- Es tev varētu pajautāt to pašu, Nimrods atbildēja. Viņš apsēdās uz gultas malas. Ja vien mani vairāk neinteresētu, kāpēc tu to dari. Iespundējiet mani pudelē, ja neesmu no tiesas noskaities, redzot, cik necienīgi tu izturies pret premjerministru.
- Un tas ir viss, vai ne? Tu mani nevari redzēt. Ja vien es pati nevēlos, lai tu mani ieraudzītu.
- Es pieklājīgi lūdzu tevi aiziet. Tūlīt pat.
- Pieņemsim, ka es to negribu, balss ķiķinot atcirta.
- Tad es tevi piespiedīšu aiziet.
- Ak tā? Un kā tu to izdarīsi?
- Tā ir mana darīšana.
Meitene iesmējās un lika premjerministram piecelties sēdus. Man patlaban ir pārāk jautri, lai es dotos projām, viņa paziņoja. Skaties! Premjerministra galva lēnām sāka griezties uz riņķi ar čīkstošu, briesmīgu skaņu, it kā kāds rokās plosītu ādas maku.
Premjerministra sieva apslāpēja kliedzienu, ar plaukstas virspusi aizklādama muti, un piespieda seju preses sekretāra plecam. Kad premjerministra galva bija beigusi savu 360 grādu ceļojumu, džine atkal iesmējās un teica: Lūk, ko es spēju nostrādāt ar viņa galvu. Tad nu mēģini iztēloties, ko varu izdarīt ar viņa partiju un politiku.
Nimrods noraidoši pamāja ar roku un klusi izrunāja vārdu, kuru viņš lietoja, lai koncentrētu savu spēku.
- QWERTYUIOP!
Tūlīt pat džine saprata, ka kaut kas nav kārtībā.
- Kas notika? Ko tu izdarīji? Es nevaru pakustēties.
- Nav par ko uztraukties, Nimrods paskaidroja.
- Es tikai uzliku tev kādu saistību, tas arī viss.
- Kāpēc? Ko tu gribi darīt?
- Par to arī es nekādi netieku skaidrībā, nomurmināja doktors Varnakulasurija.
- Izsauciet policiju, iebrēcās balss premjerministra iekšienē, un lieciet šo vīrieti nekavējoties arestēt!
- Tu esi izteikusi savu pēdējo pavēli, Nimrods teica, paņemdams vienu kaķa ūsu no pelnu trauka. Ieslogi mani pudelē, ja tā nav.
Premjerministrs piesardzīgi paskatījās uz ūsu. Kas tas ir?
No savas sarkanās žaketes kabatas Nimrods izņēma
»
šķiltavas. Es domāju, tu esi dzirdējusi sakāmvārdu,
ka apsvilis kaķis vienmēr ir labāks, nekā tas izskatās. Redz, nav nevienas citas smakas, ko džini neciestu tik ļoti kā sviluša kaķa smārdu, Nimrods iesmējās. Senos laikos džina eksorcisma Kato rituālam vajadzēja veselu kaķi. Mūsdienās mēs neesam gluži tik ļauni un, paldies Dievam, nepieciešamas tikai septiņas kaķa ūsas.
Nimrods pakustināja pirkstus un no gaisa pagrāba peldētāja deguna spaili par jo lielāku pārsteigumu doktoram Varnakulasurijam, kas viņam stāvēja tieši blakus. Nimrods ar spaili aizspieda nāsis, lai nebūtu jāieelpo degošo kaķa ūsu dūmi. Man ir aizdomas, viņš teica, ka tu cerēji izraisīt politisku skandālu.
- Tas nemaz nav tā, kā varētu šķist, iebilda džine premjerministra iekšienē. Vismaz sākumā ne. Gribēju, lai arestē Iblisu, tāpēc es to darīju. Lai viņu arestē, soda ar nāvi un spīdzina. Var arī citādā secībā. Ceru, ka esi dzirdējis par Iblisu? Viņa dēļ mana ģimene ir galīgi izputināta.
Nimrods pamāja ar galvu. Iblisa vārds viņam tiešām bija zināms. Ifrīts, vienas no triju ļauno džinu cilšu vadoņiem, Ibliss visnotaļ tika uzskatīts par ļaunāko džinu pasaulē.
- Kā gan tev ienāca prātā doma, ka premjerministrs varētu palīdzēt? Nimrods jautāja.
- Tā vien šķiet, ka nevienam džinam, ieskaitot manu tēvu, nav drosmes neko darīt, lai šim ļaunumam pretotos, balss atbildēja. Tāpēc es nolēmu meklēt palīdzību pie laicīgajiem. Pie premjerministra. Bet tagad, kad esmu te iekšā, saprotu, ka viņš nav īstais vīrietis, kā man likās iepriekš. Mana māte būs tiešām vīlusies, kad viņai to izstāstīšu. Viņa allaž mēdz stāstīt, cik viņš ir lielisks puisis. Tāds viņš nemaz nav. Viņam nav nekādas varas.
- Sī ir tava pēdējā iespēja tikt projām, Nimrods paziņoja.
- Aizdedz manu lampu, džine pavīpsnāja, vīrietis nevar būt valsts vadītājs, ja nespēj ieslodzīt cilvēkus, kad to vēlas. Tāpēc mans nolūks ir likt viņam samaksāt par to, ka viņš bijis nekam nederīgs. Ar politisko smaku, kas viņu apņems. Viņa iesmējās. Es to panākšu. Tu vēl to redzēsi.
- Tev tiks vairāk smakas, nekā jebkad esi vēlējusies, Nimrods teica.
- Tu mani maldini.
- Gan jau redzēsim.
Nimroda spēcīgā saistība noturēja gluži nekustīgu premjerministra galvu un ķermeni, tāpēc nebija nekādas iespējas, ka nerātnā jaunā džine varētu izvairīties no svilstošās kaķa ūsas, ko Nimrods turēja premjerministra vienas nāss iekšpusē. Kodīgie dūmi ceļoja augšup pa deguna atverēm, tika ieelpoti viņa plaušās un nonāca asinsritē.
- Āā! Izbeidz! Tā smaka ir briesmīga. Aizvāc to!
- Tu pati uzprasījies. Nimrods nometa kaķa ūsas pelnus un aizdedzināja vēl vienu un vēl vienu, kamēr Vidmerpūla kunga asinsrite ātri nogādāja mikroskopiskas sviluša kaķa daļiņas līdz pat limfu mezgliem kaklā un tālāk līdz smadzenēm. Būtbija degošo ūsu smārds tagad bija tik spēcīgs, ka Lusinda Vidmerpūla ar roku aizspieda degunu un muti. Bet tikai uz brīdi, jo vēlēšanās uzzināt, kas notiek ar gultu, pārvarēja netīkamo ožas sajūtu.
Gulta pacēlās no grīdas!
Viņa kā piekalta skatījās uz to. Vienu pēdu. Divas pēdas. Trīs pēdas virs grīdas. Šķita, ka viņas tēva un sarkanajā uzvalkā ģērbtā kunga svaram nav nekādas nozīmes. Gulta pacēlās vēl par vienu pēdu un lidinājās gaisā, atgādinot triku cirka izrādē.
- Lai Dievs žēlīgs! iesaucās Vidmerpūla kundze, bet preses sekretārs vairākas reizes skaļi nolamājās.
- Nav nekāda iemesla satraukumam, mīļo lēdij, Nimrods mierināja, aizdedzinādams sesto kaķa ūsu. Mēs to saucam par eksorcisma burvju paklāja stadiju, kad džina vēlēšanās aizlidot kļūst gandrīz nepārvarama. Ar vēl vienu ūsu vajadzētu pietikt.
- Lai Dievs žēlīgs, premjerministra sieva atkārtoja, mazāk uztraukdamās par gultas pacelšanos nekā par to, kas tagad atklājās zem tās: pa pusei apēstas picas, veci laikraksti, apgriezti kāju nagi, vairāki dokumenti ar atzīmi PILNĪGI SLEPENI, dažas zeķes, soda talons par nepareizu automašīnas novietošanu, netīras apakšbikses, Viņas Majestātes karalienes parakstīta fotogrāfija, košļājamās gumijas pikuči, dažas citzemju monētas, lielākoties Francijas franki, un salauzta tenisa rakete.
- Paejiet nost, lēdij! Nimrods uzkliedza, kad Vidmerpūla kundze pieliecās, lai paceltu karalienes ģīmetni.
Brīdi vēlāk gulta pēkšņi nokrita uz grīdas un guļamistabas logs atsprāga vaļā, jo nerātnā džine neredzama pazuda tālēs.
- Uzvarētājs, Nimrods secināja. Un, manuprāt, par mata tiesu. Vicinādams roku un nomurminājis savu fokusa vārdu, viņš noņēma saistību, ko bija uzlicis premjerministram. Tas jau izskatījās un, vēl svarīgāk, atkal izklausījās pēc sevis.
- Kas notiek? viņš nervozi iesaucās.
Nimrods piecēlās un pagāja nost no gultas, bet doktors Varnakulasurija ieņēma viņa vietu, lai sataustītu
Vidmerpūla kunga pulsu un ar stetoskopu pārbaudītu
vina sirdsdarbību.
>
- Goda vārds, es jūtos labi, premjerministrs pasmaidīja, kad meita viņam pasniedza mīļoto lācīti.
- Premjerministr, Nimrods ierunājās, vai varat atcerēties kaut ko no tā, kas ar jums notika?
Vidmerpūla kungs izskatījās nokautrējies. Manuprāt, tas bija nejauks murgs, viņš atbildēja. Es nebiju noteicējs par saviem vārdiem vai rīcību. Tas bija tā, it kā man galvā būtu kāds, kas izlēma, ko es saku vai daru. Viņš kādu brīdi paskatījās uz savu preses sekretāru, it kā gribēdams pārbaudīt, vai runā pareizi. Šķiet, tā bija meitene. Pavisam jauna meitene. Es teiktu, ne vecāka par manu meitu.