Ieradies 10. namā, Nimrods vēlējās redzēt nevis Vidmerpūla kungu, bet Būtbiju. Kaķis nekur nebija manāms, un dakteris brīvprātīgi pieteicās iet un atrast to. Nimrodu pavadīja uz Pīlāru istabu, kur pēc aptuveni desmit minūtēm ieradās arī doktors Varnakulasurija, rokās nesdams kaķi. Dakterim nepatika kaķi. Viņš nevarēja ciest kaķa spalvas, kas viscaur bija pielipušas pēc pasūtījuma šūtajam uzvalkam, bet īpaši viņam riebās skramba, kurā viņš iedzīvojās, kad dzīvnieks centās izrauties no nevēlamā skāviena.
- Au! dakteris iesaucās, sūkdams asinis no plaukstas virspuses. Riebīgais sīkais parazīt! Kā tu uzdrīksties? Tu, mazais slepkava.
Jau šķita, ka viņš taisās kaķim iespert. Bet Nimrods, sapratis kaķa izbīļa patieso iemeslu, paņēma to savās rokās. Šo istabu ir apsēdis spoks, dakter, viņš apgalvoja. Gledstouna kundzes spoks. Mums labāk atrast citu istabu, citādi kaķis vēl ilgi nenomierināsies, lai es varētu izdarīt… ē… to, kas jādara.
Dakteris, kas labi pārzināja 10. namu, ieveda viņus Terakotas istabā, kur Nimrods, vēl aizvien turēdams Būtbiju, apsēdās uz dīvāna un sāka glāstīt savu jauno draugu.
-Vai jūs, lūdzu, nevarētu man pasniegt pelnu trauku? viņš pajautāja dakterim.
Dakteris to sadabūja.
- Sakiet, vai jūs premjerministram devāt kaut ko dzeramu! Varbūt glāzi ūdens?
- Nē, es skaitīju viņa pulsu, tas bija ļoti ātrs, paņēmu asinis analīzei, izpētīju viņa acu zīlītes, apskatīju viņa mēli un aptaustīju viņa limfu dziedzerus kaklā, lai pārliecinātos, vai tie nav piepampuši. Un tādi tie tiešām bija. Un, jā, tagad, kad es to atceros, tā sēra smaka, ko pieminēju agrāk, bija manāma vienīgi pēc tam, kad biju paspiedis Vidmerpūla kunga limfu dziedzerus.
Tas tāpēc, ka limfu dziedzeri ir apsēstības centrs, Nimrods paskaidroja. Tā sakot, vieta, kur džins izvēlas apmesties. Kad jūs masējāt šos dziedzerus, sērs sāka izdalīties no premjerministra ķermeņa. Džiniem ir daudz augstāks sēra līmenis nekā laicīgajiem es gribēju teikt, cilvēkiem. Jūsu zināšanai, vidusmēra cilvēka ķermenis satur vien tik daudz sēra, lai nobeigtu kāda liela suņa blusas. Bet vidusmēra džina ķermenis satur pietiekami daudz sēra, lai nogalinātu visas spalvaina mamuta blusas. Sā iemesla dēļ cilvēkiem ir daudz asāka ožas izjūta nekā džiniem. Tā ir viena no retajām priekšrocībām, kādu jūs, cilvēki, baudāt atšķirībā no mums.
Nimrods to visu stāstīja doktoram Varnakulasurijam nevis tāpēc, ka vēlētos vairot daktera zināšanas par džiniem lai nu ko, bet tamlīdzīgas mistiskās būšanas Nimrods turēja slepenībā -, bet tāpēc, ka apzinājās: viņa balsij, kas bija zema un skanīga, piemita nomierinoša iedarbība uz kaķi. Nimrods gribēja, lai Būtbijs justos pietiekami atslābinājies un ļautu aizskart savas ūsas.
Kaķim ir divdesmit četras kustīgas ūsas, pa divpadsmit katrā purna pusē, un Nimrodam bija vajadzīgas septiņas, lai veiktu džina eksorcisma rituālu, kas pazīstams arī kā Kato, kaut gan nekāda sakara ar kaķiem tam nav. Nimrods nebija ļauns, un, viņaprāt, tā bija nelaime, ka rituāls liedza izmantot džina spēku, lai iegūtu kaķa ūsas, jo nebija šaubu, ka Būtbijs iebilstu, ja zaudētu gandrīz trešdaļu no savas ūsu rotas. Un, joprojām runādams ar dakteri, Nimrods centās izprātot, kā viņš varētu Būtbijam atlīdzināt, kad kaķim būs nozadzis ūsas.
- Piedodiet, ka jums to atgādinu, ser, doktors Varnakulasurija ierunājās, nobažījies paskatīdamies uz griestiem, bet šī situācija prasa diezgan steidzamu rīcību. Premjerministrs ir uzaicinājis Vācijas kancleru uz agrām pusdienām. Tāpēc jūs varbūt varētu viņu tagad aplūkot un pats izlemt, kas darāms.
Doktors Varnakulasurija nervozi pasmaidīja. Viņam nebija nekādas nojausmas, kāpēc Nimrodam šis kaķis šķita tik svarīgs, īpaši tagad, kad istabā stāvu augstāk premjerministrs pļāpāja kā tāds skolas skuķis. Tomēr tajā pašā laikā viņš apzinājās, ka dažiem džiniem ir ātra daba un, pēc nelaiķa tēva teiktā, tos nereti nācās mierināt un visnotaļ glaimot, iekams tie kaut ko paveica cilvēku labā. Tāpēc viņš padevīgi paklanījās un piebilda: Protams, tad, kad jūs būsiet beidzis rotaļāties ar kaķi, ser.
Nimrods neko neatbildēja un turpināja kasīt Būtbijam pazodi. Kaķis apmierināts murrāja, un dakteris uz brīdi, sev par izbrīnu, arī aizvēra acis. Nimroda rimtā noņemšanās ar kaķi bija lipīga, pat mazliet hipnotiska. Bet nākamajā brīdī dakteris gandrīz izlēca no biksēm, kad Būtbijs izgrūda sirēnai līdzīgu kliedzienu un aši uzrāpās augšup pa aizkariem, it kā viņa dzīvībai draudētu briesmas. Nimrods kaut ko iemeta pelnu traukā, piecēlās kājās un tad naski piegāja pie loga.
- QWERTYUIOP!
Dakteris noelsās vien, kad džina izstieptajā rokā pēkšņi parādījās liels šķīvis ar jēlām zivīm. Viņam nebija ne jausmas, kāpēc kaķis tā bija uzvedies, bet tas šķita pilnīgi nesvarīgi salīdzinājumā ar šo pārdabiskā spēka izpausmi. Sī bija pirmā reize, kad viņš džina spēku ieraudzīja darbībā, un uz doktoru Varnakulasuriju tas tiešām atstāja ļoti dziļu iespaidu. Tikmēr Nimrods turēja šķīvi paceltu pret aizkaru stangu, kur Būtbijs bija atradis patvērumu, un tagad atvainojās dzīvniekam.
- Tās zivis, dakteris noelsās. Jūs likāt tām parādīties. No tukša gaisa. Vai tā nav?
- Manuprāt, tas ir pats mazākais, ko varu izdarīt, lai atlīdzinātu Būtbijam par viņa palīdzību šai rituālā, Nimrods atbildēja. Vai jūs tā nedomājat? Viņš ļāva, lai kaķis saož zivis, un tad nolika šķīvi uz grīdas.
- Jā, vienīgi man tas nav gluži skaidrs. Kā īsti viņš mums palīdzēs?
- Viņš jau ir palīdzējis, Nimrods paskaidroja un, pacēlis pelnu trauku, parādīja dakterim septiņas ūsas, kuras viņš bija izplūcis no nabaga Būtbija purna. Ūsas. Kļūdaini noturējis daktera šoku par nosodījumu, Nimrods piebilda: Neraizējieties, tās ataugs. Viņš pamāja ar galvu uz durvju pusi. Nu tad labi. Ķersimies klāt!
Nimrods lēnām iegāja premjerministra guļamistabā. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas premjerministrs Kenets Vidmerpūla kungs gulēja uz muguras, viņa galva bija atbalstīta pret spilvenu. Blakus viņam, sakrustojusi rokas uz krūtīm, stāvēja gara auguma gaišmataina sieviete, kuru Nimrods uzreiz pazina: tā bija premjerministra sieva Sila. Viņa izskatījās saspringta un nogurusi. Un diezgan korpulenta, viņš nodomāja. Istabas stūrī krēslā sēdēja aptuveni vienpadsmit vai divpadsmit gadu veca meitene. Viņš nosprieda, ka tai jābūt premjerministra jaunākajai meitai Lusindai. Aiz viņas stāvēja premjerministra preses sekretārs, kas vēroja doktora Varnakulasurijas un Nimroda ierašanos reizē ar atvieglojumu un aizkaitinājumu.
- Tā kā būtu laiks, viņš teica, ieskatīdamies savā rokas pulkstenī. Un tad, neticīgi nopētījis Nimroda sarkano uzvalku, noprasīja: Un kas jūs tāds esat? Vai Ziemsvētku vecītis?
Bet premjerministra sieva bija pateicīgāka un laipnāka. Ar asarām acīs viņa satvēra Nimroda roku un paspieda to. Esiet svētīts, ka atnācāt, viņa teica. Esiet svētīts.
- Esiet mierīga, mīļo lēdij, Nimrods teica, paostīdams gaisu. Premjerministra nepatikšanām drīz būs gals, ticiet man. Viņš aizveda sievieti projām no gultas.
- Ā? Un kas tu tāds būtu? Ierunājās premjerministrs vai, pareizāk sakot, jaunā džine, kas patlaban bija iemājojusi viņa ķermenī. Nimrodam par to nebija nekādu šaubu. Sēra smaka, premjerministram atverot un aizverot muti, bija nosakāma pavisam nekļūdīgi.