Tie bija savādi, no metāla veidoti spoguļi ar izliektu stikla virsmu. Spoguļu aizmuguri rotāja smalks raksts. Dīvainākais bija tas, ka gaisma, kas krita pa logu un atstarojās no spoguļa, spilgti atklāja aizmugures smalko rakstu, bet gandrīz neko tā priekšpusē. Džons nostājās tieši pretī spogulim un paraustīja plecus.
- Man tas nepielec, viņš sacīja. Vai nu es esmu vampīrs un man nav atspulga, vai tas ir kāds joks.
- Neskaties uz priekšpusi, muļķīt, māte smiedamās teica. Tā tev neko nepateiks. Viņa pavēcināja roku. Ej uz aizmuguri. Tas ir sinopadusa darījumu gals.
Satraukuma pārņemti, dvīņi aizgāja uz bagātīgi rotāto austrumnieciska izskata spoguļu aizmuguri, no kurienes plūda starojošs tēls, it kā atstarots no citurienes, nevis no bēniņiem vecā, aristokrātiskā Ņujorkas mājā. Un, kamēr dvīņi kā savaldzināti raudzījās šajos tēlos jo tās bija viņu dvēseles Gonta kundze runāja ar viņiem, lietojot vārdus un jēdzienus, ko viņi līdz galam nespēja saprast.
- Gars un matērija, ķermenis un dvēsele, miesa un psihe tikai džiniem ir dota spēja saprast noslēpumu, kur beidzas viens un sākas cits, un apzināties aplamības, ko gvelž salonu priesteri un modes āksti psihologi. Redzēt savu dzīvības avotu, bērni! Iedomājieties tikai, cik daudz laicīgo ir sapņojuši ieskatīties sevī un saprast, kas viņi īsti ir. Spoguļa vienā pusē pasaule ir bez jums, jo miesa ir laicīga. Un otrā pusē dvēsele, kas slēpjas ēnās. Bet tikai jūs to drīkstat redzēt. Nevienam citam, izņemot jūs, nevajadzētu uz to skatīties, jo tikai jūs varat ietekmēt, kāda tā izskatās. Tāpēc spoguļi ir paslēpti šeit augšā. Sinopadoss ir slepena lieta, katram džinam ļoti personiska.
Kādu brīdi viņa nerunāja, lai ļautu bērniem klusībā būt kopā ar savām domām.
- Apburoši, Filipa nočukstēja, tikai ar grūtībām pazīstot to, ko viņa uztvēra kā sevi, jo šķita, ka šim koši krāsainajam veidolam piemita nepārtraukti mainīgs izskats, padarot to noslēpumainu un neaprakstāmu. Brīdi tas bija kas viens, un tad piepeši kas cits. Un tomēr bija patīkami skatīties, jo tas atgādināja to, ko reiz viņa bija redzējusi datorā, tā saucamo fraktāli, kas ir formu mainošs matemātiski radīts attēls cita attēla iekšpusē.
Džons domāja ļoti līdzīgi savai māsai. Tomēr uz brīdi viņš atcerējās tos piecdesmit dolārus, ko māte bija iedevusi bezpajumtniekam, un kaut kur sirds dziļumos zēns aptvēra, ka šī devība sagādā viņam raizes. Jau doma vien, ka māte būtu iedevusi piecdesmit zaļos kādam, kas ir mazāk cienīgs viņas dāsnuma nekā viņš pats, zēnam gremza. Mirklī, kad šī doma viņam iešāvās prātā, uz sinapodosa parādījās kaut kas tumšs un nepatīkams. Ļoti mazs, bet skaidri redzams. It kā šī zemiskā doma uzreiz būtu iezagusies viņa neaptraipītajā dvēselē kā melnas krāsas traips. Un tas viņu mazliet biedēja, jo kāda gan izskatītos viņa dvēsele, ja viņš izdarītu kaut ko tiešām sliktu? Apbrīnojami, viņš noelsās.
Lai kas ar jums notiktu, Gonta kundze sacīja, lai ko jūs darītu, jūs to ieraudzīsiet šeit, savā dvēseles attēlā. Iegaumējiet to, jo pat labākajiem no mums iekšā ir debesis un elle. Un tieši šeit jūs vienmēr uzzināsiet visu patiesību par sevi.
Dvīņu dzimšanas dienas svinībās ieradās nevis četri, bet tikai trīs bērni. Neatnāca Dibaks, un tas šķita īpaši neglīti, jo viņa māte doktore Dženija Zahertorte bija apsolījusi, ka viņš būs. Filipa par to nemaz nebija pārsteigta. Abās iepriekšējās tikšanās reizēs ar Dibaku viņš tai bija licies neaudzināts.
Sarūgtinājumu, ko Džons juta, atkal nesaticis viņu, drīz vien kliedēja Agatas Denionas klātbūtne, kas viņam šķita kā trīs vēlēšanās, sakopotas vienā. Pārējie divi džinu bērni, kuri ieradās uz dzimšanas dienu, bija Džonatans Mannijs un Uma Karuna Aijere abi vecāki un spēcīgāki, tāpēc no aukstuma cieta mazāk nekā Džons un Filipa. Džinu tradicionālo dzimšanas dienas liesmoto ēdienu vakariņās, kurās pasniedza sambukas garneles, piparu steiku, Sizetes plānās pankūkas un dzimšanas dienas torti, dvīņu trīs jaunie viesi runāja par sevi un atklāja, kā viņi katrs savā īpašā veidā bija nolēmuši palīdzēt laicīgajiem.
- Es būšu vēlēšanos konsultante, Agata teica, un ieteikšu laicīgajiem, kā izvairīties no trīs vēlēšanos izšķiešanas. Saskaņā ar Bagdādes likumiem džinam, kurš piešķir vēlēšanās, ir aizliegts dot padomu, kā tās izlietot. Tā nu radās ideja, ka labs džins iedos manu vizītkarti ikvienam laimīgam cilvēkam, kam piešķirtas trīs vēlēšanās. Daudzējādā ziņā tas glaimos arī džina sirdsapziņai, ja laicīgais spēs vēlēties ko noderīgu. Jo tas nudien ir briesmīgi, kad jāizpilda vēlēšanās, zinot, ka tā novedīs pie ļauna.
Džonam šķita neiedomājami, ka viņš varētu nepiekrist Agatai. Tiesa, viņa pieredze par vēlēšanos piešķiršanu bija diezgan ierobežota. Tomēr Džons joprojām nespēja aizmirst, cik briesmīgi viņš jutās, kad bija spiests pārvērst Finliju Makrībiju par piekūnu.
Filipa vēroja savu brāli un priecājās, ka viņam patīk Agata, tomēr klusībā vēlējās, kaut tas nebūtu redzams tik uzkrītoši. Viņasprāt, pēc vēlēšanos konsultanta nebūtu nekādas vajadzības, ja skolās kārtīgi tiktu mācīta gramatika un laicīgie varētu nepārprotami pateikt tieši to, ko viņi grib. Tomēr, nevēlēdamās aizvainot savu viešņu, viņa savu viedokli paturēja pie sevis.
Džonatans Mannijs piebilda, ka atbalsta Agatas principus, turklāt tie esot iedvesmojuši viņu kļūt par psihiatru. Es nodomāju, ka varētu uzklausīt cilvēku problēmas, viņš sacīja, un izmantot džina spēku, lai tās izprastu. Anonīmi. Teiksim, ja kāds atnāktu pie manis, ieslīdzis depresijā, es mēģinātu pa kluso izdarīt ko tādu, lai vinu uzmundrinātu.
- Piemēram? Filipa skeptiski pajautāja.
- Es nezinu. Zinu tikai to, ka daudz labāk sokas, ja pavada mazliet veiksmes.
- Jā, es pilnīgi piekrītu, Uma Aijere piebalsoja. Viņa pieklusināja balsi. Tāpēc esmu nolēmusi atteikties no savas cilts, bagātības un stāvokļa un kļūt par eremītu. No rītdienas es kļūšu par vienu no Ņujorkas bezpajumtniekiem un palīdzēšu cilvēkiem, kas tiešām pelnījuši trīs vēlēšanās. Darīšu labu anonīmi tā, kā tu teici, Džonatan. Mana māte to nezina. Tāpēc lūdzu, lai jūs visi apsolītu to turēt slepenībā.
Šīs cēlās sarunas lika dvīņiem justies mazliet vainīgiem, ka viņi vispār svin savu dzimšanas dienu. Viņi bija nodomājuši padižoties ar saviem jaunajiem klēpjdatoriem, ko bija uzdāvinājis tēvs, bet tagad tas šķita kaut kā nevietā. Ne viens, ne otrs no dvīņiem negribēja likties aprobežots un egoistisks šo nopietno jauno džinu acīs. Un viņi jutās atviegloti, kad viesības beidzot bija galā un viesi devās mājup.
- Nudien negribētu daudz tādu dzimšanas dienu svinību, Džons paziņoja. Dzimšanas dienas svinību jēga ir tā, ka cilvēki tev pievērš lielu uzmanību. Viena diena gadā, kad nav nekāda vaina būt mazliet egoistiskam. Tomēr es jūtos tā, it kā svinības nemaz nebūtu man, bet kādam citam.
- Es jūtos tieši tāpat, Filipa atzina. Taču pēc brīža viņa piebilda: Lai vai kā, bet man radās pārdomas, ka varētu būt jauki kādam palīdzēt. Kādam, kam palīdzība tiešām vajadzīga.
- Kamēr laiks ir auksts, nav jēgas par to domāt, Džons sacīja. Kamēr neesam pieauguši, džina spēks darbojas vienīgi tad, kad ir karsts. Tu taču to zini.
- Jā, protams. Tomēr sarunas ar jaunajiem džiniem uzvedināja uz domām, ka ir vajadzīga mērķa apziņa, tas arī viss. Man nepieciešama misija.
Filipai nebija ne jausmas, ka viņa un Džons drīz vien tādu uzņemsies.