoku tīģerus, tagad bija izplatījusies pa visu
Rietumbengāliju. Mums turpmāk nāksies būt piesardzīgākiem. Es pilnīgi aizmirsu par sargtorni. Man vajadzēja no tā tikt vaļā, iekams trīs priesteri atgriezās ar laivu.
- Jā, vienmēr ir grūti darīt brīnumu un sagaidīt, ka cilvēki tevi neuzskatīs par dīvainu. Rakšasasa kungs pavēroja čūsku dīdītāju vēl dažas minūtes un tad papurināja galvu. Nē. Nedomāju vis, ka viņš varētu piederēt pie kulta. Ieskaties ciešāk. Viņš nevalkā Nāga akmeni to medaljonu, ko māsa tev atsūtīja. Šaubos, vai viņš riskētu pieskarties čūskai bez tāda medaljona ap kaklu.
- Jā, es sapratu jūsu domu, Nimrods piekrita un iemeta dažas rūpijas čūsku dīdītāja grozā. Aiziet, viņš mudināja. Iesim vakariņās. Esmu pamatīgi izbadējies.
Abi džini devās prom no Maidana uz savas viesnīcas pusi. Pa ceļam vairāki vietējie mēģināja viņiem šo to pārdot: paklāju, pāris kokā grieztu ziloņu, puķes, maisiņu ar pani puri. Mazliet tālāk kāds guru Masamdžasaras māceklis piedāvāja viņiem kompaktdisku, kurā guru pārstāstīja paņēmienus, kā viņš gūst dvēseles apskaidrību, bet kāds cits vīrietis piesolīja gida pakalpojumus. Trešais vīrietis viņus nofotografēja. Indija nebija nekas cits kā rosīga un darbīga zeme, un tik daudzi cilvēki centās viņiem kaut ko pārdot, tāpēc abi džini nepamanīja, ka tiek fotografēti ar termisko kameru. Vairumam cilvēku tas diez vai būtu svarīgi, bet džini ir veidoti no uguns un to ķermenis izstaro ļoti skaidru tumšsarkanu karstuma signālu, tāpēc tam ir ļoti liela nozīme, un Nimrods un Rakšasasa kungs to drīz vien sapratīs. Turklāt tā, kā Zaļais dervišs jau bija paredzējis. Bet, kā Rakšasasa kungs būtu teicis, ar pareģojumiem neko nevar zināt: reizēm tiem jāpiepildās, lai tos saprastu pa īstam.